VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS

Kopā, tautas balsojumā, noteiktas 100 dziesmas, kas mūžam nesīs Latvijas Simtgades vārdu mūzikas un visas Valsts vēsturē.

Tautas balsojums ilga no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 15. maijam. Šajā posmā par simtgades dziesmām kopskaitā tika saņemtas 136779 balsis.

Katru nedēļu, sākot ar jūliju, tiks atklātas LVtop100 piecas dziesmas. Latvijas simtgades nedēļā, īsi pirms 18. novembra, atklāsim visas simt visu laiku labākās dziesmas.

TOP 100 TAUTAS IZVĒLĒTĀS DZIESMAS

Koris
Saule, Pērkons, Daugava
(1988)
1. dziesma

Autori: Mārtiņš Brauns / Rainis

Grāmatā “SAULE MĀRTIŅŠ DAUGAVA”, ko izdeva “Upe”, pats autors Mārtiņš Brauns raksta: Šī dziesma nav nekāds mans nopelns. Tas ir nenormāls pagodinājums no Dieva. Nu, jā, mana domāšana ir. Jā, man patīk nesimetriskie ritmi, man patīk roka intonācijas. Tā ir mana valoda, bet kopumā – nu kāds tur mans nopelns. Sākumā to dziedāja Voldemārs Karpačs, tad Kamerkoris „Sindi putnu dārzs” un citi kori.
Somijā, Izraēlā nesaprazdami ne vārda, uz “Saule, Pērkons, Daugava” visi cēlās kājās. Jebkurā koncertā - vai skolā, baznīcā vai kur. Pats arī dziedāju, spēlēdams līdzi, un jutu, ka man kaklā gāmurs raustās un ka nevaru padziedāt. Jutu, ka acīs slapjums rodas – viņš netek, bet ir. Ne jau lepnuma dēļ man tā notika, arī daudziem citiem acis bija slapjas. Kas tas ir? Tā ir katarse vai kas? Un interesantākais, ka arī tiem, kas ne vārda nesaprata, tā bija.
Jānis Erenštreits uzdrīkstējās Skolēnu dziesmu svētkos pirmo reizi iekļaut “Saule, Pērkons, Daugava”. Cepuri nost viņa priekšā par drosmi, ka viņš to dabūja gatavu un riskēja droši vien ar karjeru.

Līvi
Dzimtā valoda
(1986)
2. dziesma

Autori: Ainars Virga / Grigore Vieru, atdzejojis Imants Ziedonis

Kad 1985. gadā gāja bojā Liepājas rokgrupas „Līvi” līdzšinējais līderis Ēriks Ķiģelis, par jauno muzikālo vadītāju kļuva Ainars Virga. 1986. gada pavasarī gatava bija jaunu dziesmu programma, ieturēta nedzirdēti smagā stilā – tās lielākie hiti bija dziesmas „Metāla sirds” un „Dzimtā valoda”. Šo melodiju bez teksta reiz uz mēģinājumu bija atnesis Ainars Virga. Bibliotēkā tika meklēts piemērots dzejolis. Grodums stāstīja, ka tieši viņš pasniedzis Virgam grāmatiņu, kurā bija īstā dzeja…
Par to kļuva moldāva Grigores Vieru dzejolis „Dzimtā valoda” Imanta Ziedoņa atdzejojumā. Kaut gan par dziesmu bija sajūsmā „Līvu” koncertu apmeklētāji, paši mūziķi pabrīnījās, ka to nenoraidīja līdzdalībai „Mikrofona” aptaujā. Bet, tiklīdz kļuva skaidrs, ka patriotiskā himna virzās uz uzvarētāju pjedestālu, to piedāvāja iedziedāt kādam citam solistam, funkcionāriem nepatika Groduma ķērcošā balss. Taču tieši viņa balss skanēja kā ērģeles, kā orķestris, piedziedājumā kopā ar pārējo balsīm, veidojoties īstam korim.

Renārs Kaupers un koris
Mana dziesma
(2005)
3. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Inga Cipe, Renārs Kaupers

Šis ir viens no gadījumiem, kad it kā nejauši tapis skaņdarbs izvēršas par svarīgu notikumu un gūst negaidītu rezonansi. Dziesmas teksta līdzautore Inga Cipe bija IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja. Diriģents Romāns Vanags ierosinājis par koncerta vadītāju uzaicināt „Prāta Vētras” Renāru Kauperu, un Cipe sacerēja dažus teksta uzmetumus. Ar vēlmi – radīt dziesmu no sirds – Kaupers ķērās pie darba. Grupa „Prāta Vētra” tolaik Kopenhāgenā ieskaņoja albumu „Četri krasti”, bet Renārs ieradās studijā pāris stundu ātrāk, lai varētu sēsties pie klavierēm un komponēt. „Mana dziesma” aranžējumu veidoja komponists Valts Pūce, dziesmas pirmatskaņojums notika 2005. gada 29. jūnijā, piedaloties grupām „Prāta Vētra”, „Ilģi”, orķestrim „Sinfonia concertante” un Atklāšanas Lielajam korim. Dziesmas pozitīvā enerģija uzreiz atbalsojās dziedātājos un klausītājos.

Mārtiņš Freimanis
Pie Dieviņa gari galdi
4. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

Šī dziesma kopš 80. gadu nogales pieņemta par Vides Aizsardzības kluba himnu, dziedāta gan sākot, gan noslēdzot kluba sapulces un citus sarīkojumus. Tā arī tā aizgāja tautā, skandēta gan skumjos, gan svinīgos brīžos, piemēram, pie Māras pieminekļa Rēzeknē. Dziesma „Pie Dieviņa gari galdi” bija arī vairāku Latvijas folkloras kopu repertuārā, 1992. gadā to kopā ar Latvijas radio bigbendu iedziedāja baritons Andris Daņiļenko. Vislielāko popularitāti šī filozofiskā tautasdziesma izpelnījās Mārtiņa Freimaņa priekšnesumā, pēdējos dzīves gados viņš kā likums ar to noslēdza grupas „Tumsa” koncertus.
2000. gadā „Pie Dieviņa gari galdi” Imanta Mežaraupa apdarē skanēja Skolu jaunatnes dziesmu svētkos kora priekšnesumā, bet 2003. - jau Romualda Jermaka apdarē skandēja apvienotais sieviešu koris XXIII Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

Menuets
Viņi dejoja vienu vasaru
(1967)
5. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māris Čaklais

Iedomājieties, 1967. gada augustā pirmo reizi Liepājas koncertestrādē „Pūt, vējiņi” notiek festivāls ar nosaukumu “Liepājas Dzintars”. Rolanda Kalniņa režisētā filma „Elpojiet dziļi” vēl nebija gatava, bet no skatuves tika pieteikts topošās filmas dziesmas pirmatskaņojums.
Iztēlojieties iznākam uz skatuves mazliet nobijušos, bet profesionālus muzikantus padomju armijas karavīru tērpos. Karavīri, kas bija turējuši rokās gan armijas sapiera lāpstiņu, gan Kalašņikova automātu. Lūk, spīdīgā trompete Gunāra Rozenberga rokās, pie klavierēm kā pie bruņumašīnas pieplacis Uldis Stabulnieks. Un pie mikrofona statīva pienāk stalts jefreitors vai kas viņu zina, skaistulis Pauls Butkēvičs, un sāk dziedāt, nevis par Aļošu vai rudo kara krūzi, bet Imanta Kalniņa "Viņi dejoja vienu vasaru". Tas kontrasts bija tik spēcīgs, ka Liepājas Dzintara publika bija stāvā sajūsmā.

Ieva Akuratere
Manai Tautai (Palīdzi, Dievs)
(1978)
6. dziesma

Autori: Brigita Ritmane / Andris Ritmanis

Pēc Otrā pasaules kara, dodamies trimdā, Ritmaņu ģimene bija pārliecināta, ka drīz atgriezīsies Latvijā, taču tā nenotika. Andris un Asja Ritmaņi savus bērnus audzināja latviskā garā, pret komunistu režīmu cīnīdamies ar dziesmām un dzeju. Kad Andris Ritmanis uzrakstīja dzejoli „Manai tautai”, tam mūziku sacerēja viņa meita Brigita – jauniešu vokāli instrumentālā ansambļa „Dzintars” dibinātāja. Grupa ieskaņoja vairākas skaņuplates, viena no tām 1978. gadā tā arī saucās šīs dziesmas vārdā - „Manai tautai”.
Pa dažādiem ceļiem dažas grupas „Dzintars” skaņuplates nonāca arī okupētajā Latvijā. Dziesmu dzirdēja jaunā dziesminiece Ieva Akuratere, iemācījās to un pirmoreiz nodziedāja kādā pasākumā Anglikāņu baznīcā. Savu zvaigžņu stundu Amerikā dzimusī sirsnīgā lūgšana piedzīvoja 1988. gada festivālā „Liepājas dzintars”. Toreiz, zinādami, ka Ieva šad tad dzied šo aizliegto dziesmu, LTV raidījuma „Labvakar” puiši mudināja to izpildīt no skatuves, kā balvu no alternatīvās žūrijas. Ieva mirkli šaubījās, bet par laimi nenotrīcēja un nodziedāja. Tiesa, emocionāli apraudoties pie mikrofona... To redzēja “Labvakar” skatītāji, kuri tolaik bija 83% no valsts iedzīvotājiem.

Menuets
Dziesma, ar ko tu sāksies?
(1979)
7. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Viktors Kalniņš

1979. gada janvārī ar diviem koncertiem Rīgas Operetes teātrī Jūrmalas jauniešu dibinātais ansamblis „Menuets” ar vadītāju Jāni Blūmu atzīmēja savas pastāvēšanas 10. jubileju. Koncerta pirmā daļa bija veltīta pirmatskaņojumiem, kuru vidū bija arī trīs dziesmas no Imanta Kalniņa cikla „Cilvēks, kas smejas”. Jau pirmajā atskaņošanas reizē klausītāji sajuta, ka „Dziesma, ar ko tu sāksies?” ir īpašs skaņdarbs. Tas gan netika iekļauta togad izdotajā „Menueta” pirmajā skaņuplatē „Dzeguzes balss”, taču piedalījās „Mikrofona” aptaujā par populārāko dziesmu Latvijā. Pilnīgi iespējams, un ir pamats ticēt, ka dziesma bija saņēmusi pietiekami daudz vēstuļu, lai uzvarētu „Mikrofona” aptaujā, taču uzvara netika piešķirta…
„Dziesma, ar ko tu sāksies” palika otrā - kad koncertā skanēja vārdi „savējie sapratīs”, klausītāji zālē cēlās kājās un šo varētu saukt par vienu no pirmajām tautas minimanifestācijām.

Uldis Stabulnieks
Tik un tā
(1981)
8. dziesma

Autori: Uldis Stabulnieks / Māra Zālīte

Stabulniekam bija liela mīlestība pret lasīšanu, dzeju un literatūru: viņš pasūtīja literāro žurnālu „Karogs”, kura 1981. gada jūlija numurā Māras Zālītes jaunāko dzejoļu kopā ieraudzīja šo, skatā necilo, ar trim zvaigznītēm virsrakstā. Uldis dzejoli izlasīja, uzrakstīja dziesmu un nolika. Nē, nevis sabijās, bet sajuta, ka šī ir Dziesma ar lielo burtu! Bija trāpīts desmitniekā! Tajā jaudās klusa drosme un spīts. Pēc laba laika Uldis pierakstīja dziesmiņu kārtīgi un gaidīja savu kārtu rindā uz ierakstu studijā. Kā Latvijas radio orķestra pianistam viņam nebija šķēršļu ieskaņojumam, nekādām komisijām savu dziesmu Stabulnieks nerādīja un, protams, dziedāja pats. Nosaukumam dzejnieces Zālītes trīs zvaigznītes nederēja, un savu dziesmu komponists saskaņā ar piedziedājuma refrēnu nosauca par „Tik un tā”. Ritēja pēdējās balsojuma nedēļas „Mikrofona” aptaujā, kad „Tik un tā” sāka skanēt radio. Klausītāju reakcija bija zibenīga. Uz „Mikrofona” redakciju sākās vēstuļu plūdi, aumaļām zvanīja telefons. Leģendām apvīti ir nostāsti par cukura maisiem, kas nesti laukā no Mikrofona redakcijas, pilni ar Stabulnieka dziesmai Tik un tā veltītajām vēstulēm. Taču kārtība ir kārtība, un, ja korespondence uz radio tiešām atceļoja pēc balsošanas beigu datuma, žurnālistiem nebija tiesību tās ierēķināt dziesmas kontā. Taču neviens ārpus Mikrofona līdz pēdējam brīdim nezināja, kāds īsti būs rezultāts. Turklāt Raimonds Pauls pretim bija licis lipīgo Dāvāja Māriņa (meitiņai mūžiņu), kas arīdzan bija klausītāju sirdi aizkustinošs gabals.
„Tik un tā” 1981. gada aptaujā palika otrā, bet tas netraucēja sākt savu uzvaras gājienu, tai, skanot koncertos, kad ļaudis cēlās kājās.

The Sound Poets
Kalniem pāri
(2011)
9. dziesma

Autori: Jānis Aišpurs / Jānis Aišpurs

Lielā slava pie „The Sound Poets” atnāca 2012. gadā, kad grupa bija iesildītāji zvaigžņu – „Prāta Vētras” Latvijas turnejā „Vēl viena klusā daba”. Togad par hitu kļuva dziesma „Kalniem pāri”, viens no pirmajiem „The Sound Poets” skaņdarbiem. Iepriekš dziesmas radījis tikai angļu valodā, līdz ar šīs grupas izveidi dziedātājs un dziesmu autors Jānis Aišpurs nolēma dziesmas rakstīt latviski. Par pirmo darbu kļuva dziesmas „Emīlija” vārdi, „Kalniem pāri” bija nākamais eksperiments. Parasti kā pirmā radusies muzikālā ideja, kuru papildinājuši pārējie mūziķi, līdz ar to „The Sound Poets” dziesmu aranžējumi un kopējais skanējums ir kolektīvs darbs.
Dziesma „Kalniem pāri” izdota „The Sound Poets” debijas albumā „Tavs stāsts”, par kuru grupa saņēma Zelta mikrofonu 2013. gada Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijā Labākais pop-rock albums. 2015. gadā dziesma izskanēja XI Skolu jaunatnes noslēguma koncertā „The Sound Poets” un Apvienotā kora priekšnesumā.

Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere
Mēmā dziesma (Tava balss)
(1976)
10. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Komponists Raimonds Pauls nereti savas dziesmas sacerējis, ņemot vērā konkrētā solista balss iespējas, un 70. gadu pirmajā pusē viņa favorīti bija Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Kad abi tika deleģēti uz Sopotas festivālu Polijā, Maestro viņiem sacerēja jaunu dziesmu, kurai vārdus kā allaž radīja Jānis Peters. Pauls koncertos gan ironiski paziņoja, ka „Mēmā dziesma” esot veltījums viņa sunim – pekinietim, kas parasti gaudojis līdzi komponista klavierspēlei, taču skaņdarba doma ir daudz dziļāka, ko klausītāji ātri vien sajuta.
Latvijā 1976. gada „Mikrofona” aptaujā „Mēmā dziesma” pārliecinoši kļuva par uzvarētāju. Par populārāko to atzina vēlreiz – kad 2005. gadā, svinot raidījuma „Mikrofons” 40. jubileju, noteica “Mēmo dziesmu” par „Visu laiku labāko Mikrofona aptaujas dziesmu”.

Prāta Vētra
Tu izvēlējies palikt
(1999)
11. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Šī valša ritmā veidotā dziesma izdota 1999. gada albumā „Starp divām saulēm”, un pēc veiksmīgās sadarbības Dailes teātra izrādē „Šveiks” „Prāta Vētrai” tolaik bija izveidojusies laba partnerība ar komponistu Valtu Pūci. Viņš arī veidoja „simfonisku” aranžējumu skaņdarbam „Tu izvēlējies palikt”, un stīgu instrumenti paspilgtina jau tā izteikti smeldzīgo skanējumu. Kaupers pats atzinis, ka teksta ideja komponējot parasti paliek kaut kur zemapziņā, jo galvenais ir dziesmas būtība, ritmika, jāpūlas, lai teksts labi ieguļas melodijā un to ir viegli dziedāt. Renāra sacerētais mīlas stāsts kļuva konkrētāks un optimiskāks dziesmas angļu versijā „Welcome To My Country”, kuru Latvijas institūts padarīja par mūsu valsts reklāmdziesmu. Tās videoklips tapa 2001. gadā kā Latvijas daudzveidības un skaistuma atainojums, un tekstam savu roku pielika arī Rolands Ūdris. Bieži „Prāta Vētra” ar dziesmu „Tu izvēlējies palikt” noslēdz savus koncertus. Tā notika arī šovasar, un Mežaparkā grupa no saviem 60 000 klausītājiem atvadījās ar šo dziesmu un elpu aizraujošu uguņošanu.

