VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS

Kopā, tautas balsojumā, noteiktas 100 dziesmas, kas mūžam nesīs Latvijas Simtgades vārdu mūzikas un visas Valsts vēsturē.

Tautas balsojums ilga no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 15. maijam. Šajā posmā par simtgades dziesmām kopskaitā tika saņemtas 136779 balsis.

Katru nedēļu, sākot ar 2. jūliju, tiks atklātas LVtop100 piecas dziesmas, sākot ar 100. vietu. Bet 18. novembrī atklāsim visas simt visu laiku labākās dziesmas.

TOP 100 TAUTAS IZVĒLĒTĀS DZIESMAS

Zigfrīds Muktupāvels
Kad man maziņam
(1995)
66. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Māra Zālīte

1995. gadā Dailes teātris skatītājus ielūdza uz Raimonda Paula un Māras Zālītes muzikālu poēmu „Meža gulbji”, kas bija veidota pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, iedarbīgajiem tekstiem un režisora Arņa Ozola veiksmīgajam iestudējumam „Meža gulbji” kļuva par vienu no elektrizējošākajiem uzvedumiem Latvijā deviņdesmitajos gados.
Par godu savai 60. jubilejai Maestro izveidoja mūzikla „Meža gulbji” koncertvariantu ar Niku Matvejevu, Igo, Ievu Akurateri galvenajās lomās, un Zigfrīds Muktupāvels dziedāja Jaunākā brāļa partiju, tostarp dziesmu „Kad man maziņam”. Ar šo sastāvu tika ieskaņots arī albums, dziesma aizgāja tautās un Zigfrīds izpelnījās iesauku „Vecais zābaciņš”. Nereti ar šo nosaukumu arī tiek pieteikta šī Paula un Zālītes labi pazīstamā kompozīcija, kas ir ļoti iemīļota un skan dažāda rakstura sarīkojumos – no kristībām līdz Ziemassvētku koncertiem.

Viktors Lapčenoks
Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet
(1977)
67. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Šis komponista Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera kopdarbs izpelnījies apzīmējumu dejudziesma, un sirsnīgajam valsim, kas savus pirmos cienītājus ieguva ansambļa „Modo” koncertos, deju soļus kā pirmais izraudzījās un piekārtoja leģendārais horeogrāfs un pedagogs Imants Magone. No TDA „Liesma” repertuāra „Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” aizceļoja pie citiem deju kolektīviem.
Uzruna „sanāciet” ir visai raksturīga latviešu Līgo tautasdziesmām, kurās tiek uzrunāti Jāņa bērni, un Jāņa Petera daiļradei tautiskums ir ļoti raksturīga iezīme. Lielu pacilātību dzejnieka daiļradē raisīja tautas vienotības un radošuma kulminācija Dziesmu un deju svētkos, šajā gaisotnē arī dzimis dzejolis. Tajā ieskanas gan atsauce uz tautasdziesmās apdziedāto tumšo nakti un zaļo zāli, gan deviņiem novadiem.
Dzejnieka Petera jūsmīgie vārdi uzjundīja arī dziedātprieku, melodija ir aranžēta ansambļiem un koriem, pūtēju orķestriem un citiem sastāviem. Šī frāze „sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” - kļuvusi par latvju tautas radošuma vadmotīvu un daudzu sarīkojumu devīzi.

Tumsa
Draugs
(1995)
68. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis

Pirmā dziesma pie aizputnieka, pāragri mūžībā aizgājušā dziedātāja un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa atlidojusi jau 13 gadu vecumā. Mūzikas skolā viņš gan bija pabeidzis tika dažas klases, bet par impulsu daiļradei kļuva Aizputes vidusskolā nodibinātais ģitāristu ansamblis. Freimanis sāka vingrināties ģitāras spēlē, un ar laiku instruments sāka klausīt. Vienā mirklī Mārtiņš sajuta, ka spēj sacerēt pats savas dziesmas, kas jau tolaik bija no citām jūtami atšķirīgas, ļoti personiskas. Melodijas un vārdi jaunieša galvā dzima ar apbrīnojamu vieglumu. Mārtiņš diendienā pierakstīja akordus un vārdus. „Draugs” radās, absolvējot Aizputes vidusskolu.
2000. gadā dziesma „Draugs” izdota grupas „Tumsa” albumā „Katram savu Atlantīdu”, un ar laiku tā ieguva simbolisku nozīmi, sevišķi pēc autora nāves, kad tika veidots iestudējums „Mans draugs Mārtiņš Freimanis”. Šāds nosaukums dots arī Daigas Mazvērsītes sarakstītajai grāmatai par Mārtiņa Freimaņa dzīvi un daiļradi, kur draudzībai bijusi ļoti liela loma.

