VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS

Kopā, tautas balsojumā, noteiktas 100 dziesmas, kas mūžam nesīs Latvijas Simtgades vārdu mūzikas un visas Valsts vēsturē.

Tautas balsojums ilga no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 15. maijam. Šajā posmā par simtgades dziesmām kopskaitā tika saņemtas 136779 balsis.

Katru nedēļu, sākot ar 2. jūliju, tiks atklātas LVtop100 piecas dziesmas, sākot ar 100. vietu. Bet 18. novembrī atklāsim visas simt visu laiku labākās dziesmas.

TOP 100 TAUTAS IZVĒLĒTĀS DZIESMAS

Igo, Remix
Kā senā dziesmā
(1986)
41. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Kad 1986. gada vasarā Dzintaru koncertzālē pēc Raimonda Paula iniciatīvas tika sarīkots pirmais starptautiskais jauno dziedātāju konkurss „Jūrmala”, tā nolikums paredzēja ne tikai savas republikas un toreizējās PSRS hitu priekšnesumu, bet arī speciāli konkursam radītas dziesmas pirmatskaņojumu. Viens no Latvijas PSR jauno talantu pārstāvjiem togad bija dziedātājs Igo, tolaik vēl pazīstams kā Rodrigo Fomins, Latvijas radio grupas „Remix” solists. Viņam Maestro sacerēja šo jaundarbu „Kā senā dziesmā”, kas spoži un ar lieliem panākumiem izskanēja konkursā, sagādājot Igo pelnīto Grand Prix.

Astro'n'out
Daļa Rīgas
(2005)
42. dziesma

Autori: Māra Upmane-Holšteina / Māra Upmane-Holšteina

Par grupas „Astro'n'out” atslēgu uz veiksmes vārtiem kļuva tieši dziesma „Daļa Rīgas”. Tā tapa, kad Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizācija, biedrība „Avantis” rīkoja konkursu „No sirds un no rajona”. Sākotnēji Māras Upmanes-Holšteinas sacerēto dziesmu grupas biedri uztvēra ar ironiju, jo iepriekšējās dziesmas lielākoties bija melanholiskas, un šī - optimistisks skaņdarbs. Kad dziesma konkursā uzvarēja, puišiem nācās to iemācīties un par spīti viņu iepriekšējām prognozēm „Daļa Rīgas” grupai „Astro'n'out” sagādāja pirmo skaļo slavu.
Dziedātājai Mārai izteica piedāvājumu filmēties dokumentālajā filmā „Rīga, mana Rīga”, bet „Daļa Rīgas” kļuva par filmas galveno dziesmu, un tai tika veikts profesionāls ieraksts. Tūdaļ jaunā dziesma nonāca radiostacijās, izskanēja Radio SWH raidījumā „Priekšnams”, aizceļoja līdz Radio SWH un citu radio topiem. Turpmāk Maskavas forštates meitene Māra Upmane-Holšteina droši varēja pastaigāties pa savu rajonu jebkurā diennakts laikā. Dziesma iekļauta „Astro'n'out” 2006. gada albumā „Kuš kuš”, un, starp citu, kad grupa tapa, bija divi nosaukumu varianti – „Kuš kuš” vai „Astro'n'out”.

Koris
Dvēseles dziesma
(2010)
43. dziesma

Autori: Ēriks Ešenvalds / Anita Kārkliņa

„Kad rakstīju šos vārdus, nedomāju, ka top kāda īpaša dziesma - varbūt pieslēdzās kāds augstāks spēks,” domā dzejniece, diriģente, pedagoģe, dziedātāja Anita Kārkliņa, kuras dzejoļa sākotnējā versija atšķiras no tās, kas ietverta Ērika Ešenvalda mūzikā. 2010. gadā, korim „Juventus” svinot 90. gadadienu, tā diriģents Juris Kļaviņš palūdza Kārkliņai sacerēt dzejoli, kas dziesmas formā varētu izskanēt jubilejas koncerta noslēgumā un vēlāk arī Studentu dziesmu svētkos. Komponistam Ešenvaldam tika aizsūtīti vairāki varianti, viņš izraudzījās „Dvēseles dziesmu”, kas oriģinālā bija veltījums Brīvības piemineklim. Kad pie Anitas atceļoja dziesmas pirmā versija, kļuva skaidrs, ka dzeja jāpārveido. Korekcijas piedzīvoja arī mūzika, un dziesmas galīgās rindas Kārkliņai dzima, sēžot Vērmaņdārzā burtiski pēdējā vakarā pirms jaundarba nodošanas. „Juventus” bijušo un esošo 250 koristu priekšnesumā „Dvēseles dziesma” pirmoreiz izskanēja 2010. gada oktobrī. Zālē sēdošā dzejniece sajuta vārdos neizsakāmu, mistisku Dieva klātbūtni, un kļuva skaidrs, ka, pašiem negaidot, radusies liela un nozīmīga kompozīcija. Savu spēku „Dvēseles dziesma” apliecināja, izskanot Meža¬parka Lielajā estrādē XXV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos 2013. gadā. Tā aizceļojusi pie daudziem koriem, ansambļiem, solistiem, kļūdama par Ērika Ešenvalda izcilā talanta zīmi un Anitas Kārkliņas vistālākā skanējuma dzejoli. Tā oriģināls lasāms viņas dzeju krājumā „Dvēseles dziesma”(2016).