Jānis Sproģis, Igo
Mazs bērniņš krustcelēs (no rokoperas „Lāčplēsis”)
(1988)
12. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Māra Zālīte

Skaļi, kā ierasts, Z. Liepiņš savu ieceri sacerēt rokoperu „Lāčplēsis” pieteica kā Andreja Pumpura eposa jubilejai veltītu pasākumu. Sadarbībā ar dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti tapa 20. gs. 80. gadu drosmīgs un spilgts muzikāli skatuviskais darbs. Kopējais rokoperas „Lāčplēsis” izrāžu skaits tolaik sasniedza 43. Un ikviena no izrādēm kļuva par tautas manifestāciju, plīvojot tolaik vēl aizliegtajiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Šī bija pirmā reize, kad uz vienas skatuves sastapās roka dziedātāji ar opermākslas pārstāvi. Lielvārda loma tika uzticēta izcilas tenora balss īpašniekam Jānim Sproģim, kas arī spīdoši nodziedāja savu partiju. Lielvārdam atvēlētā tēma „ Mazs bērniņš krustcelēs” ir viena no skaistākajām rokoperas lappusēm. Šis mazais bērniņš, protams, bija latviešu tautas simbols, un cīņa pret Melno bruņinieku tika uztverta kā pretošanās jebkuras tautības varmākām, ne tikai vācu kaklakungiem. Līdz ar to „Lāčplēša” uzveduma 1988. gadā izraisīja lielu nervozitāti kompartijā un sajūsmu skatītājos.
“Un ar reizi nāks tas brīdis, Kad viņš savu naidnieku, Vienu pašu lejā grūdis, Noslīcinās atvarā – Tad zels tautai jauni laiki, Tad būs viņa svabada!” - A.Pumpurs

Mirdza Zīvere
Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas
(1984)
13. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Tautas vārdi

1985. gads Latvijā aizritēja Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubilejas zīmē, kurai par godu notika daudzi un dažādi sarīkojumi. Arī savu dziesmu ciklu ar dainu vārdiem publikai tieši togad priekšā cēla Zigmars Liepiņš. Tobrīd viņš bija pametis LPSR Filharmonijas paspārni, lai ar mūziķiem rastu jaunu mājvietu Bauskas rajona kolhozā „Uzvara”, kur darbojās ar nosaukumu „Viktorija”. Tas bija pārmaiņu gads arī dziedātājas Mirdzas Zīveres dzīvē, jo viņa vēlējās kļūt par režisori. „Viktorijas” koncertos viena daļa tika pieteikta kā Zīveres soloprogramma, kurā skanēja arī cikls ar tautas vārdiem – tās bija četras dziesmas „Gaisu šķīru dziedādama”, „Es nezinu kālabad”, „Es atnācu uguntiņu” un „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Šie panti bija atlasīti, šķirstot Imanta Ziedoņa sastādīto dainu krājumu „Kas jāzina meitiņām”. 1985. gadā „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” uzvarēja „Mikrofona” aptaujā 30 dziesmu konkurencē. Sāpīgā tēma par karavīru likteni skāra ne tikai tautas garamantu cienītājus, bet visus, kam tuvinieki dienēja padomju armijā, kas turpināja bezjēdzīgo karu Afganistānā. No tā neatgriezās daudzi latviešu puiši, gluži kā izskan šajā dziesmā...

Prāta Vētra, Musiqq
Debesis iekrita Tevī
(2016)
14. dziesma

Autori: Marats Ogļezņevs / Marats Ogļezņevs

„Prāta Vētras” vārds jau vien ir klausītāju intereses ķīla, un, ja dziesma izdevusies tik lipīga kā Marata Ogļezņeva hits „Debesis iekrita tevī”, turklāt ieskaņojumā apvienojušās divas populāras grupas, tad panākumi garantēti! Tā arī notika ar „Prāta Vētras” un „Musiqq” kopdarbu, kas Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvā Zelta mikrofons ‘2016 tika pie 3 uzvarām nominācijās - Gada dziesma, Radiohits un lielveikala „Alfa” gada dziesma (pēc tautas balsojuma). Ideja par kopdziesmu radās, gatavojoties „Prāta Vētras” koncertam 2016. gadā Liepājā, lai iepriecinātu un pārsteigtu publiku. Jau pirmoreiz noklausījies Ogļezņeva dziesmu, Renārs Kaupers piekrita demo ierakstam mājas studijā, kas tā arī palika vokāla gala versija, kopējais aranžējums veikts Zviedrijā. Dziesmas pirmatskaņojums, uzstājoties „dzīvajā” abām grupām, notika 20. augustā Liepājā, kur „Prāta Vētra” atskaņoja savu programmu „Septiņi soļi svaiga gaisa”. Renāra Kaupera un Emīla Balcera duets, piebalsojot Maratam Ogļezņevam ar repu, „Debesis iekrita tevī” plūca uzvaras laurus arī roka un popdziesmu aptaujā „Muzikālā banka ‘2016”, pieceļot kājās visus klātesošos.

Liepājas Brāļi
Pilsētā, kurā piedzimst vējš
(1973)
15. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māris Čaklais

Dziesmu „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” komponists Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973. gadā, veltīdams to Liepājai un liepājniekiem. Dziesmas vārdu autors ir Māris Čaklais, viņa dzejolis publicēts 1971. gadā tolaik populārajā žurnālā „Zvaigzne” un guva plašu rezonansi. Turpmāk šis kļuva par bieži lietotu Liepājas apzīmējumu. Interesanti, ka dažas dzejā aprakstītās personas, piemēram, vēju pilsētas telefonists un zārcinieks bijušas dokumentālas personas, proti, telefonists Jānis Ošenieks un zārcinieks Edvīns Hūns. Un dzintara latvieši - kā bija, tā ir.
Pirmā dziesmas izpildītāja 1975. gadā bija dziesminiece Austra Pumpure, to atskaņojot savos daudzskaitlīgajos koncertos, bet 20 gadus vēlāk to iedziedāja un savā repertuārā pārņēma grupa „Liepājas brāļi”. 1999. gadā dziesma „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tika pieņemta par Liepājas oficiālo himnu. 2010. gadā Kūrmājas prospektā tika uzstādīta dziesmā atainoto personāžu skulptūru grupa, kuru autori bija tēlnieki Ģirts Burvis, Gaidis Burvis un Kārlis Īle. Skulptūru grupu veido piecas skulptūras - Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs, kas tagad rotā vēju pilsētu.

Koris
Gaismas pils
(1899)
16. dziesma

Autori: Jāzeps Vītols / Auseklis

„Gaismas pils” ir klasiska latviešu kordziesma, bez kuras vairs nav iedomājami Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Tajos Jāzepa Vītola sacerējums jauktajam korim pirmoreiz izskanēja 1910. gadā - V Dziesmu svētkos. Dziesmas pamatā ir tāda paša nosaukuma 1876. gadā sacerēts Ausekļa dzejolis ar apakšvirsrakstu „Kurzemes teika”. Tas sastāvēja no 9 pantiem, no kuriem 3. un 8. pantu Vītols nav komponējis. Vasarās skaņradis šad tad ciemojās pie radiem, un slavenā „Gaismas pils” sacerēta, komponista vārdiem runājot, it kā „starp citu” 1899. gada 21. jūnijā Pleskavas guberņas Zarečjē, viesojoties pie brāļa - ārsta Hansa. Dziesmas pirmatskaņojums notika Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora koncertā Jēkaba Ozola vadībā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gada vasarā. Pirmatskaņojumu pieminot un par sevi pasmaidot, Vītols memuāros “Manas dzīves atmiņas” rakstīja: „Atceros, ka sensacionālu jautrību publikā sacēlu, savā tolaik jau bumbas apaļumiņā rāpšus uzrāpdamies uz stāvo estrādi, lai pateiktos par dziesmai dāvāto piekrišanu.” Piemēram, 1985. gadā XIX Dziesmu svētkos, kuru programmā nebija iekļauta „Gaismas pils”, koristi tik pārliecinoši pieprasīja atskaņot dziesmu, ka tā Haralda Medņa vadībā arī tika atskaņota.

Viktors Zemgals, Žilvinis Bubelis, Tarmo Pihlaps, „Eolika”
Baltijai (Atmostas Baltija)
(1989)
17. dziesma

Autori: Boriss Rezņiks / Valdis Pavlovskis, atdz. Heldurs Karmo, Stasis Povilaitis

Jau ilgi pirms akcijas „Baltijas ceļš” (1989), kad triju Baltijas valstu iedzīvotāji, apliecinot savas neatkarības alkas, sadevās rokās, izveidodami dzīvu cilvēku ķēdi, komponists Boriss Rezņiks sacerēja dziesmu „Baltijai”. Tas notika 1988. gada novembrī, ar savu melodiju un idejas kodolu, ka dziesmai jāvēsta par Baltiju – Latviju, Lietuvu un Igauniju – Rezņiks vērsās pie sava radošās sadarbības partnera, režisora Valda Pavlovska, kas sacerējis vārdus ne vienai vien Borisa dziesmai. Pēc pāris nedēļām beidzot dzima teksts, Rezņiks sameklēja atdzejotājus, arī solistus, lai taptu ieskaņojums 3 valodās – katrā pa pantam. Lietuvu pārstāvēja dziedātājs Žilvinis Bubelis, kas 1987. gadā veiksmīgi bija startējis Vissavienības jauno izpildītāju konkursā „Jūrmala” un tobrīd dienēja armijā, karavīru ansambļa „Zvaigznīte” rindās. No Igaunijas atbrauca Tarmo Pihlaps, latviski, protams, dziedāja Rezņika grupas „Eolika” solists Viktors Zemgals. Pēc ieraksta studijā trijotne tā arī vairs nesatikās, jo, kad dziesma „Baltijai” 1989. gada „Mikrofona” aptaujā ierindojās 3. vietā, Bubelis nevarēja ierasties uz noslēguma koncertu, un fonogrammu viņa vietā marķēja kāds cits. Saistībā ar „Baltijas ceļa” notikumiem dziesma „Baltijai” ieguva jaunu kontekstu, tā dēvēta par Baltijas valstu neformālo himnu.

Koris
Piena ceļš (Fināla dziesma no kinofilmas “Sprīdītis”)
(1985)
18. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māra Zālīte

Sadarbojoties Rīgas kinostudijai un Čehoslovākijas studijai „Barrandov”, 1986. gadā ceļu uz ekrāniem sāka Gunāra Pieša režisētā spēlfilma „Sprīdītis” pēc tāda paša nosaukuma Annas Brigaderes lugas motīviem. Filmas tapšana ilga vairāk nekā divus gadus, un šis bija pirmais kopražojums ar ārzemju partneriem. Līdzīgi leģendārajai kinolentei „Pūt, vējiņi” komponists Imants Kalniņš mūziku bija sacerējis pirms filmēšanas sākuma. Dzejniece Māra Zālīte, sarakstījusi vārdus astoņām filmas dziesmām, gan nepauda sajūsmu par filmas scenāriju, kurā bija maz no tīras folkloras. Toties savā dzejā Zālīte tuvinājās tautiskai izteiksmei, piemēram, filmas fināldziesmā, pazīstamā ar nosaukumu „Piena ceļš”, viņa izmantojusi populārās tautasdziesmas rindas par tumšu nakti, zaļu zāli. Savam dzejolim autore izraudzījusies tieši šādu virsrakstu – „Kur zaļa zāle, tumša nakts”, un šī ir vienīgā no „Sprīdīša” dziesmām, kas uzsāka no filmas neatkarīgu, ļoti saturīgu un piepildītu dzīvi koncertos un ieskaņojumos. Komponista Imanta Kalniņa darbu sarakstā tā pieteikta kā „Fināla dziesma”. „Sprīdītim” tapa arī skaņdarbi „Sīkstulis un kalpone”, „Sprīdītis dodas pasaulē”, „Zeltītes dziesma”, „Vecmāmiņas dziesma”, „Meža māte paskaidro sprungulīša spēku” un „Velna dziesma”. Filma „Sprīdītis” saņēmusi zelta medaļu 1987. g. starptautiskajā bērnu filmu festivālā Itālijā, kā arī zelta godalgu 1988. g. starptautiskajā bērnu un jaunatnes filmu festivālā Argentīnā. Ar nosaukumu „Piena ceļš” dziesma izdota 2 CD „Skaņu filma kino simtgadei” (1996).

Mirdza Zīvere
Atziedi, dvēsele!
(1981)
19. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Komponista Raimonda Paula sadarbība ar dzejnieku Leonu Briedi sākās 1979. gadā, kad tapa dziesmas bērnu raidlugai „Ir jāņem viena balta zoss”. Sekoja „Rīta dziesma” kinofilmai „Aiz stikla durvīm”, un turpmāko teju desmit garumā sarakstītas vairāk nekā simts kopīgas dziesmas. Paradoksāli, bet dzejnieks par labākajām vērtē tās, kam dzeju viņš rakstījis jau gatavai melodijai, nevis otrādi. Un dziesmu „Atziedi, dvēsele” Briedis sauc par vienu no vismīļākajām, liekot to nosaukumā savas 65. jubilejas koncertam. Taču dzejoli viņš nekad nav atļāvies iespiest kādā no saviem krājumiem, jo cik mūzikā viss skan dabiski, tik aritmisks izklausās teksts bez mūzikas. Tēlainais ieskaņojums, kurā izcilo dziedātāju Mirdzu Zīveri pavada Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, stiprināts ar vīru balsīm, tapis pašā 1981. gada nogalē. Šī pati instrumentālā fonogramma izmantota Allas Pugačovas ieskaņotajā dziesmas krievu valodas versijā „Радуйся”. Himniskais skaņdarbs, kaut arī netika pieteikts cīņai par populārākās dziesmas titulu „Mikrofona” aptaujā, ātri kļuva klausītāju iemīļots, pieteikts arī ar nosaukumu „Atdziedi, dvēsele”.

Koris
Pūt, vējiņi!
20. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

Pirmais, kas tagad ikkatram latvietim pazīstamo un mīļo tautasdziesmu „Pūt, vējiņi” pārlicis korim, bija komponists Andrejs Jurjāns jau 1884. gadā, un viņa darbs pirmoreiz izskanēja apvienotā kora priekšnesumā V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1910. gadā. Bet 10 gadus agrāk šo tēmu savās 10 tautasdziesmās klavierēm op. 29 kā sesto melodiju bija izraudzījies latviešu klasiskās mūzikas viens no pamatlicējiem Jāzeps Vītols. Dziesma ieskanējās arī 1913. gadā sarakstītās Raiņa lugas „Pūt, vējiņi” iestudējumos un turpmāk krietnā skaitā Dziesmu svētku – ja ne apstiprinātajā programmā, tad kā klusa koncerta izskaņa pēc pašu koristu vēlmes, publikai piebalsojot. „Pūt, vējiņi” dziedāja kordziedātāju un dziesmu mīļotāju saietos ne tikai Latvijā, bet arī trimdas pasākumos, nereti dziesmu asociējot ar Valsts himnas izpildījumu. Pastāv uzskats, ka dziesma „Pūt, vējiņi” atvasināta no senas lībiešu dziesmas „Pūgõ tūļ”, kas radusies pie Daugavas līviem Vidzemē un vēsta par lībiešu puisi, kas laivā dodas pie līgavas uz Kurzemi. Melodijas patiesi ir ļoti radniecīgas, līdzīga dziesma pazīstama arī Igaunijā.

Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs
Lilioma dziesma
(1971)
21. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māris Čaklais

Komponista Imanta Kalniņa dziesmas no izrādes „Lilioms” kļuvušas par mūsu populārās mūzikas leģendām, gandrīz tautasdziesmām. Ferenca Molnāra lugu dzejnieks Māris Čaklais uzskatīja par vienu no brīnumainākajiem pasaules dramatiskajiem darbiem un bija priecīgs, kad režisors Alfrēds Jaunušans 1971. gada beigās palūdza tai uzrakstīt dziesmu vārdus. Pēc nelielām pārrudām par komponista kandidatūru, abi vienojās par Imantu Kalniņu, kurš Čaklā dzejoļus jau bija ieskandinājis ne vienreiz vien. Saņēmis pantus, skaņradis ar nošu mapi jau pēc pāris nedēļām bija klāt, lai atskaņotu jaundarbus režisoram un dzejniekam. Un, kad viņš citu pēc citas nodungoja Lilioma „Dziesmu par karuseli”, sauktu par „Lilioma dziesmu”, „Policista songu”, „Mēness leitnantu”, Muškātnes dziesmu „Vēlā roze” un „Akāciju palagu”, Jaunušans mazajā mēģinājumu telpā esot no prieka sācis dejot… „Lilioma” pirmizrāde notika 1971. gada 5. aprīlī, sākumā Liliomu tēloja Uldis Dumpis, vēlāk Ģirts Jakovļevs – abi vienlīdz dziedoši aktieri. Diemžēl lugu samērā drīz noņēma no repertuāra, bet dziesmas, vienlīdz augstu kā publikas, tā kritikas vērtētas, aizgāja tautās…

Renārs Kaupers, Fonds "Viegli"
Mazā bilžu rāmītī
(2010)
22. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Imants Ziedonis

2004. gada vasarā savu dzejoli „Mazā bilžu rāmītī” Tautas dzejnieks Imants Ziedonis nolasīja Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, kur notika viņa dzejas un mūzikas vakars „Atsaukšanās” – skanisko atbalstu sniedza pianists Vestards Šimkus. Renārs Kaupers dziesmu ar šiem Ziedoņa vārdiem sacerēja kā dāvanu dzimšanas dienā savai sievai Agnesei, un publisku pirmatskaņojumu, pieteikta kā mīlas madrigāls, tā piedzīvoja kora versijā, kad to Ērika Ešenvalda aranžējumā jauniešu kamerkoris „Kamēr…” Māra Sirmā vadībā izpildīja savas 20. jubilejas koncertā 2010. gada pavasarī. Pēc gada jau paša Renāra klusinātajā, sirsnīgajā priekšnesumā akustiskā aranžējumā dziesma „Mazā bilžu rāmītī” izdota Imanta Ziedoņa fona „Viegli” pirmajā izlases albumā. 2012. gadā dziesma „Prāta Vētras” („Brainstorm”) priekšnesumā ieskaņota krievu valodā ar virsrakstu „Pамочка” un izklausās daudz optimistiskāk par oriģinālu. Pateicoties Renāra Kaupera jaukajai dziesmai, kas skanējusi daudzos un dažādos koncertos, Ziedoņa frāze „mazā bilžu rāmītī” kļuvusi par devīzi daudziem ar vēsturi vai ģimeni saistītiem pasākumiem.

Nora Bumbiere
Dziesma dūdieviņam
(1970)
23. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Vizma Belševica

Reiz dziedātāja Nora Bumbiere apmeklējusi Imanta Kalniņa hipiju laika grupas „2xBBM” koncertu Liepājā. Kalniņš bija dzirdējis, kā Nora dzied, viņam ļoti patika Bumbieres zemais, samtainais tembrs, un skaņradis apsolīja viņai sacerēt kādu dziesmu. Solījums tika pildīts. 1970. gadā tapa „Dziesma dūdieviņam”, ko dzejnieks Māris Čaklais nosaucis par impulsējumu. Šis kļuva par pirmo Kalniņa rokmūzikas ieskaņojumu Latvijas radio studijā, pavadījumu Norai atskaņoja Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestranti, klavieres spēlēja Uldis Stabulnieks. Bumbiere pati šo nosaukusi par grūtu un neparastu dziesmu, tam laikam netipisku. Izskanējis arī Kalniņa uzaicinājums pievienoties viņa Liepājas grupai, lai turpinātu sadarbību, taču Noras ceļi veda citur un Raimonda Paula vadībā. 1971. gada „Mikrofona” aptaujā „Dziesma dūdieviņam” tika iebalsota 5.vietā, un šī palika kā vienīgā komponista un dziedātājas sadarbības liecība. Dziesma publicēta albumā „Nora Bumbiere” sērijā Leģendas (MicRec, 2010). Nākamo savdabīgo versiju šai dziļdomīgajai kompozīcijai 1972. gadā sagādāja grupa „Menuets” ar solisti Ilonu Bāliņu, kas arī paliek otrs augstvērtīgākais „Dūdieviņa” interpretējums aiz Noras šedevra.