Bruģis
Kaija
(1981)
69. dziesma

Autori: Aldis Šteimanis

Mūziķis un dziesmu autors Aldis Šteimanis ir liepājnieks, taču viņa daiļrade neievirzījās rokmūzikas gultnē kā daudziem viņa novadniekiem. Kopā ar vecākiem Aldis pārcēlās uz Vidzemi – lai kļūtu par šoferi un traktoristu, iestājās Jāņmuižas profesionāli tehniskajā skolā, kur iesaistījās pašdarbībā. Tad arī dzima doma – kļūt par mūziķi, un Šteimanis savu sapni īstenojis gan daudzu ansambļu sastāvā, gan sacerot dziesmas, no kurām vistālāko skanējumu guvušas „Nāk nakts” un, protams, „Kaija”.
Pirmais nopietnais Alda Šteimaņa kolektīvs bija Cēsu kultūras nama grupa „Tremolo”, taču sekoja iesaukums obligātajā karadienestā. Jauneklis nonāca Tālajos austrumos – Amūras apgabalā, kur neklājās viegli, un pēc atgriešanās mājās bija nepieciešama atpūta Īles sanatorijā. Tur atradās laba bibliotēka, tika rīkotas dejas četrreiz nedēļā, varēja izmantot klavieres un Aldim līdzi bija akustiskā ģitāra. Varbūt atmiņās par dzimto Liepāju kādudien arī atlidoja „Kaija”.
1982. gadā Šteimanis pievienojās Valmieras grupai „Kvelde”, un droši vien dziesma skanēja jau šīs grupas programmās. Vēlāk tā aizceļoja uz Cēsīm pie ansambļa „Ferrrum”, un tā dalībnieks Edmunds Vestmanis dziesmu „Kaija” jau 90. gados kopā ar savu nākamo grupu „Bruģis” padarīja par visiem zināmu hitu, izdodot debijas albumā (1995).

Jauns Mēness
Piekūns skrien debesīs
(1991)
70. dziesma

Autori: Ainars Mielavs, Gints Sola, Māris Muktupāvels / Ainars Mielavs

Savu jauno stilu Ainara Mielava rokgrupa „Jauns Mēness” pieteica jau ar dziesmu „Pārcēlājs” 1990. gadā, un līdz ar sastāva izmaiņām iedziļināšanās latviešu tautas mūzikā turpinājās arī skaņdarbā „Piekūns skrien debesīs”. Tas kļuva par togad izdotā, pārliecinošā un spožā grupas albuma „Aizlaid šaubas negaisam līdz” firmas zīmi. Dziesmas „Piekūns skrien debesīs” noskaņas sasaucās ar toreizējo Latvijas atmodu, 1991. gadā „Mikrofona” aptaujā tā tika atzīta par 3. populārāko dziesmu Latvijā.
Dziesma izskanēja arī 1991. gada starptautiskajā Sopotas popmūzikas festivālā Polijā, kur tika izcīnīta galvenā balva. „Piekūnam” grupa „Jauns Mēness” var pateikties arī par uzvaru Bregencas festivālā Austrijā, kur mūziķi iepazinās ar MTV pārstāvjiem, kam tika nosūtīts dziesmas videoklips. Tā autori Andris Freidenfelds un Juris Garjāns joprojām var lepoties ar savu dziļi saturisko, emocionālo veikumu, kas MTV tika izrādīts skaidrā latviešu valodā. Pēc šādiem panākumiem Mielava vadītajai komandai dzima doma par pasaules iekarošanu – sekoja piedalīšanās Maskavas konkursā „Pakāpieni ceļā uz Parnasu”, koncerti ASV un ieraksti angļu valodā. Tolaik ievērojamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis „Jauns Mēness” daiļradei veltīja žanra apzīmējumu – „baltu roks”, pēc analoģijas ar pasaulē labi pazīstamo ķeltu roku.

Dažādi izpildītāji / izpildījumi
Auga, auga rūžeņa
71. dziesma

Autori: Latviešu tautas dziesma

Tautasdziesma „Auga, auga rūžeņa” ir viena no populārākajām un visvairāk aranžētajām latgaliešu tautasdziesmām. Vārds „rūžeņa” uztverams kā Jaunavas Marijas simbols, un Dievmātes kults paredz svētbildes izrotāšanu ar ziediem, īpaši svarīgu lomu atvēlot tieši rozēm. Arī rožukronis pazīstams katram katolim. Rūžeņa ir arī vienkārši jaunas sievietes tēls. Fiksēts arī kāds nostāsts par Rēzeknes pili, kurā minēts Rūžeņas kā skaistas sievietes tēls. Arī Kazimira Buiņicka vēsturiskajā romānā „Priestera Jordāna atmiņas” viens no galvenajiem tēliem ir veidots kā jaunavas ideāls Roze, kuras kristītais vārds ir Rozālija – viņa pazīstama arī kā Aulejis Roze. Protams, rozes tēls kā sievietes ideāls pazīstams ne tikai kristīgajās, bet arī pagāniskajās tradīcijās, un tautas dziesmā par rūžeņu izmantots dārza motīvs, kur aug rozes kopā ar magonēm, simbolizējot drīzo meitas iešanu tautās.