Prāta Vētra
Starp divām saulēm
(1999)
44. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Kad 1999. gadā klajā nāca „Prāta Vētras” ceturtais studijas albums „Starp divām saulēm”, mūziķi nolēma, ka nepieciešama koncertturneja pa Latvijas labākajiem klubiem un kultūras namiem. Lielākā daļa albuma bija popmūzikas stilā ieturēta. Par diska populārākajām dziesmām kļuva „Lec”, „Puse no sirds”, „Brīvdienas nav manas laimīgās dienas” un, protams, tituldziesma „Starp divām saulēm”.
Tolaik „Prāta Vētra” lika pamatus savai turpmākajai stratēģijai – izdot divus paralēlus albumus ar vienu un to pašu materiālu. „Starp divām saulēm” bija jaunā biznesa plāna paraugs – 1999. gadā izdots pirmais „Prāta vētras” albums angļu valodā „Among The Suns”.

Pērkons
Pie baltas lapas
(1984)
45. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvs

Droši vien komponists Juris Kulakovs ar savu grupu „Pērkons” nemaz nekļūtu tik ārkārtīgi slavens, ja dzejnieks Māris Melgalvs 1980. gadā viņam nebūtu uzdāvinājis savas pirmās dzejoļu grāmatas „Meldijās iešana” autoreksemplāru! 20. gs. 80. gados radošās jaunatnes vidū Melgalva asprātīgās, pašironiskās un reizē smeldzīgās vārsmas bija ļoti populāras, un šo slavu tālāk aiznesa „Pērkons”. Ja dzejolis „Pie baltas lapas” publicēts 1980. gada maijā žurnālā „Liesma”, tad dziesmas notis iespiestas 1984. gadā laikrakstā „Padomju Jaunatne”. Taču „Mikrofona” aptaujā par Latvijas populārāko dziesmu „Pērkona” ieskaņojumus nepieņēma skandālistu slavas dēļ, turklāt tie bija tapuši mājas studijā. Un, kad 1985. gada vasarā pēc grupas koncerta Ogrē tika izdemolēts elektriskais vilciens, ansamblis piedzīvoja jau otro uzstāšanās aizliegumu.
Dziesma „Pie baltas lapas” izskanēja Jura Podnieka dokumentālajā filmā „Vai viegli būt jaunam” (1986), kurā atainoti arī ar Ogres koncertu saistītie notikumi un tajos iesaistīto jaunieši liktenis. Kad 1993. gadā, par godu „Mikrofona” aptaujas 25. jubilejai, tika sarīkota „aizaptauja”, lai noskaidrotu vispopulārāko aizvadītā ceturtdaļgadsimta dziesmu, 3. vietā ierindojās „Pie baltas lapas”.

Pērkons
Gandrīz tautasdziesma
(1987)
46. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvs

Dzejnieks Māris Melgalvs atzinies, ka savā humora izpratnē viņš daudz mācījies no latviešu tautas dziesmām. To ietekme jūtama ne tikai viņa vārsmu ritmikā, bet arī pamazināmo formu lietojumā, kas jo spilgti saklausāma Jura Kulakova komponētajā dzejolī „Gandrīz tautasdziesma”. Tāpat kā mūsu senčiem, arī Melgalvam humors cieši saistīts ar dzīves tvērumu vispār, un katra paša ziņā paliek – vai smieties, skanot vārdiem „kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš…” 1987. gadā, pirmoreiz izdzirdot šo dziesmu, kas atspoguļoja tautasdziesmu tēlainību mūsdienīgā skatījumā, Latvijas klausītāji smējās gan. Ne tikai par dzejnieka jokiem, bet arī aiz sajūsmas par grupas „Pērkons” augšāmcelšanos ar oriģinālo nosaukumu, kas vairs nebija jāmaskē aiz apzīmējuma „kolhoza „Padomju Latvija” ansamblis”. Jo pamanāmākus uz pelēcīgās ikdienas fona „Pērkona” mūziķus tolaik padarīja ne vien Kulakova trakulīgās dziesmas, bet arī karnevāliski košie kostīmi, kurus radīja mākslinieces Iveta Graša un Liesma Riekstiņa. 1987. gada „Mikrofona” aptaujā „Gandrīz tautasdziesma” grupas „Pērkons” sniegumā sasniedza 2. vietu.