Apvedceļš
Zemenes
(2002)
24. dziesma

Autori: Jānis Krūmiņš / Jānis Krūmiņš

Grupas „Apvedceļš” dibināšanas gads ir 2001., kad klajā nāca ansambļa debijas albums „Sievietēm jaukām”. Nu „Apvedceļa” solistam un dziesmu autoram Jānim Krūmiņam bija daudz ko pārdomāt jautājumā, kāds būs mūziķu tālākais ceļš un jaunu melodiju sacerēšana likās pati par sevi saprotama. Krūmiņš tobrīd bija psiholoģijas un loģikas pedagogs Rīgas Ugunsdrošības Tehniskajā skolā, ierosmi jaunai kompozīcijai sniedza ikdiena – jauniešu sarunas, rokasspiedieni, pirmās bučiņas un kopīgās pastaigas, alkas pēc lielas un skaistas mīlestības kopš bērnu dienām. Tas viss ieskanējās dziesmā „Zemenes”, kas grupai „Apvedceļš” atnesa negaidītu uzvaru „LNT Mūzikas video” sacensībā. Balvā tika saņemta iespēja radīt dziesmai videoklipu, un „Zemenes” uzsāka savu uzvaras gājienu pa Latviju. Tā kandidēja uz 2002. gada Labākā šlāgera godu Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā, iekļūstot labāko pieciniekā, tāpat kā šī gada albums „Tā bija, tā būs”. „Zemenēm” līdzi joprojām dzied jauni un veci, bez šī grāvēja neiztiek neviens ansambļa koncerts, žanriski „Apvedceļu” pieskaitot latviešu kantrī dārziņa kopējiem.

Prāta Vētra
Spogulīt, spogulīt
(2001)
25. dziesma

Autori: Prāta Vētra, Aldis Hofmanis / Prāta Vētra, Brāļi Grimmi

Šī ir viena no grupas „Prāta Vētra” ģitārista Jāņa Jubalta mīļākajām dziesmām, tieši viņš cīnījās par tās iekļaušanu repertuārā. Kamēr citiem „Spogulīt, spogulīt” likās neizdevies sacerējums, Jubalts to visiem spēkiem aizstāvēja, un dziesma vēlāk spilgti apliecināja savu potenciālu. Tā tūdaļ atrada ceļu pie klausītāju sirdīm un uzvarēja 2001. gada roka un popdziesmu aptaujā „Muzikālā banka” – balvā mūziķiem toreiz tika kalnu velosipēdu komplekts. Jautājums „Pateic, spogulīt, man tā, kura ir visskaistākā?” pirmoreiz izskanēja brāļu Grimmu pasakā par Sniegbaltīti, mazo, skaisto princesīti, kurai pēc mātes nāves bija jāpacieš pamātes nepamatotās dusmas par dabas doto skaistumu. Šī frāze kļuva par iedvesmas avotu mīlas dziesmai „Spogulīt, spogulīt”, kas daudziem jaunajiem pāriem kalpojusi arī par pirmo valsi. Dziesma izdota 2001. gada albumā „Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas”, kurā teju katrs skaņdarbs saucams par hitu. Disks Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika novērtēts par labāko popalbumu 2001.

Andris Bērziņš
Svētvakars
(1995)
26. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Imants Ziedoni

Spēcīgais, daudz jūtu uzjundošais Imanta Ziedoņa dzejolis „Svētvakars” datēts ar 1990. gadu, gadu vēlāk tas publicēts Tautas dzejnieka jaunāko darbu kopā laikrakstā „Diena”. Varbūt tur to ieraudzīja komponists un pianists Raimonds Pauls, kas 1995. gada pavasarī atkal sasauca mūziķus un dziedātājus uz vairāku jaunu kompozīciju ieskaņojumiem. Bija radīta arī dziesma „Svētvakars” ar Ziedoņa vārdiem, un to nodziedāt Maestro palūdza diviem samērā atšķirīgiem solistiem – dziedošajam aktierim Rolandam Zagorskim un samtainā baritona īpašniekam Andrim Daņiļenko. Viņš tobrīd vēl bija Latvijas radio estrādes orķestra solists un vēlāk dziesmu „Svētvakars”, kuru joprojām uzskata par tieši savai balsij komponētu, izraudzījās par nosaukumu savam soloalbumam (1999). 1995. gadā radīts arī dziesmas „Svētvakars” aranžējums korim, kas nonāca Paula seno draugu, vīru kora „Absolventi” repertuārā. Jaunu popularitātes vilni svinīgais skaņdarbs ieguva, pateicoties aktiera Andra Bērziņa izjustajam un pacilātajam priekšnesumam apvienotā kora pavadībā Raimonda Paula Dziedāšanas svētkos Arēnā Rīga vispirms 2006. gadā, kā arī dažos turpmākajos Dziedāšanas svētku sarīkojumos.

Intars Busulis
Miglas rīts
(2015)
27. dziesma

Autori: Intars Busulis / Jānis Elsbergs

Komponēt dziedātājs Intars Busulis sāka jau puišu grupas „Caffe” laikā, turpināja to darīt, uzsācis solokarjeru. Viņš bijis līdzautors komponistam Kārlim Lācim tādās labi pazīstamās dziesmās kā „Davai”, „Ceļš”, „Astoņi”, „Bēbīšu maršs” un citās. Pēc krietnas pauzes vēlme sacerēt mūziku, šoreiz solo, radās atkal un īstenojās vairākās 2017. gadā izdotā albuma „Nākamā pietura” dziesmās. Atklāti Intars nav atzinis, ka dziesma „Miglas rīts” veltīta sievai, cilvēkam, ar kuru kopā pavadīta puse dzīves. Melodija un ideja radusies jau 2015. gadā, un pēc atbilstīgiem vārdiem dziedātājs vērsās pie dzejnieka Jāņa Elsberga, lūgdams, lai dzejā izskanētu trīs koda vārdi – „es tevi mīlu”. Intars toreiz arī īsumā rezumēja, kā veidojusies un noris viņa ģimenes dzīve, tā ka dziesmā „Miglas rīts” ieskanas daudz biogrāfisku motīvu.

Opus Pro
Brīvību Baltijai
(1989)
28. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Rita Laima Bērziņa (tolaik Krieviņa)

Rita Laima kā jauna meitene 20. gs. 80. gados atbrauca no ASV uz Latviju studēt Mākslas Akadēmijā. Iemīlējās, apprecējās un palika šeit ar pārtraukumiem līdz pat 1999. gadam. Par viņas vīru kļuva fotogrāfs Andris Krieviņš. Kad hard rock grupai Opus Pro dzima iecere patriotiskai dziesmai, tai bija nepieciešami uzreiz divi teksti – latviešu un angļu valodā. Ritas Laimas Rumpēteres dzejoļi jau bija publicēti trimdas latviešu presē, viņa savas dzejnieces dotības no jauna parādīja dziesmā „Brīvību Baltijai”. Angļu versiju grupa „Opus Pro” bija paredzējusi atskaņot 1989. gada vasarā Rostokā, toreizējā Vācijas Demokrātiskajā republikā rīkotajā festivālā „Cilvēks un jūra”, bet šoreiz vācu aģenti latviešu dziesmu „Freedom For Baltic States” noraidīja, par ko ziņoja un rādīja LTV raidījums “Labvakar”.
Tieši šajā raidījumā uz karstām pēdām tapa Jāņa Šipkēvica naktīs montētais videoklips, kurā bija savākti tikko filmētie Baltijas ceļa video kadri ar rokās sadevušos cilvēku ķēdi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī skandalozie puišu nesankcionēti filmētie helikoptera skati.
Arī šodien tā ir saglabājusies kā 1989.gada Baltijas ceļa vizītkarte un dvēsele četrās minūtēs.

Mirdza Zīvere
Lūgums
(1984)
29. dziesma

Autori: Uldis Marhilēvičs / Ārija Elksne

Liepājnieks, talantīgais pianists un komponists, ansambļa „Opus” mūziķis Uldis Marhilēvičs, mācoties Latvijas Valsts konservatorijā, dzīvoja kopmītnē, zem kuras darbojās tolaik populārā džeza kafejnīca „Allegro”. Tajā jauneklis vakaros muzicēja kopā ar ģitāristu Igoru Novikovu, apmeklēja Raimonda Paula džeza pianisma nodarbības, un reiz, pie klavierēm improvizējot, galvā iešāvās skaista melodija. Vārdu tai nebija, šad tad Uldis to dziedāja publikai angļu valodai līdzīgā izteiksmē, kuru mūziķi žargonā sauca par „farmazonu”. Kad dziesmas tēma likās līdz galam noslīpēta, Marhilēvičs centās tai atrast piemērotus vārdus, pārlapoja pantu krājumus, līdz uzdūrās Ārijas Elksnes dzejolim „Lūgums”. Tā rindas viens pret vienu saderēja ar Ulda sacerēto melodiju, it kā vārdi būtu rakstīti jau gatavai mūzikai. Dziesmu studijā ieskaņoja Mirdza Zīvere, paradoksāli, bet tieši tajā dienā, kad „Lūguma” notis publicētas laikraksta „Padomju Jaunatne” rubrikā „Diskokluba dziesmu albums”, 1984. gada 29. septembrī Ārija Elksne izlēma šķirties no dzīves. Šī smeldzīgā atzīšanās izpelnījās nedalītu klausītāju sajūsmu – 1. vieta 1984. gada „Mikrofona” aptaujā!

Jumprava
Ziemeļmeita
(1988)
30. dziesma

Autori: Aigars Grauba

Dziesmas „Ziemeļmeita” rašanās sakrita ar skaistiem un romantiskiem gadiem mūziķa, dziedātāja, dziesmu autora, tagad ievērojama kinorežisora Aigara Graubas dzīvē. Tā dzima gadā, kad grupa „Jumprava” piedalījās rokoperā „Lāčplēsis”, kura libretā arī bija ierakstīta „Ziemeļmeita”. Aigara skaņdarbam gan ar šo notikumu nav sakara, kompozīcijas rašanās iemesls bija grupas pāreja uz tīri elektronisku skanējumu, ko papildināja Aigara Grāvera spēlētā soloģitāra. Par jaunās programmas galveno ieroci kļuva jauniegūtais sintezators Yamaha DX 21, uz kura arī saprogrammēti dziesmas „Ziemeļmeita” zīmīgie tembri. Tā kļuva par lielu grāvēju arī, pateicoties iespaidīgajam, tēlainajam videoklipam, sasaucoties ar Graubas ambīcijām kinonozarē. Klipā pavīd kadri no Rozes Stiebras veidotās animācijas filmas pēc Kārļa Skalbes pasakas „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” (1980). Līdz šai dienai „Ziemeļmeita” ir viens no populārākajiem „Jumpravas” skaņdarbiem, savulaik tas tulkots un dziedāts arī angliski.

Ainars Mielavs
Ai, jel, manu vieglu prātu
31. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

Ievērojamais muzikologs Artēmijs Troickis 20. gs. 90. gados Ainara Mielava vadīto grupu „Jauns Mēness” apveltīja ar žanra apzīmējumu – „baltu roks”. Taču, vīlusies pasaules iekarošanā ar angliskām dziesmām, Mielava komanda atgriezās pie saknēm, proti, pie latviešu tautasmūzikas, kuru veiksmīgi „Jauns Mēness” daiļradē integrēja tās pamatsastāva mūziķis Māris Muktupāvels, kā arī vijolniece Ilga Reizniece, folkloras grupas „Iļģi” dalībnieki. 1997. gadā izdotajā albumā „Garastāvoklis” ieskaņota ne viena vien latviešu tautasdziesma kā „Kur tu iesi, jūras zeņķi”, „Zviedzi, zviedzi, sirmais zirdziņš” un „Ai, jel, manu vieglu prātu”. Pēdējās melodiju folkloras ekspedīcijā Sventājā pierakstīja Ilmārs Mežs, un viņa krājumā to atrada un atdzīvināja Māris Muktupāvels. Kopā ar brāli Valdi un Kristīni Cābeli Māris šo dziesmiņu kā trio „Vecmuktu ūdensrozes” atskaņoja dažos koncertos, tad to savā repertuārā pārtvēra grupa „Jauns Mēness”. Lai būtu vieglāk dziedāt, Ainars Mielavs izmainīja dažas oriģināla notis, taču šie ir nebūtiski labojumi. Pateicoties „Jauns Mēness” darbībai, „Ai, jel, manu vieglu prātu” ieguva ļoti plašu, starptautisku skanējumu, nonākot pat līdz aiz okeāna mītošajiem tautiešiem, kas to labprāt atskaņojuši savos dziesmu vakaros.

Prāta Vētra
Rudens
(2005)
32. dziesma

Autori: Prāta Vētra / Imants Ziedonis, Renārs Kaupers

Šī ir albuma „Četri krasti” dziesma, pirmā kompozīcija„Prāta Vētras” repertuārā, kurā ar Renāra Kaupera starpniecību ieskanējās Imanta Ziedoņa daiļrade. Tiesa, šis un tas oriģinālajā dzejolī tika izmainīts, to saskaņojot ar pašu Tautas dzejnieku. Albumā „Četri krasti” līdzās dziesmai „Rudens” bija vēl viens skaņdarbs ar Ziedoņa vārsmām – „Kad milzu kalni liekas mazi”. Likumsakarīgi, ka dziesma skanēja Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” koncertos, un latviešiem vispār pie sirds vairāk iet smeldzīgas melodijas, pie kādām pieskaitāma arī šī. Asprātīgs, sirsnīgs un prātā paliekošs izdevās arī dziesmas „Rudens” animētais videoklips, vēstot par vientuļā pingvīna ceļojumu uz Parīzi. Šis skumji groteskais tēls pavadīja grupu „Prāta vētra” tās 2005. gada turnejā „Četri krasti”. Angliski dziesmas virsraksts skanēja „Lonely Feeling”, un ar šo mūziku „Prāta Vētras” videoklips 2006. gada rudenī iekļuva Baltija topā, kad darbu sāka „MTV Latvia”. Video ievērību izpelnījās arī Ženēvā, Šveicē rīkotā animēto filmu un klipu festivālā, kur „Lonely Feeling” bija nominēts labāko balvai animēto mūzikas videoklipu kategorijā.

Rīgas Doma zēnu koris
Circenīša Ziemassvētki
(1980)
33. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Aspazija

Komponists Raimonds Pauls piecu dziesmu ciklu zēnu korim ar Aspazijas vārdiem sacerēja 1980. gadā, tajā ietilpa dziesmas „Vaska pils”, „Aicinājums”, „Raudoša debess”, „Pasaciņa” un „Circenīša Ziemassvētki”. Tādējādi Maestro nostiprināja savu radošo sadarbību ar E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas (vēlāko Rīgas Doma) zēnu kori diriģenta Jāņa Erenštreita vadībā, kas bija aizsākta jau šim kolektīvam veltītajā 10 latviešu tautasdziesmu apdaru ciklā. Sirsnīgie skaņdarbi izskanēja turpmākajos kora koncertos, tika ieskaņoti skaņuplatē („R. Pauls. Aspazija. Dziesmas bērniem”, 1981), dažus no tiem, tostarp „Circenīša Ziemassvētkus” noklausījās visi Latvijas TV skatītāji 1980. gada nogalē pārraidē „Ielūdz Raimonds Pauls”, kad dārziņskolas puikām piebalsoja aktrise Olga Dreģe. Visā toreizējā PSRS dziesmu slavenu padarīja aktrise Lilita Ozoliņa, kas seriālā „Ilgais ceļš kāpās” (1981) to dziedāja kā šūpuļdziesmu. Dažs skatītājs tad dziesmu „Circenīša Ziemassvētki” dzirdēja pirmoreiz, tā arī palikdams neziņā par sākotnējo kora versiju, un turpmāk vienkāršā un sirsnīgā melodija piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un aranžējumus.

Jānis Paukštello
Cielaviņa
(1982)
34. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Šo patriotisko, sirsnīgo dziesmu no dažādām skatuvēm Jānis Paukštello dziedājis vairāk nekā divtūkstoš reižu. Ar Raimondu Paulu dziedošais aktieris iepazinās jau saistībā ar filmas „Mans draugs – nenopietns cilvēks” tapšanu, bija strādājis kopā kā ansambļa „Mūžīgais unisons” dalībnieks, taču komponista tālruņa zvans Paukštello pārsteidza. Iepriekš viņš nebija sevi izjutis kā spilgtu solistu, taču Paulam atteikt nevarēja, kad viņš piedāvāja Latvijas radio studijā ieskaņot jaunu dziesmu. Ieraksts nevedās, tad Maestro ierosināja mazu pastaigu pa Doma laukumu, lai izvēdinātu galvu. Lūgts dziedāt ar smaidu, otrajā piegājienā aktieris iedziedāja „Cielaviņu” vienā rāvienā. Dzejnieks Leons Briedis atceras, ka dziesmas piedziedājuma atkārtojumā cenzori nav ļāvuši izskanēt Latvijas vārdam pēc tam, kad minēti visi tradicionālie novadi, salīdzināti ar cielaviņu – oriģinālversijā dzirdams, kā dziesma pamazām izdziest. Aizkustinošais un dzimtenes mīlestību apliecinošais skaņdarbs kļuva par uzvarētāju 1982. gada „Mikrofona” aptaujā! Toreiz noslēguma koncertā pēc režisores Svetlanas Rudzītes priekšlikuma Jānis Paukštello uz skatuvi dziedot devās cauri skatītāju rindām, tādējādi simboliski izstaigājot tēvu zemi „stūru stūriem”.

Ieva Akuratere
Lūgšana
(1989)
35. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Leonīds Breikšs

1989. gada sākumā dziedātāja Ieva Akuratere latviešu kultūras darbinieku delegācijas sastāvā pirmoreiz devās ciemos pie Amerikas Savienotajās valstīs mītošajiem tautiešiem. Tā bija pirmā oficiāli turienes latviešu tautas namos uzņemtā sūtņu grupa, kopā ar Ievu brauca Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis un Gunārs Janaitis. Rīgā pirms brauciena Akuratere lūdza komponistam Imantam Kalniņam uzrakstīt kādu īpaši šim notikumam veltītu dziesmu. Tieši pirms izlidošanas Kalniņš Akuraterei iedeva „Lūgšanu” ar Leonīda Breikša vārdiem. Notis viņa mācījās jau lidmašīnā, un pirmatskaņojums notika Bostonas koncertā. Kā izrādījās, Imanta Kalniņa intuīcija bija likusi sacerēt mūziku tieši tam dzejolim, kuru Amerikas latvieši katrā dievkalpojumā dziedāja pēc kāda baznīcas meldiņa notīm. Tādēļ šī „Lūgšana”, kuras autors mira mocekļu nāvē komunistu vergu nometnē jau 1942. gadā, kļuva par īpaši simbolu trimdas un Latvijas latviešu kopībai. „Lūgšana” turpmāk nereti skanējusi Ievas Akurateres koncertos, tā palīdzēja kaldināt mūsu valsts neatkarību. Ieskaņojums tapis kā dziesminieces solopriekšnesums, Ievai pašai sevi pavadot uz ģitāras.