Prāta Vētra
Tavas mājas manā azotē
(1997)
72. dziesma

Autori: Renārs Kaupers

1997. gada nogalē klajā nāca dziesma „Tavas mājas manā azotē” un kļuva par nacionālā mēroga grāvēju. Angliski to sauc breaktrough – „izlaušanās”. „Tavas mājas manā azotē” Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā tika pasludināta ne tikai par 1997. gada Radiohitu, bet arī gada Labāko pop&rok dziesmu. Šo pašu melodiju grupa izmantoja, lai 1998. gadā ieskaņotu savu pirmo singlu angļu valodā – „Under My Wings”. Tas tika iekļauts Baltijas valstu radio apritē, skanēja arī citviet, tostarp, dzīvajā priekšnesumā Karlshamnas festivālā Zviedrijā, kur 1998. gadā „Prāta Vētra” izcīnīja Grand Prix. Toreiz Zviedrijas žurnālisti dziedātāju Renāru Kauperu paguva nodēvēt par „jaunu Džimu Morisonu”, paredzot „Prāta Vētrai” spožus starptautiskus panākumus.

Prāta Vētra
Lidmašīnas
(1995)
73. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Prāta Vētra

Savu jautro un puicisko singlu „Lidmašīnas” grupa „Prāta Vētra” izdeva 1995. gada septembrī, un „Lidmašīnu” kasetīte sasniedza tirāžas rekordu Latvijā – tika pārdoti apmēram 7 tūkstoši eksemplāru. Skaņdarbs, kurā klātesoša ir Raimonda Paula dziesmas „Par pēdējo lapu” tēma, kļuva ļoti populārs dažādu paaudžu auditorijā. Toziem ansamblis devās „Lidmašīnu” koncerttūrē pa visu Latviju, pasludinot, ka pasākuma mērķis ir izpirkt Maskavā arestēto valsts akciju sabiedrības „Latvijas aviolīnijas” lidmašīnu. Dziesma „Lidmašīnas” tika iekļauta grupas „Prāta Vētra” 1996. gada albumā „Veronika”, kas kļuva ārkārtīgi populārs padsmitnieku vidū. „Lidmašīnas” dzīvo un skan, atgādinot par laiku, kad ne tikai „Prāta Vētras” puiši, bet visa Latvijas mūzikas industrija bija jauna un entuziasma pārpilna.

Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu
(1970)
74. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Dziesma ar šo melodiju izdota Raimonda Paula 1970. gada skaņuplatē, tikai tur tās nosaukums ir „Kam ziedi, mežābele”. Kā vēsta leģenda, šis ir tas retais gadījums, kad padomju cenzūra savās spīlēs satvēra arī Maestro Paulu un neļāva līdz klausītājam nonākt Alfrēda Krūkļa sacerētajam dzejolim „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”. Ierēdņi tekstā saklausīja tolaik aktuālās internacionalizācijas jeb pārkrievošanas tendences kritiku, un Krūklis bija spiests sacerēt citus vārdus. Jau Atmodas gaisotnē Paula dziesmas pirmo, oriģinālo versiju 1988. gadā studijā beidzot ieskaņoja tā brīža lielākās estrādes zvaigznes, kuru skaitā bija ne tikai populārie dueti – Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs un Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, bet arī tolaik sevi spilgti pieteikušie jaunākas paaudzes dziedātāji – Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko, pavadījumu atskaņojot grupas „Remix”.

Zigfrīds Račiņš
Mežrozīte
(1967)
75. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Pirmoreiz dziesmas “Mežrozīte” notis publicētas 1967. gada jūnijā laikrakstā „Padomju Jaunatne”, kurā komponists Raimonds Pauls to pieteicis kā savu jaunāko sacerējumu. Jau tolaik Maestro nereti vispirms sacerēja melodiju, tad lūdza savu vārdu teikt dzejniekiem, un tā noticis arī šoreiz. Dzejnieks Krūklis pamatoti lepojās ar savu sacerējumu, un par šīs lieliskās dziesmas pirmo izpildītāju kļuva profesionāls instrumentālatslēdznieks, kas brīvajos brīžos dziedāja – Zigfrīds Račiņš! Kopā ar Ringolda Ores vadīto Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri tapa ieskaņojums, kas arī pašā pirmajā radiopārraides „Mikrofons” aptaujā 1968. gadā kļuva par vispopulārāko dziesmu Latvijā.

Iļģi
Acis veras, aizveras
(2001)
76. dziesma

Autori: Iļģi / Rainis

20. jubilejas gadā postfolkloras grupa „Iļģi” radīja folkrokoperas versiju par Raiņa lugu „Spēlēju, dancoju”. Luga publicēta īsi pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1919. gadā, tā saskanēja ar latviešu tā brīža vēlmēm pēc neatkarīgas Latvijas valsts. „Iļģu” mūzikā senās baltu melodijās sakņotajās tēmās līdzās tautas mūzikas instrumentiem ieskanējās ne vien elektriskā ģitāra, bet arī sampleri, sintezatori, orķestrācijas. Galvenās lomas dziedāja grupas basists Gatis Gaujenieks (Tots) un Rūta Muktupāvela (Lelde). Fragments „Acis veras, aizveras” ataino Leldes cīņu par dzīvību, un instrumentācija ieturēta orientāla misticisma stilā. Albumā folkrokopera „Spēlēju, dancoju” izdota 2002. gadā. 2005. gadā IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar „Iļģu” skaņu partitūru un Agra Daņiļēviča horeogrāfiju dzima vērienīgs deju iestudējums ar 1000 dejotāju līdzdalību. Radīta arī animācijas filma „Spēlēju, dancoju”.