Sīpoli
Dziesma par spēli (Dvēselīte)
(1981)
47. dziesma

Autori: Mārtiņš Brauns / Jānis Peters

Šo komponista Mārtiņa Brauna sacerējumu dzejnieks Jānis Peters sauc par vienu no skaistākajām melodijām, kas radīta ar viņa dzeju. „Dziesma par spēli”, pazīstama arī ar nosaukumu „Dvēselīte”, klausītāju mīlestību izpelnījās tieši Brauna grupas „Sīpoli” priekšnesumā, kaut gan filmā „Spēle” (1981) kā pirmais to dziedāja Rīgas Operetes teātra solists Valdis Tālis, īstajā vārdā Tālivaldis Pēkšēns, kas nu jau daudzus gadus mīt ASV. 1982. gadā „Dziesma par spēli” pēc „Mikrofona” aptaujas balsojuma rezultātiem kļuva par 9. populārāko Latvijā. Tā līdzās himnai „Saule, Pērkons, Daugava” ir viens no vispopulārākajiem un biežāk atskaņotajiem Mārtiņa Brauna skaņdarbiem.

Opus Pro
Rozā lietus
(1992)
48. dziesma

Autori: Harijs Zariņš, Alex / Harijs Zariņš

Grupa „Opus Pro” bija vieni no smagā roka žanra pamatlicējiem Latvijā, mūziķu repertuāru veidoja pašu radītas dziesmas, un viens no čaklākajiem komponistiem bija ģitārists Harijs Zariņš. Viņa pirmās kompozīcijas tapušas jau 20. gs. 80. gadu sākumā, muzicējot ansambļa „Eolika” sastāvā. Sekoja pārcelšanās uz grupu „Opus” un projekta „Opus Pro” dzimšana (1986). Turpmākajos gados Harija Zariņa vadītā grupa iekaroja skatuves ne tikai Latvijā, bet lielā daļā toreizējās PSRS. Sprunguļus ritenī meta projekts „Rīga”, kura dēļ „Opus Pro” pameta vairāki dalībnieki, un ansamblis pilnā sparā atsāka darboties tikai 1996. gadā. Tad klajā nāca albums „Dzimene”, tajā tika iekļauta dziesma „Rozā lietus”. Tā dzimusi jau 1992. gada sākumā, kad no Amerikas bija atgriezies varenās rīkles īpašnieks, dziedātājs Alex (Oļegs Andrejevs), un Harijs Zariņš tūdaļ atsāka komponēt. Pie dziesmas piedziedājuma melodijas ar idejām piedalījies arī Alex. Šī romantiskā mīlas balāde ir gan Zariņa komponista rokraksta, gan „Opus Pro” daiļrades vizītkarte.

Nora Bumbiere
Ķiršu lietus
(1974)
49. dziesma

Autori: Zigmars Liepiņš / Alfreds Krūklis

Kļuvis par Raimonda Paula grupas „Modo” taustiņinstrumentālistu, Zigmars Liepiņš arvien ražīgāk sāka sacerēt instrumentālo mūziku un dziesmas. 1975. gadā ar dziesmu „Ķiršu lietus” viņš sevi pieteica Latvijas radiofona toreizējā dziesmu aptaujā „Melodiju parāde” – „Mikrofona” aptauja no 1972. līdz 1975. gadam netika rīkota! Par dziesmas pirmo izpildītāju kļuva leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere, kas noraidīja Liepiņa sākotnējo ideju par blūza stilistiku. „Modo” soliste ieteica valša ritmu, un tas attaisnojās. Ar radio starpniecību „Ķiršu lietus” kļuva ļoti populārs. Skaņuplatē dziesma izdota 1978. gadā.