Čikāgas piecīši
Mūsu mīlestība
(1983)
36. dziesma

Autori: Armands Birkens / Alberts Legzdiņš

Šī ir viena no pirmajām Armanda Birkena sacerētajām dziesmām, autoram pašam viena no vismīļākajām, jo ar to saistās daudz atmiņu, emociju, piedzīvojumu. Tās ideja brieda, kad, sākot ar 1977. gadu, Armands regulāri devās uz Latviju. Mājupceļā, šķiroties no radiem Rīgā, viens otram acīs skatoties un apskaujot citam citu, vienmēr tika pārrunāts, ka mēs taču vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir - kad tas būs un kur? Vērojot ielu nosaukumu plāksnītes, radās doma par to maiņu, mainoties līdzi varām. Arī rinda par lidlauku ir pašsaprotama – no Amerikas ielidojot Rīgā, allaž sagaidīja radi ar ziediem un asarām acīs. Bija arī draudzene, ar kuru sēdēts uz sola Vērmaņdārzā, blakus lauvām. Daudz reižu staigāts pa Vecrīgu, raugoties senajās, vēsturiskajās ēkās, laukumos un ielās. Iepriekš Pulvertorni, Pētera un Doma baznīcu Birkens bija redzējis tika grāmatu lappusēs, sēžot latviešu skolas solā Čikāgā. Beidzot viņš izjuta Rīgas seno vēsturi un auras, kuras tur mājo. Taču šoreiz Birkens nespēja līdz galam salikt kopā dziesmas tekstu – ar savām idejām viņš vērsās pie „Piecīšu” dibinātāja Alberta Legzdiņa, kurš radīja arī dziesmas piedziedājumu. „Mūsu mīlestība” izdota „Piecīšu” skaņuplatē „Par mani, draudziņ, nebēdā” (1983) un neskaitāmas reizes pārskaņota citu dziedātāju priekšnesumos.

Līvi
Dzelzsgriezējs
(1987)
37. dziesma

Autori: Ainars Virga / Valdis Grēviņš

Dziesma „Dzelzsgriezējs” par savu tapšanu var pateikties režisoram Miervaldim Mozeram, kas 1987. gadā sarīkoja latviešu marksista un profesionāla revolucionāra Jāņa Rudzutaka simtgades svinības ar nosaukumu „Dzelzsgriezējs” Rīgā, Mežaparka Zaļajā teātrī. Iepriekš palīdzējis latviešiem no jauna iepazīt Rūdolfu Blaumani, Raini un Aspaziju viņu 120. dzimšanas dienā, par jaunu atklājis Annu Brigaderi un izvedis pasaulē Dainu tēvu Krišjāni Baronu ar viņa 150. gadskārtas svinībām Maskavā Kolonnu zālē, Mozers nolēma, ka jauniešiem adresētais literāri dramatiskais uzvedums jāatsvaidzina ar dziesmām. Mūsu rokmūzikas revolucionāri „Līvi” režisoram likās ļoti piemēroti kandidāti – viņš atlasīja Valda Grēviņa, Jāņa Sudrabkalna, Marģera Tanka u.c. dzejas un iedeva „Līviem”. Puišiem vārsmas patika, jo atbilda grupas stilam, un tieši tolaik bija nepieciešams atjaunināt programmu. Mēneša laikā vairākas jaunas dziesmas bija gatavas. Rudzutaka piemiņas sarīkojums izvērtās par nozīmīgu, ļoti apmeklētu pasākumu, dziesma „Dzelzsgriezējs” ,sevišķi pēc atskaņojuma 1987. gada festivālā „Liepājas dzintars”, kļuva par īstu grāvēju, iemiesojot „Līvu” toreizējo, smagā roka stilu. Tāpat par notikumu izvērtās dziesmas akustiskā versija, ko „Līvi” sagatavoja Žaklīnas Cinovskas veidotajam raidījumam „Horoskopi, horoskopi…” LTV.

Ainars Mielavs
Tumša nakte, zaļa zāle
38. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

Šī ir viena no melodijām, kas iekļauta mūzikas izdevniecības „Upe” 2000. gadā klajā laistajā latviešu tautasdziesmu izlasē „Skaistākās dziesmas”. Diska producents Ainars Mielavs ierakstam bija izraudzījies ne tikai vispopulārākās melodijas kā latgaliešu „Toli dzeivoj muna meiluo” un „Caur sidraba birzi gāju”, bet arī mazāk zināmās „Jūrā gāju naudu sēti” un „Visu dienu bites dzinu”. Ieskaņojumā piedalījās plašs dalībnieku pulks – Ance Krauze, Kaspars Putniņš, Ingus Ulmanis, Rolands Ūdris, arī pats producents Mielavs. Tautasdziesmu harmonizējumi veidoti maksimāli atturīgi, par tiem gādāja Andris Alviķis, Kaspars Tobis un Gints Sola. Skumīgā tautasdziesma mudinājusi to izmantot vairākus latviešu komponistus, un Emīla Melngaiļa jau 1938. gadā veidotajā apdarē korim „Tumša nakte, zaļa zāle” pirmoreiz tā izskanēja XI Vispārējos dziesmu svētkos (1950), regulāri atgriezdamās svētku repertuārā. Par dziesmas tēmu variācijas sacerējis Jēkabs Graubiņš, kora versiju radījis Romualds Jermaks. To dziedājuši neskaitāmi solisti, tapuši arī aranžējumi džeza stilā. Padomju laikā gan dziedot nereti izlaida rindiņas „nu, Dieviņi, tavā vaļā (vai ziņā)”…

Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks (un Latvijas radio koris, Juris Lejaskalns)
Manai Dzimtenei
(1972)
39. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

1972. gadā pie dzejnieka Jāņa Petera ieradās komponists un pianists Raimonds Pauls ar dažām jaunām melodijām, kam nepieciešami vārdi. Viena no tām izklausījās himniska un ļoti svarīga. Pauls ierosināja sacerēt dzeju par godu gaidāmajai Dziesmu svētku simtgadei, kurai Latvijas koristi gatavojās ļoti centīgi un nopietni. Tobrīd dziesma bija paredzēta Maestro jaunā vokāli instrumentālā ansambļa repertuāram, solisti tajā bija Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Viņi dziesmu „Manai dzimtenei” parasti atskaņoja koncerta noslēgumā, pakāpeniski dziesma kļuva klausītāju ļoti iemīļota un atzinīgi vērtēta. 1973. gadā kā „veltījums latviešu Dziesmu svētku simtgadei” dziesma„Manai dzimtenei” izdota mazajā skaņuplatē, kuras nosaukums iespiests drukātiem burtiem, līdz ar to nav pamata „dzimtene” rakstīt ar lielo sākumburtu, kā tolaik tradicionāli apzīmēja „lielo Dzimteni” – Padomju Savienību. Ierakstā piedalījās arī Latvijas radio koris diriģenta Edgara Račevska vadībā un aktieris Juris Lejaskalns ar ievadvārdiem. Tuvojoties Dziesmu svētku simtgadei, leģendārais kordiriģents Imants Kokars bija iecerējis radīt dziesmas „Manai dzimtenei” kora variantu, taču repertuārā tas tomēr netika iekļauts. Mežaparka lielajā estrādē skaņdarbs pirmoreiz skanēja tikai 1977. gada Dziesmu svētkos diriģenta Jāņa Dūmiņa vadībā. Pavadījumu atskaņoja Tautas pūtēju orķestri, dziesmu ar Alfrēda Spuras horeogrāfiju papildināja dejotāji. Turpmāk dziesma „Manai dzimtenei” skanējusi gandrīz visos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.

Līvi
Zīlīte
40. dziesma

Autori: Ēriks Ķiģelis / Edvards Treimanis-Zvārgulis

Dziesma „Zīlīte” pirmoreiz izskanējusi Grobiņas kultūras namā, kur mūziķis Ēriks Ķiģelis izveidoja ansambli „Corpus”. Leģendārais ģitārists, dziesmu autors un dziedātājs nesaskaņu dēļ 1978. gadā uz laiku pameta grupu „Līvi”. Ansamblī „Corpus” Ķiģelis paņēma tolaik pilnīgi jaunus zēnus – dziedātāju Rodrigo Fominu jeb Igo, ģitāristu Ainaru Virgu, bundzinieku Vilni Krieviņu – un izveidoja programmu ar savām dziesmām. Deju vakaru apmeklētāji kā pirmie visā Latvijā izdzirdēja „Vēju muzikantu”, „Zem svēteļa spārna” un citas tagad leģendāras dziesmas, arī „Zīlīti”. 1980. gada sākumā Ēriks Ķiģelis un viņa „Corpus” saplūda ar „Līviem”, gatavojoties prestižajam Komjaunatnes politiskās dziesmas festivālam un koncertiem aģitvilciena sastāvā pa Baikāla -Amūras maģistrāli (BAM). Sekoja aktīva koncertdarbība Latvijā, un beidzot 1982. gadā „Līvu” mūziku pieņēma arī atskaņošanai Latvijas radio. „Mikrofona” aptaujā liepājnieki debitēja ar „Zīlīti”, kas kļuva par 3. populārāko Latvijā. Pats Ķiģelis bija izbrīnīts par savas vecās, „Smokie” stila dziesmiņas popularitāti. TV kameru priekšā aptaujas noslēguma koncertā „Līvi” stājās sapucējušies Liepājas Metalurgu pils vokālā ansambļa uzvalkos un Igo spurainos matus savaldīja ar matadatu palīdzību. „Līvu” izskats un pati piedalīšanās aptaujā pēc tam bija viens no visapspriestākajiem tematiem latviešu estrādes cienītāju aprindās.

Igo, Remix
Kā senā dziesmā
(1986)
41. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Kad 1986. gada vasarā Dzintaru koncertzālē pēc Raimonda Paula iniciatīvas tika sarīkots pirmais starptautiskais jauno dziedātāju konkurss „Jūrmala”, tā nolikums paredzēja ne tikai savas republikas un toreizējās PSRS hitu priekšnesumu, bet arī speciāli konkursam radītas dziesmas pirmatskaņojumu. Viens no Latvijas PSR jauno talantu pārstāvjiem togad bija dziedātājs Igo, tolaik vēl pazīstams kā Rodrigo Fomins, Latvijas radio grupas „Remix” solists. Viņam Maestro sacerēja šo jaundarbu „Kā senā dziesmā”, kas spoži un ar lieliem panākumiem izskanēja konkursā, sagādājot Igo pelnīto Grand Prix.

Astro'n'out
Daļa Rīgas
(2005)
42. dziesma

Autori: Māra Upmane-Holšteina / Māra Upmane-Holšteina

Par grupas „Astro'n'out” atslēgu uz veiksmes vārtiem kļuva tieši dziesma „Daļa Rīgas”. Tā tapa, kad Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizācija, biedrība „Avantis” rīkoja konkursu „No sirds un no rajona”. Sākotnēji Māras Upmanes-Holšteinas sacerēto dziesmu grupas biedri uztvēra ar ironiju, jo iepriekšējās dziesmas lielākoties bija melanholiskas, un šī - optimistisks skaņdarbs. Kad dziesma konkursā uzvarēja, puišiem nācās to iemācīties un par spīti viņu iepriekšējām prognozēm „Daļa Rīgas” grupai „Astro'n'out” sagādāja pirmo skaļo slavu.
Dziedātājai Mārai izteica piedāvājumu filmēties dokumentālajā filmā „Rīga, mana Rīga”, bet „Daļa Rīgas” kļuva par filmas galveno dziesmu, un tai tika veikts profesionāls ieraksts. Tūdaļ jaunā dziesma nonāca radiostacijās, izskanēja Radio SWH raidījumā „Priekšnams”, aizceļoja līdz Radio SWH un citu radio topiem. Turpmāk Maskavas forštates meitene Māra Upmane-Holšteina droši varēja pastaigāties pa savu rajonu jebkurā diennakts laikā. Dziesma iekļauta „Astro'n'out” 2006. gada albumā „Kuš kuš”, un, starp citu, kad grupa tapa, bija divi nosaukumu varianti – „Kuš kuš” vai „Astro'n'out”.

Koris
Dvēseles dziesma
(2010)
43. dziesma

Autori: Ēriks Ešenvalds / Anita Kārkliņa

„Kad rakstīju šos vārdus, nedomāju, ka top kāda īpaša dziesma - varbūt pieslēdzās kāds augstāks spēks,” domā dzejniece, diriģente, pedagoģe, dziedātāja Anita Kārkliņa, kuras dzejoļa sākotnējā versija atšķiras no tās, kas ietverta Ērika Ešenvalda mūzikā. 2010. gadā, korim „Juventus” svinot 90. gadadienu, tā diriģents Juris Kļaviņš palūdza Kārkliņai sacerēt dzejoli, kas dziesmas formā varētu izskanēt jubilejas koncerta noslēgumā un vēlāk arī Studentu dziesmu svētkos. Komponistam Ešenvaldam tika aizsūtīti vairāki varianti, viņš izraudzījās „Dvēseles dziesmu”, kas oriģinālā bija veltījums Brīvības piemineklim. Kad pie Anitas atceļoja dziesmas pirmā versija, kļuva skaidrs, ka dzeja jāpārveido. Korekcijas piedzīvoja arī mūzika, un dziesmas galīgās rindas Kārkliņai dzima, sēžot Vērmaņdārzā burtiski pēdējā vakarā pirms jaundarba nodošanas. „Juventus” bijušo un esošo 250 koristu priekšnesumā „Dvēseles dziesma” pirmoreiz izskanēja 2010. gada oktobrī. Zālē sēdošā dzejniece sajuta vārdos neizsakāmu, mistisku Dieva klātbūtni, un kļuva skaidrs, ka, pašiem negaidot, radusies liela un nozīmīga kompozīcija. Savu spēku „Dvēseles dziesma” apliecināja, izskanot Meža¬parka Lielajā estrādē XXV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos 2013. gadā. Tā aizceļojusi pie daudziem koriem, ansambļiem, solistiem, kļūdama par Ērika Ešenvalda izcilā talanta zīmi un Anitas Kārkliņas vistālākā skanējuma dzejoli. Tā oriģināls lasāms viņas dzeju krājumā „Dvēseles dziesma”(2016).

Prāta Vētra
Starp divām saulēm
(1999)
44. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Kad 1999. gadā klajā nāca „Prāta Vētras” ceturtais studijas albums „Starp divām saulēm”, mūziķi nolēma, ka nepieciešama koncertturneja pa Latvijas labākajiem klubiem un kultūras namiem. Lielākā daļa albuma bija popmūzikas stilā ieturēta. Par diska populārākajām dziesmām kļuva „Lec”, „Puse no sirds”, „Brīvdienas nav manas laimīgās dienas” un, protams, tituldziesma „Starp divām saulēm”.
Tolaik „Prāta Vētra” lika pamatus savai turpmākajai stratēģijai – izdot divus paralēlus albumus ar vienu un to pašu materiālu. „Starp divām saulēm” bija jaunā biznesa plāna paraugs – 1999. gadā izdots pirmais „Prāta vētras” albums angļu valodā „Among The Suns”.

Pērkons
Pie baltas lapas
(1984)
45. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvs

Droši vien komponists Juris Kulakovs ar savu grupu „Pērkons” nemaz nekļūtu tik ārkārtīgi slavens, ja dzejnieks Māris Melgalvs 1980. gadā viņam nebūtu uzdāvinājis savas pirmās dzejoļu grāmatas „Meldijās iešana” autoreksemplāru! 20. gs. 80. gados radošās jaunatnes vidū Melgalva asprātīgās, pašironiskās un reizē smeldzīgās vārsmas bija ļoti populāras, un šo slavu tālāk aiznesa „Pērkons”. Ja dzejolis „Pie baltas lapas” publicēts 1980. gada maijā žurnālā „Liesma”, tad dziesmas notis iespiestas 1984. gadā laikrakstā „Padomju Jaunatne”. Taču „Mikrofona” aptaujā par Latvijas populārāko dziesmu „Pērkona” ieskaņojumus nepieņēma skandālistu slavas dēļ, turklāt tie bija tapuši mājas studijā. Un, kad 1985. gada vasarā pēc grupas koncerta Ogrē tika izdemolēts elektriskais vilciens, ansamblis piedzīvoja jau otro uzstāšanās aizliegumu.
Dziesma „Pie baltas lapas” izskanēja Jura Podnieka dokumentālajā filmā „Vai viegli būt jaunam” (1986), kurā atainoti arī ar Ogres koncertu saistītie notikumi un tajos iesaistīto jaunieši liktenis. Kad 1993. gadā, par godu „Mikrofona” aptaujas 25. jubilejai, tika sarīkota „aizaptauja”, lai noskaidrotu vispopulārāko aizvadītā ceturtdaļgadsimta dziesmu, 3. vietā ierindojās „Pie baltas lapas”.

Pērkons
Gandrīz tautasdziesma
(1987)
46. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvs

Dzejnieks Māris Melgalvs atzinies, ka savā humora izpratnē viņš daudz mācījies no latviešu tautas dziesmām. To ietekme jūtama ne tikai viņa vārsmu ritmikā, bet arī pamazināmo formu lietojumā, kas jo spilgti saklausāma Jura Kulakova komponētajā dzejolī „Gandrīz tautasdziesma”. Tāpat kā mūsu senčiem, arī Melgalvam humors cieši saistīts ar dzīves tvērumu vispār, un katra paša ziņā paliek – vai smieties, skanot vārdiem „kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš…” 1987. gadā, pirmoreiz izdzirdot šo dziesmu, kas atspoguļoja tautasdziesmu tēlainību mūsdienīgā skatījumā, Latvijas klausītāji smējās gan. Ne tikai par dzejnieka jokiem, bet arī aiz sajūsmas par grupas „Pērkons” augšāmcelšanos ar oriģinālo nosaukumu, kas vairs nebija jāmaskē aiz apzīmējuma „kolhoza „Padomju Latvija” ansamblis”. Jo pamanāmākus uz pelēcīgās ikdienas fona „Pērkona” mūziķus tolaik padarīja ne vien Kulakova trakulīgās dziesmas, bet arī karnevāliski košie kostīmi, kurus radīja mākslinieces Iveta Graša un Liesma Riekstiņa. 1987. gada „Mikrofona” aptaujā „Gandrīz tautasdziesma” grupas „Pērkons” sniegumā sasniedza 2. vietu.