Dons
Ja tu man esi
(2006)
77. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Andra Manfelde

Kaspara Dimitera „krusta skolnieces” Andras Manfeldes autobiogrāfiskais darbs „Adata” atainoja patiesus un traģiskus jaunietes dzīves notikumus, un izauga par skatuves darbu. Šī muzikālā drāma „Adata” Nacionālajā teātrī tika izrādīta 62 reizes. 2006./2007. gada sezonā tā bija vispieprasītākā izrāde, saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par Gada labāko mūziku. Galvenās lomās atveidoja Egils Melbārdis vai Dons un Zane Dombrovska vai Ieva Kerēvica – pēdējiem trim šī bija debija muzikālajā teātrī. Abas jaunās dziedātājas tika nominētas Spēlmaņu nakts balvai kā Gada spilgtākās debitantes. Kaut gan izrādes kontekstā dziesmai ir traģisks saturs, jo tā skan, atvadoties no galvenās varones Kristas, tā ir dziedāta dažnedažādās situācijās, tostarp kāzās un kā veltījuma dziesma.

Kora izpildījumā
Dod, Dieviņi
(2008)
78. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Nora Ikstena

Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarba „Dod, Dieviņi” pirmatskaņojums Sv. Pētera baznīcā izvērtās par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem 2008. gada 11. starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā. Pēc libreta autores teiktā, darba ideja bija - mūzikā un balsīs izstāstīt stāstu par spēcīgo pagānisko vilkmi, kāda caur četrām dabas stihijām joprojām mīt katrā no mums, un par mūsu ticību Dievam kā līdziniekam un draugam. Četrdaļīgā skaņdarba stāsta pamatā bija autentiski lībiešu, kuršu, prūšu, latgaļu teksti, rādot tautas veidošanos cauri laikiem, darba sākotnējais nosaukums „Pagānu derība” vēlāk nomainīts uz „Dod, Dieviņi”. Pirmo izpildītāju vidū toreiz bija orķestris „Sinfonieta Rīga”, dūdu un bungu grupa „Auļi”, dziedātāji Biruta Ozoliņa, Julgī Stalte, Sergejs Jēgers, kā arī koris „Latvija” ar diriģentu Māri Sirmo. Toreiz vērienīgais skaņdarbs kļuva par festivāla spilgtāko notikumu. Likumsakarīgi, ka ar Māra Sirmā līdzdalību dziesma „Dod, Dieviņi” tika iekļauta XXV Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncerta „Līgo” programmā (2013). Turpmāk šī vienkāršā, skaistā lūgšana ar latvisko kodu bieži atskaņota patriotiskas noskaņas koncertos.

Ainars Mielavs, Kaspars Putniņš, Andris Alviķis
Div’ dūjiņas
79. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

„Div' dūjiņas gaisā skrēja, abas skrēja dūdodamas”, – šādi mūsu senči apdziedāja bāleliņu aiziešanu karā laikos, kad Latvijai nebija savas valsts, bet karā sauca sveši kungi un bija skaidrs, ka vairums savā sētā neatgriezīsies. Šo tautasdziesmu skandēja mūsu karavīri Latvijas brīvības cīņās, abos pasaules karos. Dziesma skanēja jau II Vispārīgajos dziesmu svētkos (1880) Dāvida Cimzes apdarē jauktajam korim. Sākot ar 20. gs. 90. gadu nogali mūzikas izdevniecība „Upe” laida klajā virkni latviešu tautasdziesmu albumus, tos apvienojot sērijā „Latviešu tautas mūzikas kolekcija”. Dziesma „Div' dūjiņas” tika iekļauta albumā „Skaistākās dziesmas” (2000). Toreiz atlase tika veidota, vadoties no melodiskuma un poētisma principa. Minēto dziesmu a capella iedziedāja Ainars Mielavs, Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš un vairāku mūzikas grupu dalībnieks Andris Alviķis.

Kora izpildījumā
Lec, Saulīte!
(2014)
80. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Rasa Bugavičūte-Pēce

2014. gada 21. un 22. jūnijā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukums tika pārvērsts par Jāņu kalnu, bet publika izvietojās Dziesmu svētku kopkora vietās, lai noskatītos jauno, vērienīgo deju uzvedumu „Lec, saulīte!” Uzvedums tika veidots, lai tā gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā godam svinētu Vasaras saulgriežus un ikvienam skatītājam radītu īpašu, maģiska rituāla klātbūtnes sajūtu. Deju uzvedumam, kas palūkojās uz Jāņu svinēšanas tradīciju no mūsdienu skatupunkta, mūziku sacerēja komponists Raimonds Tiguls, deju horeogrāfi bija Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, bet tekstus un scenāriju veidoja Rasa Bugavičūte-Pēce. Viņa sacerējusi vārdus arī dziesmai „Lec, saulīte”, kuras melodija skaņradim dzimusi ātri un viegli. Saulgriežu stāstu toreiz izdejoja vairāki tūkstoši dejotāju no Rīgas un Latvijas labākajiem deju kolektīviem, uzvedumā piedalījās kori, solisti, „Lec, saulīte!” orķestris un bungu un dūdu grupa „Auļi”. Dziesma, kurā ievīta arī tautasdziesmas „Pūt, vējiņi’ tēma, iepatikās gan koristiem, gan dejotājiem – viņi iemācījās „Lec, saulīte”, lai varētu piedalīties kopīgajā dziedāšanā šajā Jāņu nakts mistērijā. Dziesma ātri kļuva populāra un vēlāk skanējusi dažādos koncertos, arī XXVI Vispārējos Dziesmu svētkos (2018).