Menuets
Alvas Zaldātiņi
(1967)
50. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Māris Čaklais

Režisora Rolanda Kalniņa kinolentē „Elpojiet dziļi” (1967) pirmoreiz izskanēja virkne Imanta Kalniņa dziesmu ar Māra Čaklā dzeju, tostarp, „Alvas zaldātiņi”, kuras pareizais nosaukums ir „Dziesmiņa par Napoleonu”. Tajā izmantots padomju rakstnieka un politiskā darbinieka Iļjas Ērenburga citāts: „Es zinu tikai to, ka beigtu Napoleonu aprok bedrē, lai tas nesmirdētu, bet dzīvu kaķēnu baro ar siltu pienu”. Vairums Čaklā dzejoļu gan netika sacerēti tieši filmas vajadzībām, bet gan gadu iepriekš, kad Valsts Jaunatnes teātrī iestudēta Gunāra Priedes luga „Trīspadsmitā”, un toreiz tai mūziku sacerēja komponists Ģederts Ramans. Kad luga tika pārstrādāta kinoscenārijā, tika rīkots komponistu konkurss, kurā uzvarēja Kalniņš.
Dziesmas filmā „Elpojiet dziļi” iedziedāja Pauls Butkēvičs, Līga Liepiņa, kā arī Juris Strenga kopā ar karavīru ansambli „Zvaigznīte”, kurā toreiz muzicēja vairāki vēlāk slaveni mūziķi, tostarp Uldis Stabulnieks un Gunārs Rozenbergs. Ar šīm Imanta Kalniņa dziesmām 1967. gadā Butkēvičs kopā ar karavīru ansambli „Zvaigznīte” uzstājās festivālā „Liepājas dzintars”, kur ansamblis svinēja uzvaru un solistu konkurencē Pauls ierindojās 3. vietā. Kad 1971. gadā ansamblis „Menuets” savā repertuārā sāka iekļaut Imanta Kalniņa dziesmas, to vidū bija arī filmas „Elpojiet dziļi” mūzika. Tā skanējusi arī lugas „Trīspadsmitā” atkārtotos iestudējumos, godam izturējusi laika pārbaudi un ir aktuāla šobaltdien.

Līvi
Ozolam
(1988)
51. dziesma

Autori: Ainars Virga / Guntars Račs

1988. gada vasarā dziesma „Ozolam” bija viena no populārākajām Latvijā, un tobrīd ar „Līviem” popularitātē varēja sacensties vien grupa „Jumprava”. Skaļus aplausus un ovācijas dziesma izpelnījās arī festivālā „Liepājas dzintars ’88”, kur „Līvi” saņēma skatītāju simpātiju balvu un kļuva par 2. vietas laureātiem. Kā vienu vienīgu baudu darbu ar „Līvu” dziesmu vārdiem ir nosaucis dzejnieks un mūziķis Guntars Račs, kurš pravietiski toreiz apcerējis ozolu, kam nolauzta galotne, un simts gadus, kuros lapas dzītas un vainagos vītas. Šogad, 2018. gadā, Latvijas valsts svin savus „simts gadus”, par ko 1988. gadā varēja tika sapņot un cerēt, taču neatkarības atjaunošanas noskaņojums toreiz virmoja visapkārt. Atmodas gaisotnē ozolu kā senlatviska vīrišķīgā spēka simbola apdziedājums ieguva ļoti būtisku, reizē katram saprotamu nozīmi. 1988. gadā dziesma „Ozolam” sasniedza 13. vietu Mikrofona aptaujā. 20. gs. 80. gadu nogalē būtiska loma mūsu valsts ne tikai muzikālajos, bet arī sabiedriskajos notikumos liela nozīme bija vēl vairākām „Līvu” dziesmām – „Zvani”, „Karogi”, „Straume”, „Zābaku dziesma”, u.c. Tās, arī „Ozolam” izdotas pirmajā grupas „Līvi” albumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – „Karogi” 1994. gadā.