Sīpoli
Dziesma par spēli (Dvēselīte)
(1981)
47. dziesma

Autori: Mārtiņš Brauns / Jānis Peters

Šo komponista Mārtiņa Brauna sacerējumu dzejnieks Jānis Peters sauc par vienu no skaistākajām melodijām, kas radīta ar viņa dzeju. „Dziesma par spēli”, pazīstama arī ar nosaukumu „Dvēselīte”, klausītāju mīlestību izpelnījās tieši Brauna grupas „Sīpoli” priekšnesumā, kaut gan filmā „Spēle” (1981) kā pirmais to dziedāja Rīgas Operetes teātra solists Valdis Tālis, īstajā vārdā Tālivaldis Pēkšēns, kas nu jau daudzus gadus mīt ASV. 1982. gadā „Dziesma par spēli” pēc „Mikrofona” aptaujas balsojuma rezultātiem kļuva par 9. populārāko Latvijā. Tā līdzās himnai „Saule, Pērkons, Daugava” ir viens no vispopulārākajiem un biežāk atskaņotajiem Mārtiņa Brauna skaņdarbiem.

Opus Pro
Rozā lietus
(1992)
48. dziesma

Autori: Harijs Zariņš, Alex / Harijs Zariņš

Grupa „Opus Pro” bija vieni no smagā roka žanra pamatlicējiem Latvijā, mūziķu repertuāru veidoja pašu radītas dziesmas, un viens no čaklākajiem komponistiem bija ģitārists Harijs Zariņš. Viņa pirmās kompozīcijas tapušas jau 20. gs. 80. gadu sākumā, muzicējot ansambļa „Eolika” sastāvā. Sekoja pārcelšanās uz grupu „Opus” un projekta „Opus Pro” dzimšana (1986). Turpmākajos gados Harija Zariņa vadītā grupa iekaroja skatuves ne tikai Latvijā, bet lielā daļā toreizējās PSRS. Sprunguļus ritenī meta projekts „Rīga”, kura dēļ „Opus Pro” pameta vairāki dalībnieki, un ansamblis pilnā sparā atsāka darboties tikai 1996. gadā. Tad klajā nāca albums „Dzimene”, tajā tika iekļauta dziesma „Rozā lietus”. Tā dzimusi jau 1992. gada sākumā, kad no Amerikas bija atgriezies varenās rīkles īpašnieks, dziedātājs Alex (Oļegs Andrejevs), un Harijs Zariņš tūdaļ atsāka komponēt. Pie dziesmas piedziedājuma melodijas ar idejām piedalījies arī Alex. Šī romantiskā mīlas balāde ir gan Zariņa komponista rokraksta, gan „Opus Pro” daiļrades vizītkarte.

Nora Bumbiere
Ķiršu lietus
(1974)
49. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Alfreds Krūklis

Kļuvis par Raimonda Paula grupas „Modo” taustiņinstrumentālistu, Zigmars Liepiņš arvien ražīgāk sāka sacerēt instrumentālo mūziku un dziesmas. 1975. gadā ar dziesmu „Ķiršu lietus” viņš sevi pieteica Latvijas radiofona toreizējā dziesmu aptaujā „Melodiju parāde” – „Mikrofona” aptauja no 1972. līdz 1975. gadam netika rīkota! Par dziesmas pirmo izpildītāju kļuva leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere, kas noraidīja Liepiņa sākotnējo ideju par blūza stilistiku. „Modo” soliste ieteica valša ritmu, un tas attaisnojās. Ar radio starpniecību „Ķiršu lietus” kļuva ļoti populārs. Skaņuplatē dziesma izdota 1978. gadā.

Menuets
Alvas Zaldātiņi
(1967)
50. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māris Čaklais

Režisora Rolanda Kalniņa kinolentē „Elpojiet dziļi” (1967) pirmoreiz izskanēja virkne Imanta Kalniņa dziesmu ar Māra Čaklā dzeju, tostarp, „Alvas zaldātiņi”, kuras pareizais nosaukums ir „Dziesmiņa par Napoleonu”. Tajā izmantots padomju rakstnieka un politiskā darbinieka Iļjas Ērenburga citāts: „Es zinu tikai to, ka beigtu Napoleonu aprok bedrē, lai tas nesmirdētu, bet dzīvu kaķēnu baro ar siltu pienu”. Vairums Čaklā dzejoļu gan netika sacerēti tieši filmas vajadzībām, bet gan gadu iepriekš, kad Valsts Jaunatnes teātrī iestudēta Gunāra Priedes luga „Trīspadsmitā”, un toreiz tai mūziku sacerēja komponists Ģederts Ramans. Kad luga tika pārstrādāta kinoscenārijā, tika rīkots komponistu konkurss, kurā uzvarēja Kalniņš.
Dziesmas filmā „Elpojiet dziļi” iedziedāja Pauls Butkēvičs, Līga Liepiņa, kā arī Juris Strenga kopā ar karavīru ansambli „Zvaigznīte”, kurā toreiz muzicēja vairāki vēlāk slaveni mūziķi, tostarp Uldis Stabulnieks un Gunārs Rozenbergs. Ar šīm Imanta Kalniņa dziesmām 1967. gadā Butkēvičs kopā ar karavīru ansambli „Zvaigznīte” uzstājās festivālā „Liepājas dzintars”, kur ansamblis svinēja uzvaru un solistu konkurencē Pauls ierindojās 3. vietā. Kad 1971. gadā ansamblis „Menuets” savā repertuārā sāka iekļaut Imanta Kalniņa dziesmas, to vidū bija arī filmas „Elpojiet dziļi” mūzika. Tā skanējusi arī lugas „Trīspadsmitā” atkārtotos iestudējumos, godam izturējusi laika pārbaudi un ir aktuāla šobaltdien.

Līvi
Ozolam
(1988)
51. dziesma

Autori: Ainars Virga / Guntars Račs

1988. gada vasarā dziesma „Ozolam” bija viena no populārākajām Latvijā, un tobrīd ar „Līviem” popularitātē varēja sacensties vien grupa „Jumprava”. Skaļus aplausus un ovācijas dziesma izpelnījās arī festivālā „Liepājas dzintars ’88”, kur „Līvi” saņēma skatītāju simpātiju balvu un kļuva par 2. vietas laureātiem. Kā vienu vienīgu baudu darbu ar „Līvu” dziesmu vārdiem ir nosaucis dzejnieks un mūziķis Guntars Račs, kurš pravietiski toreiz apcerējis ozolu, kam nolauzta galotne, un simts gadus, kuros lapas dzītas un vainagos vītas. Šogad, 2018. gadā, Latvijas valsts svin savus „simts gadus”, par ko 1988. gadā varēja tika sapņot un cerēt, taču neatkarības atjaunošanas noskaņojums toreiz virmoja visapkārt. Atmodas gaisotnē ozolu kā senlatviska vīrišķīgā spēka simbola apdziedājums ieguva ļoti būtisku, reizē katram saprotamu nozīmi. 1988. gadā dziesma „Ozolam” sasniedza 13. vietu Mikrofona aptaujā. 20. gs. 80. gadu nogalē būtiska loma mūsu valsts ne tikai muzikālajos, bet arī sabiedriskajos notikumos liela nozīme bija vēl vairākām „Līvu” dziesmām – „Zvani”, „Karogi”, „Straume”, „Zābaku dziesma”, u.c. Tās, arī „Ozolam” izdotas pirmajā grupas „Līvi” albumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – „Karogi” 1994. gadā.

Brāļi Ziemeļi
Uzsniga sniedziņš balts
(1987)
52. dziesma

Autori: Āris Ziemelis, Saulceris Ziemelis / Māris Čaklais

1976. gadā Valsts Jaunatnes teātrī režisors Pāvels Homskis iestudēja lugu „Pīters Pens” ar aktrisi Andu Zaici titullomā. Izrādei mūziku komponēja Romualds Grīnblats, vārdus sacerēja Māris Čaklais, un tapa gan Pītera Pena, gan pazudušo zēnu dziesmas… Arī Vendijas dziesmiņa ar tagad tik labi pazīstamajiem vārdiem „uzsniga sniedziņš balts”. 1987. gadā ar šo pašu dzeju savu skaņdarbu radīja brāļi Ziemeļi. Kad „Mikrofona” aptaujā arvien lielāku klausītāju atsaucību sāka gūt viņu dziesma, sāka dumpoties citi mūziķi – kā tas iespējams, ka neprofesionāļu dziesma atrodas balsojuma priekšgalā! Klausītāju vēstuļu vietā tika ieviestas anketas, brāļu Ziemeļu mūzika patika visām paaudzēm, rezultātā „Uzsniga sniedziņš balts” ieguva 127 219 punktus un uzvaru ar lielu pārsvaru pār konkurentiem. Toreiz aptaujas noslēguma koncerts notika tieši Ziemassvētkos, un, publikai pulcējoties, Latvijas radio bigbenda pianists Harijs Bašs fonā klusi spēlēja korāli „Klusa nakts, svēta nakts”. Brāļu Ziemeļu skaņdarbs ar akustisko ģitāru un mutes harmoniku pavadījumu lieliski iederējās šajā noskaņojumā un dziedošais aktieris Edgars Liepiņš klausītājiem no skatuves novēlēja priecīgus Ziemassvētkus, ko no televīzijas ieraksta, protams, izgrieza.

Prāta Vētra
Četri krasti
(2005)
53. dziesma

Autori: Prāta Vētra / Renārs Kaupers

Dziesma „Četri krasti” saucama par vienu no spēcīgākajām grupas kompozīcijām, kuras virsraksts kļuva par nosaukumu „Prāta Vētras” 2005. gada albumam. Iepriekš kā viena vesela dūre darbojušies piecatā, 2004. gadā mūziķi palika četri vien. Nu gluži kā dziesmā apdziedātie krasti, un cipars „četri” tika ierakstīts arī tobrīd viskuplāk apmeklētajā koncertā Latvijā. Noslēdzot turnejas „Četri krasti” sešu koncertu sēriju, 2005. gada 21. augustā Mežaparkā sapulcējās 40 tūkstoši klausītāju, un šī daudzgalvainā, trakojošā un atsaucīgā pūļa priekšā mūziķi sniedza spīdoši režisētu muzikālo izrādi. Albumam „Četri krasti” veiksmi nodrošināja arī dziesmas „Pilots Tims”, „Māsa nakts”, „Lapsa”, tā pirkšanas rādītāji sasniedza 15 000, kas nozīmēja Platīna diska statusu. „Četri krasti” saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2005. gada labākais rokmūzikas albums, bet dziesma „Četri krasti” tika atzīta par labāko rokmūzikas dziesmu.

Jumprava
Vēlreiz
(1989)
54. dziesma

Autori: Aigars Grāvers

Tagad šķiet savādi, ka 1989. gadā Aigars Grauba iebilda pret Aigara Grāvera dziesmas „Vēlreiz” izvirzīšanu līdzdalībai „Mikrofona” aptaujā – dziesma šķita pārāk salda un romantiska, neatbilstoša „Jumpravas” toreizējam, izteikti elektroniskajam stilam. Priekšroka tika dota grupas stilu un „seju” pārstāvošajai dziesmai „Lietus”, kas ansamblim sagādāja 4. vietu klausītāju balsojuma tabulā. Taču laika pārbaudi izturējusi tieši dziesma „Vēlreiz”, viens no pirmajiem skaņdarbiem, kam Grāvers pats sacerējis vārdus. Tā krasi atšķīrās no vairuma „Jumpravas” repertuāra dziesmu, kas nereti bija kā plakāti un akcijas, skāra politiskas un sociāli aktuālas tēmas.
Šī būtībā vienkāršā mīlas dziesma pie komponista atnāca kādā vēlā vasaras vakarā. Tūdaļ tā tika iekļauta „Jumpravas” koncertprogrammā un kļuva par vienu no grupas lielākajiem hitiem.

Mirdza Zīvere
Es atnācu uguntiņu
(1984)
55. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / tautas vārdi

80. gadu sākumā Mirdzas Zīveres balss Latvijā skanēja radio, televīzijā, ierakstos, taču pie savas soloprogrammas dziedātāja tika vien 1984. gadā. Tad beidzot īstenojās sena iecere par tautasdziesmu dziedāšanu ar dainu vārdiem. Šim nolūkam izšķirstīti daudz krājumi, līdz tika uziets Imanta Ziedoņa sastādītais „Kas jāzina meitiņām”, un Zigmars Liepiņš dziesmas uzrakstījis vienā elpas vilcienā.
Mirdza savā soloprogrammā varēja izdziedāties no sirds – dziesmas bija gan sentimentālas, gan jautras, un viena koncerta daļa tika veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubilejai, kas tika plaši atzīmēta visā Latvijā.
Šo dziesmu notis 1985. gadā pakāpeniski tika publicētas laikraksta „Padomju Jaunatne” rubrikā „Dziesmu albums”. Tā gada „Mikrofona” aptaujā dziesma „Es atnācu uguntiņu” ierindojās 17. pozīcijā.

Dakota
Kurtizāņu ugunskurs
(2002)
56. dziesma

Autori: Edvīns Zariņš

Latvijas klausītāji pieredzes bagātā mūziķa, dziedātāja un dziesmu autora Edvīna Zariņa grupu „Dakota” pirmoreiz varēja dzirdēt un pa īstam novērtēt 2002. gada sākumā, kad Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā izskanēja dziesmas „Kurtizāņu ugunskurs” pirmatskaņojums. Iepriekš lielākoties pa Lietuvu koncertējusī kantrī grupa, kurā muzicēja mūsu roka un popmūzikas veterāni, togad laida klajā savu debijas albumu „Klaidoņa pasakas”, kurā tika iekļauta arī dziesma „Kurtizāņu ugunskurs”.
Latvijā nebija pieņemts par šādām lietām (kurtizānēm) runāt, kur nu vēl dziedāt! Studijā strādājot pie „Dakotas” pirmā albuma, kādudien šim dzejolim beidzot uzradās melodija, un kopš tā laika neviens grupas koncerts nav izticis bez dziesmas „Kurtizāņu ugunskurs”.

Liepājas Brāļi
Tikai tā!
(1987)
57. dziesma

Autori: Uldis Marhilēvičs / Guntars Račs

Apvienība „Liepājas brāļi” par savu tapšanu var pateikties mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” ciltsmātei Tijai Auziņai. Tieši „Bildēs” 1987. gadā debitēja latviešu populārajā mūzikā labi pazīstamu mākslinieku ansamblis, kurā darbojās brāļi Virgas – Ainars un Dainis; Alviķi – Valdis un Andris; Fomini – Rodrigo un Ivo; Marhilēviči – Tālis un Uldis, kā arī Guntars Račs, kura brālis, tagad labi pazīstamais astrologs Andris Račs arī būtu varējis it labi piedalīties šai kolektīvā, jo jaunībā spēlēja ģitāru. Patiesībā pirmā uzstāšanās 1987. gadā bija iecerēta kā nevainīgs joks – vienreizējs projekts ar domu apvienot dažādās grupās spēlējošos brāļus – kopš bērnu dienām savstarpēji labi pazīstamus bijušos un esošos liepājniekus. Toreiz „Bildēs” „Liepājas brāļi” atskaņoja priekšnesumam īpaši radīto jaundarbu - himnu „Tikai tā!”, kā arī pa dziesmai no savu oriģinālo ansambļu repertuāra – to vidū bija „Līvu”, „Zvaigznītes”, „Credo”, „Remix”, „Neptūna”, „Inversijas”, „Salves” dziesmas atbilstoši savai iepriekšējai muzikālajai pieredzei. Tā kā Tija Auziņa arī turpmākajās „Bildēs” regulāri aicināja „Liepājas brāļus” uz kopāsanākšanu un klausītājiem apvienība ļoti gāja pie sirds, mūziķi pakāpeniski arvien paplašināja repertuāru un koncertē joprojām. Debijas dziesma „Tikai tā!” ir slavenākais un populārākais skaņdarbs, kas saistīts ar „Liepājas brāļu” vārdu –1988. gada „Mikrofona” aptaujā tas ieguva 4. vietu un kļuva par festivāla „Bildes” oficiālo himnu.

Ingus Ulmanis
Aijā, žūžū, lāča bērni
58. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

„Aijā, žūžū, lāča bērni”… Šo šūpuļdziesmu dziedājušas mūsu māmiņas un vecvecmāmiņas, pārliekušās pār mazuļa gultiņu, kā arī bērni pie eglītes.
Kad nodibinoties Latvijas valstij, tapa pirmās latviskās skolu mācību programmas, „Aijā, žūžū, lāča bērni” minēta arī kā rotaļa ar dziedāšanu, izvedama skolu fiziskās audzināšanas stundās. Plašu izplatību dziesma piedzīvoja arī pēc tās publicēšanas pamatskolniekiem domātajā Artūra Salaka sastādītajā „Vadonī mazajiem dziedātājiem” 1921. gadā. Fabrika „Bellacord Ellectro” tautasdziesmu Viktora Stota priekšnesumā izdeva skaņuplatē, tapuši daudzas tās apdares gan koriem, gan solistiem, gan instrumentāliem sastāviem. Tās radījuši vairāki latviešu skaņraži no Jāzepa Vītola līdz Raimondam Paulam. Kad 2000. gadā mūzikas izdevniecība „Upe” sērijā „Latviešu tautas mūzikas kolekcija” laida klajā tautasdziesmu izlasi „Šūpuļdziesmas”, skaņdarbus tai atlasīja Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels no „Iļģiem”. „Aijā, žūžū, lāča bērni” toreiz iedziedāja Ingus Ulmanis. 2013. gadā vācu mūzikas izdevniecība „Carus” diskā un grāmatā laidusi klajā pasaules skaistāko šūpuļdziesmu izlasi „Lullabies of the World”, kurā iekļauta arī latviešu šūpuļdziesma „Aijā, žūžū”.

Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Viktors Lapčenoks, Ojārs Grinbergs
Teic, kur zeme tā
(1971)
59. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfreds Krūklis

1971. gadā jau ceturto reizi pēc kārtas par „Mikrofona” aptaujas uzvarētāju kļuva komponists Raimonds Pauls. Vairāk nekā 12 tūkstošus klausītāju balsu saņēma divu izcilu vokālu duetu apvienojums „Teic, kur zeme tā”. Par zemi skaistāko, kur smilgas zied un akmens dzied – par dzimto Latviju savu dzejoli uzrakstīja Alfreds Krūklis, kas Raimonda Paula melodijām vārdus sacerēja kopš 1956. gada.
1971. gadā pirmoreiz „Mikrofona” aptaujas laureātu godināšana notika ārpus Radionama sienām, plašā sarīkojumā republikas Arodbiedrību padomes kultūras nama (Mazās Ģildes) pārpildītajā zālē, kur dziedoņi un komponisti varēja baudīt estrādes cienītāju pateicību. Iespējams, tieši tovakar valdošās nacionālās jūsmas iespaidā nākamajā gadā „Mikrofona” aptauju aizliedza rīkot. Ne tikai klausītāji, arī pats dzejnieks Krūklis augstu novērtēja šo darbu – kad 1973. gadā izdots viņa populārāko kora un estrādes dziesmu vārdu krājums, tā nosaukumam tika izraudzīta tieši šī dziesma – „Teic, kur zeme tā”. Daudzi gan dziesmu iemīļojuši tikai, pateicoties filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”…

Igo
Atgriešanās (rokopera "Lāčplēsis")
(1988)
60. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Māra Zālīte

Par vienu no Latvijas dziesmotās revolūcijas simboliem 1988. gadā kļuva Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums. Rokoperas pirmā izrāde notika 25. jūnijā pie Burtnieku ezera, bet pirmais skaļi reklamētais uzvedums ar četrtūkstoš skatītājiem notika Latvijas valstij zīmīgā datumā - 1988. gada 23. augustā Rīgas Sporta manēžā. Izrādē bija iesaistīti apmēram 200 personas, to vidū koris „Daugaviņa” un folkloras kopas „Skandinieki” un „Iļģi”. Valda Lūriņa režisētajā uzvedumā galvenās lomas atveidoja redzamākie Latvijas roka un popdziedātāji – Igo, Zigfrīds Muktupāvels, Maija Lūsēna, Imants Vanzovičs, Niks Matvejevs, Aivars Brīze, pavadījumu atskaņoja apvienotā grupu „Opus” un „Remix” komanda komponista vadībā. Vairāki rokoperas fragmenti kļuva populāri ārpus uzveduma ietvariem, to vidū fragments „Atgriešanās”, kas skan rokoperas 2. daļā, Lāčplēsim dodoties meklēt Ziemeļmeitu un modinot akmenī pārvērstos ļaudis, pēc kā varonis atgriežas dzimtenē, lai cīņu pret varmākām turpinātu tur. Toreizējais Lāčplēša lomas atveidotājs, dziedātājs Igo turpmāk šo fragmentu nereti atskaņojis savos solo un grupas „Remix” koncertos, tas skanējis valstiskas nozīmes sarīkojumos kā patriotisma zīme, ieguvis arvien jaunas izpildījuma versijas.

Prāta Vētra
Ar Dievu, meitenes
(1998)
61. dziesma

Autori: Valts Pūce / Pēteris Brūveris

Kad Dailes teātrī 1998. gadā tika iestudēta kārtējā versija par Jaroslava Hašeka izcilo romānu „Krietnais kareivis Šveiks”, par tās veiksmes atslēgām kļuva ne tikai lieliskais aktieru ansamblis, bet arī mūzika un viesmākslinieki – grupa „Prāta vētra”. Tās dalībniekiem šī sadarbība ar komponistu Valtu Pūci bija jaunums – pirmais solis ārpus ierastajiem rāmjiem, jo iepriekš tika atskaņots tikai pašu sacerēts repertuārs. Ikvienā izrādē „Prāta vētra” bija uz skatuves, un šis izvērtās par ārkārtīgi interesantu un intensīvu posmu grupas vēsturē. Kopumā katram „Prāta vētras” mūziķim tika darināti deviņi skatuves tērpi – viņi bija dzelzceļnieki, arestanti, arī ielasmeitas, un toreiz puišiem nācās pat dejot augstpapēžu kurpēs. „Ar Dievu, meitenes”, protams, bija viens no skaļākajiem „Šveika” hitiem, un mūžzaļš izrādījies arī dziesmas „Seksuāli čiekuri” popularitātes ceļš.
Aktiermeistarībā jelgavnieki varēja pamācīties no galveno lomu atveidotājiem Artūra Skrastiņa, Harija Spanovska un Gundara Āboliņa. Izrādes „Šveiks” dziesmas tika izdotas kasetē un diskā, kas Latvijas izklaides industrijā bija vēl nebijis notikums, tāpat kā izrādei veltītais plakāts un pat reklāmas krekliņš. Savukārt „Prāta vētras” puišiem jaunums bija stingrā disciplīna, ko prasīja vairāk nekā 100 izrāžu saspringtais grafiks, un reiz Jānis Jubalts esot nokavējis 1. cēlienu. Piedevām, pateicoties līdzdalībai Dailes teātra repertuāra izrādē, par „Prāta vētru” uzzināja arī vecāka gadagājuma ļaudis un cita publika, kas ansambļa koncertus neapmeklēja, tādējādi tika paplašināta grupas kopējā auditorija.

Kora izpildījumā
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme
62. dziesma

Autori: Nezināms / Tirzmaliete

Tirzmalietes, īstajā vārdā Minnas Dzelzkalns dzejolis publicēts 1903. gadā žurnālā „Austrums”, taču nevienam nav zināms, kurš bijis cilvēks, kas tam pielāgojis plaši pazīstamo melodiju, kas izplatījusies un skan 7 valodās un 15 valstīs. Spilgtākais un populārākais šīs melodijas variants ir krievu valodā, 19. gadsimta 30. gados radusies romance „Накинув плащ, с гитарой под полою” ar grāfa Vladimira Sologuba (1813-1882) dzejoļa „Серенада” vārsmām. Tā bijusi ļoti iecienīta studentu aprindās, un vēl tagad it bieži tiek atskaņota koncertos. Dažos 19. gs. dziesmu krājumos kā autors tiek norādīts čehu izcelsmes komponists Eduards Napravņiks, bet patiesībā melodijas izcelsme ir daudz senāka. Poļiem tā ir garīgā dziesma „Panience na dobranoc”, kur kā Mūzikas un teksta autore minēta Nācariešu klostera māsa Magdalēna. Bet varbūt melodija pēc savas sākotnējās izcelsmes ir ukraiņu tautasdziesma? Pagaidām nav skaidras un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu.
Latvijā dziesma „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” atkārtoti populāra kļuva Atmodas gados, izskanot koncertos un tautas sadziedāšanās reizēs kā uzticības zvērests dzimtenei.

Turaidas Roze
Apvij rokas
(1985)
63. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Laima Līvena

1985. gadā dibinātā grupa „Turaidas roze” bija komponista Imanta Kalniņa atgriešanās rokmūzikā, turklāt ar pašu skaņradi pie taustiņinstrumentiem. Ansambļa pirmajā koncertprogrammā, kas bija veltīta mīlestības tēmai, ietilpa arī 6 dziesmu cikls ar Laimas Līvenas vārdiem. Dziesmu „Apvij rokas” tolaik dziedāja Indra Karlsone, pirmā sastāva soliste. Kad par „Turaidas rozes” vadošo dziedātāju kļuva Olga Rajecka, dziesma tika pamatīgi pārveidota un ieguva jaunu skanējumu. Tā bija nopietna un filozofiska mūzika, kārtējoreiz apliecinot Kalniņa spilgto talantu. Dziesma „Apvij rokas” kopš tiem laikiem uzskatāma par tandēma - Rajecka + Kalniņš – suģestējošāko un neaizmirstamāko simbolu.
„Apvij rokas” tika iestudēta arī projekta „Tango” ietvaros jau pēc „Turaidas rozes” izjukšanas. Mūziķu apvienību 1990. gadā izveidoja Arnis Mednis, un Olgas un „Tango” priekšnesumā Kalniņa melodija ieguva jau krietni „sintētiskāku” aranžējumu. Dziesmā toreiz ieskanējās arī Raimonda Macata spēlētais čella solo. Ar šo versiju tad arī tapa romantiskais un tēlainais režisora Igora Lingas videoklips „Apvij rokas”, kurā iemūžināts pat neparastais, par Ņurbuli iesauktais dzejnieks Aivars Neibarts.
Šogad 2018. gadā dziesma ieguva pavisam jaunu elpu, jo to savā aranžijā ierakstīja un iedziedāja grupas “Instrumenti” dvēsele Jānis Šipkēvics.

Līvi
Saldus saule
(1984)
64. dziesma

Autori: Ēriks Ķiģelis / Māris Čaklais

Dzejnieks Māris Čaklais dzimis Saldū, 1958. gadā absolvējis pilsētas vidusskolu. Kādam citam saldeniekam – slavenajam dziesmu autoram, ģitāristam un „līvam” Ērikam Ķiģelim tolaik tikai 3 gadiņi. Abi novadnieki 80. gadu sākumā cieši sadraudzējās. Dzejnieks mūziķim veltījis arī šādas rindiņas: „Ir galds, un ir galdinieks/ ir malds, un ir maldinieks/ Bet ir, ir, dzīvo un mīt/ Saldū salds saldinieks.”
1977. gada septembrī toreizējā kompartijas izdevumā, laikrakstā „Cīņa” publicēts Čaklā dzejolis „Saldus saule”, kurā izskanēja poētisks cildinājums Latvijas mazpilsētas dāsnajai gaismas devējai, apcerot arī Kalnsētas kokus. Zīmīgi, ka Kalnsētas estrādē jau kopš 1986. gada tiek rīkots Ķiģeļa piemiņai veltīts rokmūzikas festivāls „Saldus saule”.
Ar Čaklā dzeju Ēriks sacerēja vairāk nekā 20 dziesmu. 1984. gada laikraksta „Padomju Jaunatne” mūzikas lappusē „Diskoklubs” publicētas dziesmas „Saldus saule” notis, tikmēr citas, nenopietnākas Ķiģeļa dziesmas ar Čaklā vārdiem togad izskanēja dzejnieka autorvakaros Liepājā un Rīgā, televīzijas pārraidē un savdabīgajā, bērniem domātajā videofilmā „Aprīļa pilieni”. 1986. gadā dziesma izdota „Līvu” pirmajā lielajā skaņuplatē „Iedomu pilsēta”, bet 1997. gadā „Saldus saule” iemūžināta „Līvu” albumā „Bailes par ziņģēm” jau ar Aivara Brīzes vadošo balsi.

Edgars Liepiņš
Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc
(1979)
65. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Imants Ziedonis

Pēc panākumiem Hugo Diega ampluā, dziedošais aktieris Edgars Liepiņš iestudēja vairākas dziesmu programmas sadarbībā ar komponistiem Mārtiņu Braunu un Juri Kulakovu, taču augstākais viņa popularitātes vilnis, protams, saistīts ar Raimonda Paula dziesmu programmu „Trīs runči”. Tā tika ieskaņota 1979. gadā, ierakstot līdzdarbojoties arī ansamblim „Mūžīgais unisons” un Latvijas radio kora vīru grupai, kas piebalsoja ar replikām, aplausiem un izsaucieniem. Šī bija iecerēta kā īsti latvisku ziņģu programma, kas gan pēc cenzūras aizlieguma netika izdota skaņuplatē, kaut tāda bija sākotnējā iecere. Tad ar skaņu ierakstu studijas „Melodija” vadītāja Aleksandra Grīvas starpniecību Paula dziesmu ieraksts tika nogādāts uz Zviedriju, un drīz vien Edgara Liepiņa ieskaņojumi skaņuplati klajā laida trimdas tautiešu izdevniecība KGB – Kultūras Glābšanas Biedrība. Dziesma „Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc” ar Imanta Ziedoņa dzeju, pretēji šīs programmas humoristisko un sadzīvisko ziņģu vairumam, atklāja Liepiņa radošās personības filozofisko pusi un rūpīgo iedziļināšanos rakstītajā vārdā. Imanta Ziedoņa dzejas rēbusi skanēja arī šīs programmas skaņdarbos „Ķiļķens un klimpa” un „Korķa dziesma”, pa Latviju izplatoties nelegālu magnētisko lenšu formā, kā arī abu slavenību kopīgajos koncertos.

Zigfrīds Muktupāvels
Kad man maziņam
(1995)
66. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Māra Zālīte

1995. gadā Dailes teātris skatītājus ielūdza uz Raimonda Paula un Māras Zālītes muzikālu poēmu „Meža gulbji”, kas bija veidota pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, iedarbīgajiem tekstiem un režisora Arņa Ozola veiksmīgajam iestudējumam „Meža gulbji” kļuva par vienu no elektrizējošākajiem uzvedumiem Latvijā deviņdesmitajos gados.
Par godu savai 60. jubilejai Maestro izveidoja mūzikla „Meža gulbji” koncertvariantu ar Niku Matvejevu, Igo, Ievu Akurateri galvenajās lomās, un Zigfrīds Muktupāvels dziedāja Jaunākā brāļa partiju, tostarp dziesmu „Kad man maziņam”. Ar šo sastāvu tika ieskaņots arī albums, dziesma aizgāja tautās un Zigfrīds izpelnījās iesauku „Vecais zābaciņš”. Nereti ar šo nosaukumu arī tiek pieteikta šī Paula un Zālītes labi pazīstamā kompozīcija, kas ir ļoti iemīļota un skan dažāda rakstura sarīkojumos – no kristībām līdz Ziemassvētku koncertiem.

Viktors Lapčenoks
Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet
(1977)
67. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Šis komponista Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera kopdarbs izpelnījies apzīmējumu dejudziesma, un sirsnīgajam valsim, kas savus pirmos cienītājus ieguva ansambļa „Modo” koncertos, deju soļus kā pirmais izraudzījās un piekārtoja leģendārais horeogrāfs un pedagogs Imants Magone. No TDA „Liesma” repertuāra „Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” aizceļoja pie citiem deju kolektīviem.
Uzruna „sanāciet” ir visai raksturīga latviešu Līgo tautasdziesmām, kurās tiek uzrunāti Jāņa bērni, un Jāņa Petera daiļradei tautiskums ir ļoti raksturīga iezīme. Lielu pacilātību dzejnieka daiļradē raisīja tautas vienotības un radošuma kulminācija Dziesmu un deju svētkos, šajā gaisotnē arī dzimis dzejolis. Tajā ieskanas gan atsauce uz tautasdziesmās apdziedāto tumšo nakti un zaļo zāli, gan deviņiem novadiem.
Dzejnieka Petera jūsmīgie vārdi uzjundīja arī dziedātprieku, melodija ir aranžēta ansambļiem un koriem, pūtēju orķestriem un citiem sastāviem. Šī frāze „sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” - kļuvusi par latvju tautas radošuma vadmotīvu un daudzu sarīkojumu devīzi.

Tumsa
Draugs
(1995)
68. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis

Pirmā dziesma pie aizputnieka, pāragri mūžībā aizgājušā dziedātāja un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa atlidojusi jau 13 gadu vecumā. Mūzikas skolā viņš gan bija pabeidzis tika dažas klases, bet par impulsu daiļradei kļuva Aizputes vidusskolā nodibinātais ģitāristu ansamblis. Freimanis sāka vingrināties ģitāras spēlē, un ar laiku instruments sāka klausīt. Vienā mirklī Mārtiņš sajuta, ka spēj sacerēt pats savas dziesmas, kas jau tolaik bija no citām jūtami atšķirīgas, ļoti personiskas. Melodijas un vārdi jaunieša galvā dzima ar apbrīnojamu vieglumu. Mārtiņš diendienā pierakstīja akordus un vārdus. „Draugs” radās, absolvējot Aizputes vidusskolu.
2000. gadā dziesma „Draugs” izdota grupas „Tumsa” albumā „Katram savu Atlantīdu”, un ar laiku tā ieguva simbolisku nozīmi, sevišķi pēc autora nāves, kad tika veidots iestudējums „Mans draugs Mārtiņš Freimanis”. Šāds nosaukums dots arī Daigas Mazvērsītes sarakstītajai grāmatai par Mārtiņa Freimaņa dzīvi un daiļradi, kur draudzībai bijusi ļoti liela loma.

Bruģis
Kaija
(1981)
69. dziesma

Autori: Aldis Šteimanis

Mūziķis un dziesmu autors Aldis Šteimanis ir liepājnieks, taču viņa daiļrade neievirzījās rokmūzikas gultnē kā daudziem viņa novadniekiem. Kopā ar vecākiem Aldis pārcēlās uz Vidzemi – lai kļūtu par šoferi un traktoristu, iestājās Jāņmuižas profesionāli tehniskajā skolā, kur iesaistījās pašdarbībā. Tad arī dzima doma – kļūt par mūziķi, un Šteimanis savu sapni īstenojis gan daudzu ansambļu sastāvā, gan sacerot dziesmas, no kurām vistālāko skanējumu guvušas „Nāk nakts” un, protams, „Kaija”.
Pirmais nopietnais Alda Šteimaņa kolektīvs bija Cēsu kultūras nama grupa „Tremolo”, taču sekoja iesaukums obligātajā karadienestā. Jauneklis nonāca Tālajos austrumos – Amūras apgabalā, kur neklājās viegli, un pēc atgriešanās mājās bija nepieciešama atpūta Īles sanatorijā. Tur atradās laba bibliotēka, tika rīkotas dejas četrreiz nedēļā, varēja izmantot klavieres un Aldim līdzi bija akustiskā ģitāra. Varbūt atmiņās par dzimto Liepāju kādudien arī atlidoja „Kaija”.
1982. gadā Šteimanis pievienojās Valmieras grupai „Kvelde”, un droši vien dziesma skanēja jau šīs grupas programmās. Vēlāk tā aizceļoja uz Cēsīm pie ansambļa „Ferrrum”, un tā dalībnieks Edmunds Vestmanis dziesmu „Kaija” jau 90. gados kopā ar savu nākamo grupu „Bruģis” padarīja par visiem zināmu hitu, izdodot debijas albumā (1995).