Igo
Kvazimodo ārija no operas "Parīzes dievmātes katedrāle"
(1997)
81. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Kaspars Dimiters

Opera „Parīzes dievmātes katedrāle” tapusi, sadarbojoties komponistam Zigmaram Liepiņam un dziesminiekam un dzejniekam Kasparam Dimiteram, kas radīja operas libretu un dziesmu vārdus. Par galveno operas hitu kļuvis Kvazimodo dziedājums, kam ir divas versijas - pirmā veltīta katedrāles zvaniem, otrā - daiļajai Esmeraldai. Neparasti bija arī tādēļ, ka Kvazimodo lomu atveidoja no opermākslas visai tāli dziedoņi – Igo un Niks Matvejevs. Šis muzikāli skatuviskais darbs guva lielus panākumus, un tika izrādīts 96 reizes.

Tumsa
Dzīve kā košums
(2004)
82. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

Kad 2004. gada pavasarī tika paziņots par grupas „Tumsa” piektā studijas albuma „1 000 000 it nekā” izdošanu maija sākumā, par tā stila vēstnesi kļuva dziesma „Dzīve kā košums”. Tas bija Mārtiņa Freimaņa tā laika lozungs, aicinājums visu uztvert ar vieglumu. Albuma koncepcija īsumā atainoja paša Mārtiņa ceļu no košuma pilnās dzīves līdz rezignācijai un vientulībai. No albuma „1 000 000 it nekā” vairākas dziesmas dzīvo un skan joprojām. To vidū „Kad Ēģiptē sniegs”, „Zvaigžņu kabarē” un „Dzīve kā košums”, kuras virsraksts kļuvis par simbolu Freimaņa īsajam laikam uz šīs zemes. Arī par nosaukumu traģiski agri mirušā mūziķa piemiņas koncertam un sekojošajam tā izdevumam albumā (2011).

Tumsa
Pēc mums (Vēl ilgi zeme skums)
(2002)
83. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

„Šis albums ir pilnībā veltīts mīlestībai,” par 2002. gada grupas „Tumsa” jauno dziesmu duci albumā „Spēlējot debesis” toreiz izteicās Mārtiņš Freimanis. Viņaprāt, šo disku varētu klausīties kā filmu bez attēla, jo katra dziesma papildina viena otru un veido kopīgu sižetu. Ieraksts tapa producenta Edija Gņedovska vadībā. Kā apgalvoja Freimanis, albumā nebija nevienas dziesmas, kurā nebūtu pieminētas debesis. Izņēmums nebija arī dziesma „Pēc mums (vēl ilgi zeme skums)”, kurā autors apdzied izmisumu, sniegu, eņģeļus un nakti, it kā zinādams, ka uz šīs zemes ilgi neaizkavēsies. Pēc viņa domām, debesu spēlēšana līdzinājās paslēpēm, no otras puses – rotaļa ar debesīm bija apzīmējums mīlestībai, un katrā no savām dziesmām Mārtiņš Freimanis ielika daļu savas reālās dzīves. Arī pravietojumus, jo pēc viņa „vēl ilgi zeme skums”.

Līvi, Remix, Credo
Liedagā
(1986)
84. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Jēkabs Rūsiņš

Komponists Imants Kalniņš pēc Latvijas valsts konservatorijas beigšanas kļuva par liepājnieku, kur aktīvi komponēja dziesmas, teātra mūziku un citus skaņdarbus. Ar dziesmas „Liedagā” vārdu autoru, žurnālistu Jēkabu Rūsiņu, skaņradis iepazinies nejauši - abi dzīvojuši vienā mājā un vienudien satikušies malkas šķūnītī. Sākuši runāt, vārds pa vārdam, līdz noskaidrojuši, ar ko katrs nodarbojas. Komponista rokās nonācis Rūsiņa dzejolis „Liedagā”, un 60. gadu beigās dzima dziesma. Tā samērā liriska valša formā nonāca ansambļa „Santa” repertuārā, šajā Liepājas grupā muzicēja arī brāļi Zakovici. Dziesma pamazām tika pieņemta par liepājnieku neoficiālo himnu. Likumsakarīgi, ka 1986. gadā TV raidījums Videoritmi noorganizēja dziesmas ieskaņojumu un videoklipu, tajā apvienojot tobrīd Liepājas populārākos dziedātājus un mūziķus no grupām „Līvi”, „Credo”, „Remix”. Toreiz dziedāja Igo, Aivars Brīze, Ingrīda Pavītola, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Jānis Grodums, Aivars Hermanis u.c.

Līvi
Dieva dēls
(1999)
85. dziesma

Autori: Ainars Virga / Guntars Račs

1999. gada novembrī tika izdots albums “Dziesma 2000”, kurā tika apkopotas kompānijas „MicRec” sadarbībā ar Radio SWH rīkotā jaundarbu konkursa 10 fināla dziesmas, kā arī iekļauts Ziemassvētku singlsLīvu” dziesma „Dieva dēls”. To dziedāja skarbās balss īpašnieks Jānis Grodums, kura pirmais Vislatvijas grāvējs bija paša sacerētā „Bailes par ziņģi”, dziedot Aivara Neibarta vārdiem „Ai, Dieva dotajiem viss tāpat vella dots…” Grodums daudziem asociējās ar pusdievu, pusnelabo.

Viktors Lapčenoks
Kurzeme
(1972)
86. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Būdams rīdzinieks, dziesmu “Kurzeme” kopš 1972. gada Viktors Lapčenoks dzied vai ikvienā savā koncertā. Dziesma “Kurzeme” pirmoreiz atskaņota dzejnieka Jāņa Petera autorvakarā 1972. gada vasarā Rīgas klubā “Rītausma”. Pusi šī vakara aizpildīja Raimonda Paula dziesmas ar kurzemnieka, Priekulē dzimušā un Liepājā uzaugušā, Petera dzeju, ko izpildīja Maestro tobrīd jaundibinātā grupa ar pagaidu nosaukumu “Studija”, kas vēlāk pārtapa ansamblī “Modo”. Pēc vēl dažiem šādiem dzejas vakariem, līdz ar ierakstu, kas radio kļuva par vienu no pieprasītākajām melodijām, dziesma “Kurzeme” iesakņojās Latvijā uz palikšanu. Dziesma izdota Raimonda Paula 1972. gadā izdotajā autorskaņuplatē līdzās ciklam ar Dainas Avotiņas dzeju un dziesmu ciklam “Trīs seni Latvijas čigānu motīvi”, apliecinot dziedoņa Viktora Lapčenoka spožo vokālo formu.

Reiks
#ParLatviju
(2016)
87. dziesma

Autori: Reiks / Reiks, Valdis Rūja

Rīgas hiphopa izpildītājs Reiks, sācis darboties mūzikā ar projektu “Olas”, tad kļuvis par dalībnieku apvienībā “Kreisais Krasts”, 2016. gada Lāčplēša dienā nodeva klausītāju uzmanībai patriotisku dziesmu un video #ParLatviju. Tas bija viņa veltījums valsts neatkarības proklamēšanas 98. gadadienai, un skaņdarbs tūdaļ iekaroja lielu popularitāti. Dziesmas veiksmes pamatā ir arī kāda muzikāla Latvijas vēstures liecība, proti, Vitālija Čakša komponētās dziesmas “Daugava” citāts piedziedājumā – visai spilgta un lipīga melodija. Čakšs 20. gs. 80. gadu vidū bija bundzinieks kolhoza “Nākotne” grupā “Varavīksne”, kuras repertuāram arī sacerēja patriotisko dziesmu “Daugava” ar Valda Rūjas dzeju. Kompozīcija bija savam laikam ļoti drosmīga un atbilda tobrīd valdošajam Atmodas garam. Par grupu Varavīksne, kas dibināta 1974. gadā, palicis daudz skaistu muzikālu atmiņu, tikmēr pats Vitālijs Čakšs pašlaik ir Dobeles pūtēju orķestra diriģents un ar savu kolektīvu izcīnīja 3. vietu 2018. gada Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotajā pūtēju orķestru konkursā.

Pērkons
Balāde par gulbi
(1983)
88. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvis

Jura Kulakova sacerētā “Balāde par gulbi” tapa, kad dzejnieks Māris Melgalvs komponistam uzdāvināja savu dzejoļu krājumu “Meldijās iešana”, un par pirmo Pērkona oficiālo koncertu kļuva tieši Melgalva autorvakars. Toreizējais grupas stils prasīja no dziedātājas Ievas Akurateres seksuālās atbrīvotības tēlu, un Gulbja mūzikas trauksmes ietekmē koncertos viņa meta pa gaisu melnu jaciņu un palika uz skatuves tikai melnā krūšturī tērpta. LPSR dabas aizsardzības biedrībai veltītā “Balāde par gulbi” skanēja arī 1983. gada janvāra koncertos, pēc kuriem Pērkons izpelnījās pirmo uzstāšanās aizliegumu. Toreiz tika norādīts arī uz programmas zemo ideoloģisko līmeni, nepieņemamo grupas dalībnieku izskatu un neciešamu publikas uzvedību.

Prāta Vētra
Īssavienojums
(2000)
89. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Ideja dziesmas “My Star” tekstam Renāram Kauperam tapa, viesojoties starptautiskajā mūzikas gadatirgū “Midem” Kannās. Skaņdarbs ieskaņots leģendām apvītajā “Jakobs Studios” Londonas pievārtē sadarbībā ar kādreizējo a-ha producentu Toniju Mensfīldu. Kopdarbs izrādījās tik veiksmīgs, ka kompānija EMI dziesmu vēlāk izdeva visā Eiropā, pat Lielbritānijā. Dziesma “My Star” guva nozīmīgus panākums dažādās ārzemju radiostaciju dziesmu tabulās. Protams, veiksmīgajam skaņdarbam atradās vārdi latviešu valodā, un, apvienojot datus par dziesmas “My Star”/ “Īssavienojums” atskaņojumiem angliski un latviski, tā tika atzīta par 2000. gada radiohitu Latvijā! Šī ir viena no retajām dziesmām, kas guva popularitāti singla formātā un izdota vienīgi Prāta Vētras Labāko dziesmu izlasē (2000).