Jauns Mēness
Piekūns skrien debesīs
(1991)
70. dziesma

Autori: Ainars Mielavs, Gints Sola, Māris Muktupāvels / Ainars Mielavs

Savu jauno stilu Ainara Mielava rokgrupa „Jauns Mēness” pieteica jau ar dziesmu „Pārcēlājs” 1990. gadā, un līdz ar sastāva izmaiņām iedziļināšanās latviešu tautas mūzikā turpinājās arī skaņdarbā „Piekūns skrien debesīs”. Tas kļuva par togad izdotā, pārliecinošā un spožā grupas albuma „Aizlaid šaubas negaisam līdz” firmas zīmi. Dziesmas „Piekūns skrien debesīs” noskaņas sasaucās ar toreizējo Latvijas atmodu, 1991. gadā „Mikrofona” aptaujā tā tika atzīta par 3. populārāko dziesmu Latvijā.
Dziesma izskanēja arī 1991. gada starptautiskajā Sopotas popmūzikas festivālā Polijā, kur tika izcīnīta galvenā balva. „Piekūnam” grupa „Jauns Mēness” var pateikties arī par uzvaru Bregencas festivālā Austrijā, kur mūziķi iepazinās ar MTV pārstāvjiem, kam tika nosūtīts dziesmas videoklips. Tā autori Andris Freidenfelds un Juris Garjāns joprojām var lepoties ar savu dziļi saturisko, emocionālo veikumu, kas MTV tika izrādīts skaidrā latviešu valodā. Pēc šādiem panākumiem Mielava vadītajai komandai dzima doma par pasaules iekarošanu – sekoja piedalīšanās Maskavas konkursā „Pakāpieni ceļā uz Parnasu”, koncerti ASV un ieraksti angļu valodā. Tolaik ievērojamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis „Jauns Mēness” daiļradei veltīja žanra apzīmējumu – „baltu roks”, pēc analoģijas ar pasaulē labi pazīstamo ķeltu roku.

Dažādi izpildītāji / izpildījumi
Auga, auga rūžeņa
71. dziesma

Autori: Latviešu tautas dziesma

Tautasdziesma „Auga, auga rūžeņa” ir viena no populārākajām un visvairāk aranžētajām latgaliešu tautasdziesmām. Vārds „rūžeņa” uztverams kā Jaunavas Marijas simbols, un Dievmātes kults paredz svētbildes izrotāšanu ar ziediem, īpaši svarīgu lomu atvēlot tieši rozēm. Arī rožukronis pazīstams katram katolim. Rūžeņa ir arī vienkārši jaunas sievietes tēls. Fiksēts arī kāds nostāsts par Rēzeknes pili, kurā minēts Rūžeņas kā skaistas sievietes tēls. Arī Kazimira Buiņicka vēsturiskajā romānā „Priestera Jordāna atmiņas” viens no galvenajiem tēliem ir veidots kā jaunavas ideāls Roze, kuras kristītais vārds ir Rozālija – viņa pazīstama arī kā Aulejis Roze. Protams, rozes tēls kā sievietes ideāls pazīstams ne tikai kristīgajās, bet arī pagāniskajās tradīcijās, un tautas dziesmā par rūžeņu izmantots dārza motīvs, kur aug rozes kopā ar magonēm, simbolizējot drīzo meitas iešanu tautās.

Prāta Vētra
Tavas mājas manā azotē
(1997)
72. dziesma

Autori: Renārs Kaupers

1997. gada nogalē klajā nāca dziesma „Tavas mājas manā azotē” un kļuva par nacionālā mēroga grāvēju. Angliski to sauc breaktrough – „izlaušanās”. „Tavas mājas manā azotē” Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā tika pasludināta ne tikai par 1997. gada Radiohitu, bet arī gada Labāko pop&rok dziesmu. Šo pašu melodiju grupa izmantoja, lai 1998. gadā ieskaņotu savu pirmo singlu angļu valodā – „Under My Wings”. Tas tika iekļauts Baltijas valstu radio apritē, skanēja arī citviet, tostarp, dzīvajā priekšnesumā Karlshamnas festivālā Zviedrijā, kur 1998. gadā „Prāta Vētra” izcīnīja Grand Prix. Toreiz Zviedrijas žurnālisti dziedātāju Renāru Kauperu paguva nodēvēt par „jaunu Džimu Morisonu”, paredzot „Prāta Vētrai” spožus starptautiskus panākumus.

Prāta Vētra
Lidmašīnas
(1995)
73. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Prāta Vētra

Savu jautro un puicisko singlu „Lidmašīnas” grupa „Prāta Vētra” izdeva 1995. gada septembrī, un „Lidmašīnu” kasetīte sasniedza tirāžas rekordu Latvijā – tika pārdoti apmēram 7 tūkstoši eksemplāru. Skaņdarbs, kurā klātesoša ir Raimonda Paula dziesmas „Par pēdējo lapu” tēma, kļuva ļoti populārs dažādu paaudžu auditorijā. Toziem ansamblis devās „Lidmašīnu” koncerttūrē pa visu Latviju, pasludinot, ka pasākuma mērķis ir izpirkt Maskavā arestēto valsts akciju sabiedrības „Latvijas aviolīnijas” lidmašīnu. Dziesma „Lidmašīnas” tika iekļauta grupas „Prāta Vētra” 1996. gada albumā „Veronika”, kas kļuva ārkārtīgi populārs padsmitnieku vidū. „Lidmašīnas” dzīvo un skan, atgādinot par laiku, kad ne tikai „Prāta Vētras” puiši, bet visa Latvijas mūzikas industrija bija jauna un entuziasma pārpilna.

Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu
(1970)
74. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Dziesma ar šo melodiju izdota Raimonda Paula 1970. gada skaņuplatē, tikai tur tās nosaukums ir „Kam ziedi, mežābele”. Kā vēsta leģenda, šis ir tas retais gadījums, kad padomju cenzūra savās spīlēs satvēra arī Maestro Paulu un neļāva līdz klausītājam nonākt Alfrēda Krūkļa sacerētajam dzejolim „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”. Ierēdņi tekstā saklausīja tolaik aktuālās internacionalizācijas jeb pārkrievošanas tendences kritiku, un Krūklis bija spiests sacerēt citus vārdus. Jau Atmodas gaisotnē Paula dziesmas pirmo, oriģinālo versiju 1988. gadā studijā beidzot ieskaņoja tā brīža lielākās estrādes zvaigznes, kuru skaitā bija ne tikai populārie dueti – Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs un Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, bet arī tolaik sevi spilgti pieteikušie jaunākas paaudzes dziedātāji – Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko, pavadījumu atskaņojot grupas „Remix”.

Zigfrīds Račiņš
Mežrozīte
(1967)
75. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Pirmoreiz dziesmas “Mežrozīte” notis publicētas 1967. gada jūnijā laikrakstā „Padomju Jaunatne”, kurā komponists Raimonds Pauls to pieteicis kā savu jaunāko sacerējumu. Jau tolaik Maestro nereti vispirms sacerēja melodiju, tad lūdza savu vārdu teikt dzejniekiem, un tā noticis arī šoreiz. Dzejnieks Krūklis pamatoti lepojās ar savu sacerējumu, un par šīs lieliskās dziesmas pirmo izpildītāju kļuva profesionāls instrumentālatslēdznieks, kas brīvajos brīžos dziedāja – Zigfrīds Račiņš! Kopā ar Ringolda Ores vadīto Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri tapa ieskaņojums, kas arī pašā pirmajā radiopārraides „Mikrofons” aptaujā 1968. gadā kļuva par vispopulārāko dziesmu Latvijā.

Iļģi
Acis veras, aizveras
(2001)
76. dziesma

Autori: Iļģi / Rainis

20. jubilejas gadā postfolkloras grupa „Iļģi” radīja folkrokoperas versiju par Raiņa lugu „Spēlēju, dancoju”. Luga publicēta īsi pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1919. gadā, tā saskanēja ar latviešu tā brīža vēlmēm pēc neatkarīgas Latvijas valsts. „Iļģu” mūzikā senās baltu melodijās sakņotajās tēmās līdzās tautas mūzikas instrumentiem ieskanējās ne vien elektriskā ģitāra, bet arī sampleri, sintezatori, orķestrācijas. Galvenās lomas dziedāja grupas basists Gatis Gaujenieks (Tots) un Rūta Muktupāvela (Lelde). Fragments „Acis veras, aizveras” ataino Leldes cīņu par dzīvību, un instrumentācija ieturēta orientāla misticisma stilā. Albumā folkrokopera „Spēlēju, dancoju” izdota 2002. gadā. 2005. gadā IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar „Iļģu” skaņu partitūru un Agra Daņiļēviča horeogrāfiju dzima vērienīgs deju iestudējums ar 1000 dejotāju līdzdalību. Radīta arī animācijas filma „Spēlēju, dancoju”.

Dons
Ja tu man esi
(2006)
77. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Andra Manfelde

Kaspara Dimitera „krusta skolnieces” Andras Manfeldes autobiogrāfiskais darbs „Adata” atainoja patiesus un traģiskus jaunietes dzīves notikumus, un izauga par skatuves darbu. Šī muzikālā drāma „Adata” Nacionālajā teātrī tika izrādīta 62 reizes. 2006./2007. gada sezonā tā bija vispieprasītākā izrāde, saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par Gada labāko mūziku. Galvenās lomās atveidoja Egils Melbārdis vai Dons un Zane Dombrovska vai Ieva Kerēvica – pēdējiem trim šī bija debija muzikālajā teātrī. Abas jaunās dziedātājas tika nominētas Spēlmaņu nakts balvai kā Gada spilgtākās debitantes. Kaut gan izrādes kontekstā dziesmai ir traģisks saturs, jo tā skan, atvadoties no galvenās varones Kristas, tā ir dziedāta dažnedažādās situācijās, tostarp kāzās un kā veltījuma dziesma.

Kora izpildījumā
Dod, Dieviņi
(2008)
78. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Nora Ikstena

Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarba „Dod, Dieviņi” pirmatskaņojums Sv. Pētera baznīcā izvērtās par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem 2008. gada 11. starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā. Pēc libreta autores teiktā, darba ideja bija - mūzikā un balsīs izstāstīt stāstu par spēcīgo pagānisko vilkmi, kāda caur četrām dabas stihijām joprojām mīt katrā no mums, un par mūsu ticību Dievam kā līdziniekam un draugam. Četrdaļīgā skaņdarba stāsta pamatā bija autentiski lībiešu, kuršu, prūšu, latgaļu teksti, rādot tautas veidošanos cauri laikiem, darba sākotnējais nosaukums „Pagānu derība” vēlāk nomainīts uz „Dod, Dieviņi”. Pirmo izpildītāju vidū toreiz bija orķestris „Sinfonieta Rīga”, dūdu un bungu grupa „Auļi”, dziedātāji Biruta Ozoliņa, Julgī Stalte, Sergejs Jēgers, kā arī koris „Latvija” ar diriģentu Māri Sirmo. Toreiz vērienīgais skaņdarbs kļuva par festivāla spilgtāko notikumu. Likumsakarīgi, ka ar Māra Sirmā līdzdalību dziesma „Dod, Dieviņi” tika iekļauta XXV Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncerta „Līgo” programmā (2013). Turpmāk šī vienkāršā, skaistā lūgšana ar latvisko kodu bieži atskaņota patriotiskas noskaņas koncertos.

Ainars Mielavs, Kaspars Putniņš, Andris Alviķis
Div’ dūjiņas
79. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

„Div' dūjiņas gaisā skrēja, abas skrēja dūdodamas”, – šādi mūsu senči apdziedāja bāleliņu aiziešanu karā laikos, kad Latvijai nebija savas valsts, bet karā sauca sveši kungi un bija skaidrs, ka vairums savā sētā neatgriezīsies. Šo tautasdziesmu skandēja mūsu karavīri Latvijas brīvības cīņās, abos pasaules karos. Dziesma skanēja jau II Vispārīgajos dziesmu svētkos (1880) Dāvida Cimzes apdarē jauktajam korim. Sākot ar 20. gs. 90. gadu nogali mūzikas izdevniecība „Upe” laida klajā virkni latviešu tautasdziesmu albumus, tos apvienojot sērijā „Latviešu tautas mūzikas kolekcija”. Dziesma „Div' dūjiņas” tika iekļauta albumā „Skaistākās dziesmas” (2000). Toreiz atlase tika veidota, vadoties no melodiskuma un poētisma principa. Minēto dziesmu a capella iedziedāja Ainars Mielavs, Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš un vairāku mūzikas grupu dalībnieks Andris Alviķis.

Kora izpildījumā
Lec, Saulīte!
(2014)
80. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Rasa Bugavičūte-Pēce

2014. gada 21. un 22. jūnijā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukums tika pārvērsts par Jāņu kalnu, bet publika izvietojās Dziesmu svētku kopkora vietās, lai noskatītos jauno, vērienīgo deju uzvedumu „Lec, saulīte!” Uzvedums tika veidots, lai tā gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā godam svinētu Vasaras saulgriežus un ikvienam skatītājam radītu īpašu, maģiska rituāla klātbūtnes sajūtu. Deju uzvedumam, kas palūkojās uz Jāņu svinēšanas tradīciju no mūsdienu skatupunkta, mūziku sacerēja komponists Raimonds Tiguls, deju horeogrāfi bija Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, bet tekstus un scenāriju veidoja Rasa Bugavičūte-Pēce. Viņa sacerējusi vārdus arī dziesmai „Lec, saulīte”, kuras melodija skaņradim dzimusi ātri un viegli. Saulgriežu stāstu toreiz izdejoja vairāki tūkstoši dejotāju no Rīgas un Latvijas labākajiem deju kolektīviem, uzvedumā piedalījās kori, solisti, „Lec, saulīte!” orķestris un bungu un dūdu grupa „Auļi”. Dziesma, kurā ievīta arī tautasdziesmas „Pūt, vējiņi’ tēma, iepatikās gan koristiem, gan dejotājiem – viņi iemācījās „Lec, saulīte”, lai varētu piedalīties kopīgajā dziedāšanā šajā Jāņu nakts mistērijā. Dziesma ātri kļuva populāra un vēlāk skanējusi dažādos koncertos, arī XXVI Vispārējos Dziesmu svētkos (2018).

Igo
Kvazimodo ārija no operas "Parīzes dievmātes katedrāle"
(1997)
81. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Kaspars Dimiters

Opera „Parīzes dievmātes katedrāle” tapusi, sadarbojoties komponistam Zigmaram Liepiņam un dziesminiekam un dzejniekam Kasparam Dimiteram, kas radīja operas libretu un dziesmu vārdus. Par galveno operas hitu kļuvis Kvazimodo dziedājums, kam ir divas versijas - pirmā veltīta katedrāles zvaniem, otrā - daiļajai Esmeraldai. Neparasti bija arī tādēļ, ka Kvazimodo lomu atveidoja no opermākslas visai tāli dziedoņi – Igo un Niks Matvejevs. Šis muzikāli skatuviskais darbs guva lielus panākumus, un tika izrādīts 96 reizes.

Tumsa
Dzīve kā košums
(2004)
82. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

Kad 2004. gada pavasarī tika paziņots par grupas „Tumsa” piektā studijas albuma „1 000 000 it nekā” izdošanu maija sākumā, par tā stila vēstnesi kļuva dziesma „Dzīve kā košums”. Tas bija Mārtiņa Freimaņa tā laika lozungs, aicinājums visu uztvert ar vieglumu. Albuma koncepcija īsumā atainoja paša Mārtiņa ceļu no košuma pilnās dzīves līdz rezignācijai un vientulībai. No albuma „1 000 000 it nekā” vairākas dziesmas dzīvo un skan joprojām. To vidū „Kad Ēģiptē sniegs”, „Zvaigžņu kabarē” un „Dzīve kā košums”, kuras virsraksts kļuvis par simbolu Freimaņa īsajam laikam uz šīs zemes. Arī par nosaukumu traģiski agri mirušā mūziķa piemiņas koncertam un sekojošajam tā izdevumam albumā (2011).

Tumsa
Pēc mums (Vēl ilgi zeme skums)
(2002)
83. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

„Šis albums ir pilnībā veltīts mīlestībai,” par 2002. gada grupas „Tumsa” jauno dziesmu duci albumā „Spēlējot debesis” toreiz izteicās Mārtiņš Freimanis. Viņaprāt, šo disku varētu klausīties kā filmu bez attēla, jo katra dziesma papildina viena otru un veido kopīgu sižetu. Ieraksts tapa producenta Edija Gņedovska vadībā. Kā apgalvoja Freimanis, albumā nebija nevienas dziesmas, kurā nebūtu pieminētas debesis. Izņēmums nebija arī dziesma „Pēc mums (vēl ilgi zeme skums)”, kurā autors apdzied izmisumu, sniegu, eņģeļus un nakti, it kā zinādams, ka uz šīs zemes ilgi neaizkavēsies. Pēc viņa domām, debesu spēlēšana līdzinājās paslēpēm, no otras puses – rotaļa ar debesīm bija apzīmējums mīlestībai, un katrā no savām dziesmām Mārtiņš Freimanis ielika daļu savas reālās dzīves. Arī pravietojumus, jo pēc viņa „vēl ilgi zeme skums”.

Līvi, Remix, Credo
Liedagā
(1986)
84. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Jēkabs Rūsiņš

Komponists Imants Kalniņš pēc Latvijas valsts konservatorijas beigšanas kļuva par liepājnieku, kur aktīvi komponēja dziesmas, teātra mūziku un citus skaņdarbus. Ar dziesmas „Liedagā” vārdu autoru, žurnālistu Jēkabu Rūsiņu, skaņradis iepazinies nejauši - abi dzīvojuši vienā mājā un vienudien satikušies malkas šķūnītī. Sākuši runāt, vārds pa vārdam, līdz noskaidrojuši, ar ko katrs nodarbojas. Komponista rokās nonācis Rūsiņa dzejolis „Liedagā”, un 60. gadu beigās dzima dziesma. Tā samērā liriska valša formā nonāca ansambļa „Santa” repertuārā, šajā Liepājas grupā muzicēja arī brāļi Zakovici. Dziesma pamazām tika pieņemta par liepājnieku neoficiālo himnu. Likumsakarīgi, ka 1986. gadā TV raidījums Videoritmi noorganizēja dziesmas ieskaņojumu un videoklipu, tajā apvienojot tobrīd Liepājas populārākos dziedātājus un mūziķus no grupām „Līvi”, „Credo”, „Remix”. Toreiz dziedāja Igo, Aivars Brīze, Ingrīda Pavītola, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Jānis Grodums, Aivars Hermanis u.c.