Kora izpildījumā
Mūsu zeme (Daugav' abas malas)
90. dziesma

Autori: Jānis Norvils / Rainis

Vairāku nozīmīgu patriotisko dziesmu autors Jānis Norvilis (1906-1994) uzaudzis Madonā, no kurienes sev līdzi uz mūžu paņēmis atmiņas par Latvijas birztalu košo zaļumu un auglīgajiem laukiem. Kopš studiju gadiem šis komponists, ērģelnieks un diriģents interesējies par mūsu senatni, folkloru, darbojies kā dievturu kora vadītājs. Šie iespaidi ieplūduši Norviļa solo un kora dziesmās, tautasdziesmu apdarēs, viņa radītās melodijas ir ļoti tuvas tautasdziesmu intonācijām un garam, tādēļ vairāki Jāņa Norviļa sacerējumi – “Daugaviņa puto balti”, “Svēts mantojums” un “Mūsu zeme (Daugav' abas malas)” uz palikšanu iegājuši tautas ikdienā un ir daudz dziedāti. Būtībā Norvilis ir vienīgais no saviem laikabiedriem, komponistiem, kas spējis radīt latviskajai gara pasaulei tuvas masu dziesmas šī vārda vislabākajā nozīmē.

Ivars Stonins
Nē, manis nav (rokoperka "Sfinksa")
(2001)
91. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Māra Zālīte

Aktieris Ivars Stonins uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves spēlēja desmit gadu, un viena no neaizmirstamākajām lomām ir Eižens Finks rokoperā „Sfinksa”. Pirmizrāde notika 2001.gada 11.oktobrī. Režisors inscenētājs – Edmunds Freibergs. Režisors – Regnārs Vaivars. Rokoperas “Sfinksa” ieraksts glabā daudzas spožas teātra virsotnes, viena no tām ir dziesma, kas dzīvo vēl ilgi pēc iestudējuma skatuves dzīves beigām – Finka fināla muzikālais monologs “Nē, manis nav”. Rokopera nav tikai gaišreģa Finka muzikālā biogrāfija, bet arī stāsts par Latviju nebeidzamo varas maiņu laikos.

Igo
Alises iela
(1997)
92. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Normunds Beļskis

Dzejolis “Alises iela” ir atrodams Normunda Beļska grāmatā “Savādā pasaule”. Dzejolis tapis deviņdesmitajos gados, kad Beļskis strādājis Iekšlietu ministrijā par preses sekretāru. Savas darbības laikā autors bija piedzīvojis vairākkārtīgu bērnu izņemšanu no nelabvēlīgām ģimenēm, šie bērni tika nogādāti patversmē Alises ielā. “Iespējams, daudzi no šiem bērniem, tikai tur nokļūstot, pirmoreiz mūžā nomazgājās, taču, lai arī kādi būtu bijuši dzīves apstākļi, viņi vienalga gaidīja, kad atnāks vecāki… To bērnu acis man urbās cauri ne tikai dienā, bet kādreiz arī sapņos. Alises iela patiesībā ir maziņa, bet manā dzejolī tā ir liela – kā visu šo bērnu skumjas, sāpes un ciešanas, ilgas pēc mātes un tēva un iekšējā nesapratne, kāpēc tā notiek tieši ar viņiem,” stāsta teksta autors.

Dons
Dieviņš
(2015)
93. dziesma

Autori: Artūrs Šingrejs / Ingus Bērziņš

Dziesma ir atrodama studijas albumā “Sibīrija”, kurš tika izdots 2015.gadā. Dziesmas ierakstā piedalījušies ģitārists Mārcis Auziņš, basists Toms Poišs un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Dons kādā intervijā ir minējis, ka dziesma ir balstīta uz latviešu aktiera Ēvalda Valtera bērnības atmiņu ainu, kas aprakstīta Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres grāmatā “Ēvalds Valters. Liepājas līkais velns”. Vectētiņš rādījis mazajam puikam migliņu virs labības lauka un teicis: “Dēliņ, noņem cepurīti, Dieviņš iet pa rudzu lauku”. Līdzsvarots, harmonisks dzīves ritējums ir dziesmas galvenais motīvs.

Zigfrīds Muktupāvels
Ticot, mīlot un gaidot
(1989)
94. dziesma

Autori: Helvijs Stengrēvics / Jānis Baltauss

Jānis Baltauss bija literāts, kurš sarakstījis daudzus darbus bērniem, bija arī bērnu un jauniešu avīzes "Mana" dibinātājs un galvenais redaktors. Dziesmu vārdi raksturo Jāņa Baltausa sirsnīgo, patiesa mīļuma pilno pasaules redzējumu. Vispopulārākā ir Zigfrīda Muktupāvela iedziedātā šis dziesmas versija, kas nu ir kļuvusi par vienu no visiemīļotākajām Ziemassvētku dziesmām. 1989. gadā komponists, aranžētājs, pianists Helvijs Stengrevics sāka sadarbību ar radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”, un arvien biežāk sāka dziedāt Helvijs pats. Kad viņa dziesma “Ticot, mīlot un gaidot” iekļuva “Mikrofona aptaujas” galvgalī, noslēguma koncertā tā skanēja paša autora, Helvija Stengrevica priekšnesumā, jo dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels ar ansambli “Zodiaks” bija devies uz Ameriku.

Labvēlīgais Tips
Alumīnija cūka
(1995)
95. dziesma

Autori: Labvēlīgais tips / Labvēlīgais tips

"Alumīnija cūka" ir latviešu grupas “Labvēlīgais tips” debijas albums, izdots 1995. gada 1. aprīlī. “Labvēlīgais tips” ir viena no mūzikas un dziesmu tekstu ziņā humoristiskākajām Latvijas grupām, un albuma tituldziesma "Alumīnija cūka" tapa kā parodija latviešu rokgrupai “Dzelzs vilks”, kas tajā laikā sāka iemantot popularitāti. 1995. gada “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā” albums tika atzīts par gada labāko pop & rock & dance albumu. Šis ieraksts iespējams ir pats, pats piratizētākais jeb visvairāk nelegāli pavairotais ieraksts latviešu mūzikas vēsturē.

Instrumenti
Zemeslodes
(2009)
96. dziesma

Autori: Instrumenti / Instrumenti

“Zemeslodes” ir viens no pirmajiem grupas “Instrumenti” singliem un viennozīmīgi viena no populārākajām grupas dziesmām. Dziesma ir atrodama 2011.gada “Instrumentu” debijas albumā “Tru”. Dziesma ir ieguvusi 2010.gada Mūzikas gada ierakstu gada balvu kā labākā 2010.gada dziesma. Lai arī dziesmas lirika vēsta par nesatikšanos, šī ir iecīnīta pirmā kāzu deja jaunlaulātajiem.

Renārs Kaupers, Nianse
Joka pēc alfabēts
(2010)
97. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Indra Sproģe

Idejas, zīmējumu un teksta autore grāmatai, dziesmai un animācijas filmai “Joka pēc alfabēts” ir māksliniece Indra Sproģe, bet mūziku sacerējis un kopā ar bērnu vokālo grupu "Nianse" iedziedājis Renārs Kaupers. Burtu rotaļa “Joka pēc alfabēts”, kas sevī ietver klausāmu, skatāmu un taustāmu materiālu, dienasgaismu ieraudzīja 2010. gada nogalē. Šis komplekts ļauj bērniem vieglā un interesantā veidā apgūt alfabētu, izmantojot visas maņas un daudzus bērnus jau pārliecinājis, ka alfabēta mācīšanās var būt jautra un radoša.

Borowa MC, A. Andrejeva, A. Dvarionas
Iededzies par Latviju
(2008)
98. dziesma

Autori: Ingars Gusāns / Aigars Runčis

Šai dziesmai šogad aprit 10 gadi. Dziesma ir tapusi 2008. gadā kā veltījums Latvijas 90. dzimšanas dienai. Dziesma ir tituldziesma jauniešu projektam ”Latvija. Nākamie 90”. Projekta autors Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš vērsās pie grupas “Borowa MC” dalībnieka Aigara Runčis ar lūgumu uzrakstīt savam projektam tituldziesmu. Intervijā laikrakstam “Diena” Aigars Runčis stāsta, ka dziesmas teksts tapa iedvesmojoties no tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas, kurā viņš aicināja savas valsts labā izdarīt ko nelielu un sirsnīgu, tādā veidā sarūpējot dāvanu gan sev, gan Latvijai.

Aija Kukule
Dāvāja Māriņa
(1981)
99. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Dziesma “Dāvāja Māriņa” Aijas Kukules un Līgas Kreicbergas izpildījumā uzvarēja 1981.gada dziesmu konkursā “Mikrofona aptauja”. Dzejnieks Leons Briedis kādā intervijā stāsta, ka  “Dāvāja Māriņa” ir vienīgā dziesma, kurai dzeju savulaik rakstījis, nezinot melodiju. Viena no zināmākajām dziesmas “Dāvāja Māriņa” versijām ir Allas Pugačovas izpildītā ‘"Миллион алых роз" (latv.v. Miljons sārtu rožu), kuras vārdu autors ir krievu dzejnieks Andrejs Vozņesenskis. Savukārt Japānā par hitu dziesmu padarījusi japāņu estrādes dziedātāja Tokiko Kato.

Zodiaks
Taisnība
(1989)
100. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Edvarts Treimanis-Zvārgulis

Atmodas un valsts neatkarības atgūšanas laiku notikumos liela nozīme bija dziesmām, kas vienoja, saviļņoja un deva ticību. Par vienu no Atmodas himnām kļuva grupas “Zodiaks” dziesma “Taisnība”. Dziesmas pamatā ir 20.gadsimta sākuma dzejnieka Edvarda Treimaņa- Zvārguļa dzejolis, mūziku komponējis Jānis Lūsēns. Dziesmu izpilda Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. 1989. gadā “Mikrofona aptaujā” dziesma “Taisnība” ieguva 2. vietu.

Tev ir atlikušas 25 balsis