Līvi
Dieva dēls
(1999)
85. dziesma

Autori: Ainars Virga / Guntars Račs

1999. gada novembrī tika izdots albums “Dziesma 2000”, kurā tika apkopotas kompānijas „MicRec” sadarbībā ar Radio SWH rīkotā jaundarbu konkursa 10 fināla dziesmas, kā arī iekļauts Ziemassvētku singlsLīvu” dziesma „Dieva dēls”. To dziedāja skarbās balss īpašnieks Jānis Grodums, kura pirmais Vislatvijas grāvējs bija paša sacerētā „Bailes par ziņģi”, dziedot Aivara Neibarta vārdiem „Ai, Dieva dotajiem viss tāpat vella dots…” Grodums daudziem asociējās ar pusdievu, pusnelabo.

Viktors Lapčenoks
Kurzeme
(1972)
86. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Būdams rīdzinieks, dziesmu “Kurzeme” kopš 1972. gada Viktors Lapčenoks dzied vai ikvienā savā koncertā. Dziesma “Kurzeme” pirmoreiz atskaņota dzejnieka Jāņa Petera autorvakarā 1972. gada vasarā Rīgas klubā “Rītausma”. Pusi šī vakara aizpildīja Raimonda Paula dziesmas ar kurzemnieka, Priekulē dzimušā un Liepājā uzaugušā, Petera dzeju, ko izpildīja Maestro tobrīd jaundibinātā grupa ar pagaidu nosaukumu “Studija”, kas vēlāk pārtapa ansamblī “Modo”. Pēc vēl dažiem šādiem dzejas vakariem, līdz ar ierakstu, kas radio kļuva par vienu no pieprasītākajām melodijām, dziesma “Kurzeme” iesakņojās Latvijā uz palikšanu. Dziesma izdota Raimonda Paula 1972. gadā izdotajā autorskaņuplatē līdzās ciklam ar Dainas Avotiņas dzeju un dziesmu ciklam “Trīs seni Latvijas čigānu motīvi”, apliecinot dziedoņa Viktora Lapčenoka spožo vokālo formu.

Reiks
#ParLatviju
(2016)
87. dziesma

Autori: Reiks / Reiks, Valdis Rūja

Rīgas hiphopa izpildītājs Reiks, sācis darboties mūzikā ar projektu “Olas”, tad kļuvis par dalībnieku apvienībā “Kreisais Krasts”, 2016. gada Lāčplēša dienā nodeva klausītāju uzmanībai patriotisku dziesmu un video #ParLatviju. Tas bija viņa veltījums valsts neatkarības proklamēšanas 98. gadadienai, un skaņdarbs tūdaļ iekaroja lielu popularitāti. Dziesmas veiksmes pamatā ir arī kāda muzikāla Latvijas vēstures liecība, proti, Vitālija Čakša komponētās dziesmas “Daugava” citāts piedziedājumā – visai spilgta un lipīga melodija. Čakšs 20. gs. 80. gadu vidū bija bundzinieks kolhoza “Nākotne” grupā “Varavīksne”, kuras repertuāram arī sacerēja patriotisko dziesmu “Daugava” ar Valda Rūjas dzeju. Kompozīcija bija savam laikam ļoti drosmīga un atbilda tobrīd valdošajam Atmodas garam. Par grupu Varavīksne, kas dibināta 1974. gadā, palicis daudz skaistu muzikālu atmiņu, tikmēr pats Vitālijs Čakšs pašlaik ir Dobeles pūtēju orķestra diriģents un ar savu kolektīvu izcīnīja 3. vietu 2018. gada Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotajā pūtēju orķestru konkursā.

Pērkons
Balāde par gulbi
(1983)
88. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvs

Jura Kulakova sacerētā “Balāde par gulbi” tapa, kad dzejnieks Māris Melgalvs komponistam uzdāvināja savu dzejoļu krājumu “Meldijās iešana”, un par pirmo Pērkona oficiālo koncertu kļuva tieši Melgalva autorvakars. Toreizējais grupas stils prasīja no dziedātājas Ievas Akurateres seksuālās atbrīvotības tēlu, un Gulbja mūzikas trauksmes ietekmē koncertos viņa meta pa gaisu melnu jaciņu un palika uz skatuves tikai melnā krūšturī tērpta. LPSR dabas aizsardzības biedrībai veltītā “Balāde par gulbi” skanēja arī 1983. gada janvāra koncertos, pēc kuriem Pērkons izpelnījās pirmo uzstāšanās aizliegumu. Toreiz tika norādīts arī uz programmas zemo ideoloģisko līmeni, nepieņemamo grupas dalībnieku izskatu un neciešamu publikas uzvedību.

Prāta Vētra
Īssavienojums
(2000)
89. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Ideja dziesmas “My Star” tekstam Renāram Kauperam tapa, viesojoties starptautiskajā mūzikas gadatirgū “Midem” Kannās. Skaņdarbs ieskaņots leģendām apvītajā “Jakobs Studios” Londonas pievārtē sadarbībā ar kādreizējo a-ha producentu Toniju Mensfīldu. Kopdarbs izrādījās tik veiksmīgs, ka kompānija EMI dziesmu vēlāk izdeva visā Eiropā, pat Lielbritānijā. Dziesma “My Star” guva nozīmīgus panākums dažādās ārzemju radiostaciju dziesmu tabulās. Protams, veiksmīgajam skaņdarbam atradās vārdi latviešu valodā, un, apvienojot datus par dziesmas “My Star”/ “Īssavienojums” atskaņojumiem angliski un latviski, tā tika atzīta par 2000. gada radiohitu Latvijā! Šī ir viena no retajām dziesmām, kas guva popularitāti singla formātā un izdota vienīgi Prāta Vētras Labāko dziesmu izlasē (2000).

Kora izpildījumā
Mūsu zeme (Daugav' abas malas)
90. dziesma

Autori: Jānis Norvilis / Rainis

Vairāku nozīmīgu patriotisko dziesmu autors Jānis Norvilis (1906-1994) uzaudzis Madonā, no kurienes sev līdzi uz mūžu paņēmis atmiņas par Latvijas birztalu košo zaļumu un auglīgajiem laukiem. Kopš studiju gadiem šis komponists, ērģelnieks un diriģents interesējies par mūsu senatni, folkloru, darbojies kā dievturu kora vadītājs. Šie iespaidi ieplūduši Norviļa solo un kora dziesmās, tautasdziesmu apdarēs, viņa radītās melodijas ir ļoti tuvas tautasdziesmu intonācijām un garam, tādēļ vairāki Jāņa Norviļa sacerējumi – “Daugaviņa puto balti”, “Svēts mantojums” un “Mūsu zeme (Daugav' abas malas)” uz palikšanu iegājuši tautas ikdienā un ir daudz dziedāti. Būtībā Norvilis ir vienīgais no saviem laikabiedriem, komponistiem, kas spējis radīt latviskajai gara pasaulei tuvas masu dziesmas šī vārda vislabākajā nozīmē.

Ivars Stonins
Nē, manis nav (rokopera "Sfinksa")
(2001)
91. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Māra Zālīte

Aktieris Ivars Stonins uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves spēlēja desmit gadu, un viena no neaizmirstamākajām lomām ir Eižens Finks rokoperā „Sfinksa”. Pirmizrāde notika 2001.gada 11.oktobrī. Režisors inscenētājs – Edmunds Freibergs. Režisors – Regnārs Vaivars. Rokoperas “Sfinksa” ieraksts glabā daudzas spožas teātra virsotnes, viena no tām ir dziesma, kas dzīvo vēl ilgi pēc iestudējuma skatuves dzīves beigām – Finka fināla muzikālais monologs “Nē, manis nav”. Rokopera nav tikai gaišreģa Finka muzikālā biogrāfija, bet arī stāsts par Latviju nebeidzamo varas maiņu laikos.

Igo
Alises iela
(1997)
92. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Normunds Beļskis

Dzejolis “Alises iela” ir atrodams Normunda Beļska grāmatā “Savādā pasaule”. Dzejolis tapis deviņdesmitajos gados, kad Beļskis strādājis Iekšlietu ministrijā par preses sekretāru. Savas darbības laikā autors bija piedzīvojis vairākkārtīgu bērnu izņemšanu no nelabvēlīgām ģimenēm, šie bērni tika nogādāti patversmē Alises ielā. “Iespējams, daudzi no šiem bērniem, tikai tur nokļūstot, pirmoreiz mūžā nomazgājās, taču, lai arī kādi būtu bijuši dzīves apstākļi, viņi vienalga gaidīja, kad atnāks vecāki… To bērnu acis man urbās cauri ne tikai dienā, bet kādreiz arī sapņos. Alises iela patiesībā ir maziņa, bet manā dzejolī tā ir liela – kā visu šo bērnu skumjas, sāpes un ciešanas, ilgas pēc mātes un tēva un iekšējā nesapratne, kāpēc tā notiek tieši ar viņiem,” stāsta teksta autors.

Dons
Dieviņš
(2015)
93. dziesma

Autori: Artūrs Šingrejs / Ingus Bērziņš

Dziesma ir atrodama studijas albumā “Sibīrija”, kurš tika izdots 2015.gadā. Dziesmas ierakstā piedalījušies ģitārists Mārcis Auziņš, basists Toms Poišs un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Dons kādā intervijā ir minējis, ka dziesma ir balstīta uz latviešu aktiera Ēvalda Valtera bērnības atmiņu ainu, kas aprakstīta Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres grāmatā “Ēvalds Valters. Liepājas līkais velns”. Vectētiņš rādījis mazajam puikam migliņu virs labības lauka un teicis: “Dēliņ, noņem cepurīti, Dieviņš iet pa rudzu lauku”. Līdzsvarots, harmonisks dzīves ritējums ir dziesmas galvenais motīvs.

Zigfrīds Muktupāvels
Ticot, mīlot un gaidot
(1989)
94. dziesma

Autori: Helvijs Stengrēvics / Jānis Baltauss

Jānis Baltauss bija literāts, kurš sarakstījis daudzus darbus bērniem, bija arī bērnu un jauniešu avīzes "Mana" dibinātājs un galvenais redaktors. Dziesmu vārdi raksturo Jāņa Baltausa sirsnīgo, patiesa mīļuma pilno pasaules redzējumu. Vispopulārākā ir Zigfrīda Muktupāvela iedziedātā šis dziesmas versija, kas nu ir kļuvusi par vienu no visiemīļotākajām Ziemassvētku dziesmām. 1989. gadā komponists, aranžētājs, pianists Helvijs Stengrevics sāka sadarbību ar radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”, un arvien biežāk sāka dziedāt Helvijs pats. Kad viņa dziesma “Ticot, mīlot un gaidot” iekļuva “Mikrofona aptaujas” galvgalī, noslēguma koncertā tā skanēja paša autora, Helvija Stengrevica priekšnesumā, jo dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels ar ansambli “Zodiaks” bija devies uz Ameriku.

Labvēlīgais Tips
Alumīnija cūka
(1995)
95. dziesma

Autori: Labvēlīgais tips / Labvēlīgais tips

"Alumīnija cūka" ir latviešu grupas “Labvēlīgais tips” debijas albums, izdots 1995. gada 1. aprīlī. “Labvēlīgais tips” ir viena no mūzikas un dziesmu tekstu ziņā humoristiskākajām Latvijas grupām, un albuma tituldziesma "Alumīnija cūka" tapa kā parodija latviešu rokgrupai “Dzelzs vilks”, kas tajā laikā sāka iemantot popularitāti. 1995. gada “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā” albums tika atzīts par gada labāko pop & rock & dance albumu. Šis ieraksts iespējams ir pats, pats piratizētākais jeb visvairāk nelegāli pavairotais ieraksts latviešu mūzikas vēsturē.

Instrumenti
Zemeslodes
(2009)
96. dziesma

Autori: Reinis Sējāns / Jānis Šipkēvics

Dziesmu „Zemeslodes” Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna projekts „Instrumenti” klausītājiem kā vienu no pirmajiem singliem uzdāvināja 2009. gada Ziemassvētkos. Šis vienlaikus bija pieteikums „electro indiepop” žanra grupas debijas albumam “Tru” (2011). Ieskaņojums tapa “Greenhouse Studios” Reikjavīkā, Īslandē, kur mūziķi strādāja kopā ar producentiem un aranžētājiem, kas iepriekš piedalījušies vairāku Bjorkas, Sigur Rós un CocoRosie albumu tapšanā. Jau 2010. gadā dziesma ieguva Gada labākās dziesmas titulu Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā, bet 2011. gadā albums „Tru” tika novērtēts kā Gada labākais albums. Dziesma ar lieliem panākumiem skanēja „Instrumentu” koncertos, 2014. gadā Pasaules koru olimpiādes zvaigžņu koncertā, Rīgas Doma kora skolas jubilejas sarīkojumā, kā arī tapusi jauna dziesmas versija ar pianistu Vestardu Šimku.

Renārs Kaupers, "Nianse"
Joka pēc alfabēts
(2010)
97. dziesma

Autori: Renārs Kaupers

Unikālais projekts „Joka pēc alfabēts” 2010. gadā tapa, sadarbojoties māksliniecei Indrai Sproģei, mūziķim Renāram Kauperam, apgādam „Zvaigzne ABC” un filmu studijai „RIJA”, lai alfabēta mācīšanās kļūtu interesanta un aizraujoša. Vispirms tapa Sproģes grāmata ar autores ilustrācijām kopā ar plakātu un ieteikumiem vieglai un jautrai alfabēta apgūšanai. Pēc Sproģes scenārija tapa animācijas filma, kurā apaļais ābols un zaļā žurka priecājas par it kā netīšām salikto alfabētu. „Joka pēc alfabēts” bija režisora Reiņa Kalnaeļļa otrā animācijas filma, kuras tituldziesmu sacerēja un kopā ar bērnu vokālo ansambli „Nianse” iedziedāja Renārs Kaupers. Animācijas filma, dziesma un grāmata lieliski papildināja cits citu, ļaujot bērniem alfabēta stāstu uztvert ar visām maņām. Dziesmai „Joka pēc alfabēts” tika radīta arī angļu valodas versija „Awesome Beetle's Colors”.

Borowa MC, A. Andrejeva, A. Dvarionas
Iededzies par Latviju
(2008)
98. dziesma

Autori: Ingars Gusāns / Aigars Runčis

Dziesma 2008. gadā tapa pēc Latvijas Institūta toreizējā direktora Ojāra Kalniņa aicinājuma uzrakstīt dziesmu jauniešu projektam „Latvija. Nākamie 90”. Toreiz no 515 iesūtītajiem pieteikumiem, par godu Latvijas valsts 90. jubilejai, tika atlasīti 90 pretendenti, kuri dienu pirms valsts dzimšanas dienas uz Nacionālā teātra skatuves no jauna proklamēja Latviju. Vietā, kur 1918. gada 18. novembrī dzima Latvijas valsts, klātesot Valsts prezidentam Valdim Zatleram, tika vēstīts par mūsu valsti pēc 10 gadiem – bērni un jaunieši izteica savus sapņus par Latviju tās 100 gadu jubilejā. Dziesmu „Iededzies par Latviju” tās autori iecerēja kā dāvanu savai valstij tās svētkos. Skaņdarbā savienojas latgaliešu un latviešu valoda, ieraksts tapa „Borowa Mc” sadarbojoties ar Aiju Andrejevu un Arti Dvarionas. Radio SWH Top 20 dziesma 2008. gada nogalē sasniedza augsto 3. vietu, klausītājiem sajūtot, ka skaņdarbs radies no visas sirds!

Aija Kukule
Dāvāja Māriņa
(1981)
99. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Ar dzejnieku Leonu Briedi komponists Raimonds Pauls sadarbojies kopš 20. gs. 70. gadu nogales, kopā radītas 150 dziesmas. Paulam vārdus gatavajām melodijām allaž gribējās saņemt ātri. „Dāvāja Māriņa” uzrakstījās kādā vēlā vakarā, kad dzejnieks pārnāca mājās pārguris, sieva uzlika galdā vakariņas, bet pēkšņi piezvanīja komponists – „Tūdaļ pat sēdies un raksti vārdus!” Nikns kā pūķis, Briedis ķērās pie darba un jau pēc pusstundas savu garadarbu pa telefonu nodiktēja Maestro. Dziesmas panākumi dzejniekam bija milzīgs pārsteigums. 1981. gadā „Dāvāja Māriņa” uzvarēja radiopārraides „Mikrofons” rīkotajā aptaujā – to dziedāja Aija Kukule kopā ar Latvijas radio bērnu vokālā ansambļa „Dzeguzīte” dalībnieci Līgu Kreicbergu. Tiesa, Leona Brieža vārdus Kukule izdziedāja nedaudz atšķirīgi – „meitiņa” vietā – „meitenei laimīti”! Šī dziesma, pareizāk sakot, melodija kļuvusi par Raimonda Paula, domājams, visu laiku vispopulārāko sacerējumu. Krievu valodā tā ieguva nosaukumu „Miljons sārtu rožu” un estrādes karalieni Allu Pugačovu izpildītājas lomā. Dziesma tulkota daudzās valodās, sasniedzot pat Japānu, kur tā ir ļoti populāra karaoke zālēs.

Zodiaks
Taisnība
(1989)
100. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Edvards Treimanis-Zvārgulis

Komponists Jānis Lūsēns kopš mazotnes ļoti cienījis gan latviešu klasisko mūziku, gan klasisko dzeju, kuras krājumu netrūka paša mājās. Pretēji kolēģiem, kas meklēja dzejniekus, lai radītu vārdus jau gatavām melodijām, Lūsēns dzeju uztvēra kā lielisku iedvesmas avotu. Uzejot kādu skanīgu dzejoli, viņš to atlika malā, lai kādudien rastu tam melodiju. Dziesmotās revolūcijas laika skaņdarbiem lieliski piemēroti bija latviešu valstiskuma rītausmas dzejnieku darbi, to vidū arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzejoļi. Dzejnieks bija Otrās Atmodas līdzdalībnieks 20. gadsimta sākumā, viens no gadsimtu mijas populārākajiem literātiem. Lūsēna daiļrades latviskajam rokrakstam raksturīgas spilgtas melodijas un orķestrāli aranžējumi, kas tika īstenoti arī grupas „Zodiaks” repertuārā. 1989. gadā „Zodiaks” izcīnīja Galveno balvu festivālā „Liepājas dzintars”, kur vareni izskanēja arī uz cīņu aicinošā dziesma „Taisnība”. Tā Maijas Lūsēnas un Zigfrīda Muktupāvela dueta emocionālajā priekšnesumā sasniedza 2. vietu 1989. gada „Mikrofona” aptaujā.

Tev ir atlikušas 25 balsis