Brāļi Ziemeļi
Uzsniga sniedziņš balts
(1987)
52. dziesma

Autori: Āris Ziemelis, Saulceris Ziemelis / Māris Čaklais

1976. gadā Valsts Jaunatnes teātrī režisors Pāvels Homskis iestudēja lugu „Pīters Pens” ar aktrisi Andu Zaici titullomā. Izrādei mūziku komponēja Romualds Grīnblats, vārdus sacerēja Māris Čaklais, un tapa gan Pītera Pena, gan pazudušo zēnu dziesmas… Arī Vendijas dziesmiņa ar tagad tik labi pazīstamajiem vārdiem „uzsniga sniedziņš balts”. 1987. gadā ar šo pašu dzeju savu skaņdarbu radīja brāļi Ziemeļi. Kad „Mikrofona” aptaujā arvien lielāku klausītāju atsaucību sāka gūt viņu dziesma, sāka dumpoties citi mūziķi – kā tas iespējams, ka neprofesionāļu dziesma atrodas balsojuma priekšgalā! Klausītāju vēstuļu vietā tika ieviestas anketas, brāļu Ziemeļu mūzika patika visām paaudzēm, rezultātā „Uzsniga sniedziņš balts” ieguva 127 219 punktus un uzvaru ar lielu pārsvaru pār konkurentiem. Toreiz aptaujas noslēguma koncerts notika tieši Ziemassvētkos, un, publikai pulcējoties, Latvijas radio bigbenda pianists Harijs Bašs fonā klusi spēlēja korāli „Klusa nakts, svēta nakts”. Brāļu Ziemeļu skaņdarbs ar akustisko ģitāru un mutes harmoniku pavadījumu lieliski iederējās šajā noskaņojumā un dziedošais aktieris Edgars Liepiņš klausītājiem no skatuves novēlēja priecīgus Ziemassvētkus, ko no televīzijas ieraksta, protams, izgrieza.

Prāta Vētra
Četri krasti
(2005)
53. dziesma

Autori: Prāta Vētra / Renārs Kaupers

Dziesma „Četri krasti” saucama par vienu no spēcīgākajām grupas kompozīcijām, kuras virsraksts kļuva par nosaukumu „Prāta Vētras” 2005. gada albumam. Iepriekš kā viena vesela dūre darbojušies piecatā, 2004. gadā mūziķi palika četri vien. Nu gluži kā dziesmā apdziedātie krasti, un cipars „četri” tika ierakstīts arī tobrīd viskuplāk apmeklētajā koncertā Latvijā. Noslēdzot turnejas „Četri krasti” sešu koncertu sēriju, 2005. gada 21. augustā Mežaparkā sapulcējās 40 tūkstoši klausītāju, un šī daudzgalvainā, trakojošā un atsaucīgā pūļa priekšā mūziķi sniedza spīdoši režisētu muzikālo izrādi. Albumam „Četri krasti” veiksmi nodrošināja arī dziesmas „Pilots Tims”, „Māsa nakts”, „Lapsa”, tā pirkšanas rādītāji sasniedza 15 000, kas nozīmēja Platīna diska statusu. „Četri krasti” saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2005. gada labākais rokmūzikas albums, bet dziesma „Četri krasti” tika atzīta par labāko rokmūzikas dziesmu.

Jumprava
Vēlreiz
(1989)
54. dziesma

Autori: Aigars Grāvers

Tagad šķiet savādi, ka 1989. gadā Aigars Grauba iebilda pret Aigara Grāvera dziesmas „Vēlreiz” izvirzīšanu līdzdalībai „Mikrofona” aptaujā – dziesma šķita pārāk salda un romantiska, neatbilstoša „Jumpravas” toreizējam, izteikti elektroniskajam stilam. Priekšroka tika dota grupas stilu un „seju” pārstāvošajai dziesmai „Lietus”, kas ansamblim sagādāja 4. vietu klausītāju balsojuma tabulā. Taču laika pārbaudi izturējusi tieši dziesma „Vēlreiz”, viens no pirmajiem skaņdarbiem, kam Grāvers pats sacerējis vārdus. Tā krasi atšķīrās no vairuma „Jumpravas” repertuāra dziesmu, kas nereti bija kā plakāti un akcijas, skāra politiskas un sociāli aktuālas tēmas.
Šī būtībā vienkāršā mīlas dziesma pie komponista atnāca kādā vēlā vasaras vakarā. Tūdaļ tā tika iekļauta „Jumpravas” koncertprogrammā un kļuva par vienu no grupas lielākajiem hitiem.

Mirdza Zīvere
Es atnācu uguntiņu
(1984)
55. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Tautas vārdi

80. gadu sākumā Mirdzas Zīveres balss Latvijā skanēja radio, televīzijā, ierakstos, taču pie savas soloprogrammas dziedātāja tika vien 1984. gadā. Tad beidzot īstenojās sena iecere par tautasdziesmu dziedāšanu ar dainu vārdiem. Šim nolūkam izšķirstīti daudz krājumi, līdz tika uziets Imanta Ziedoņa sastādītais „Kas jāzina meitiņām”, un Zigmars Liepiņš dziesmas uzrakstījis vienā elpas vilcienā.
Mirdza savā soloprogrammā varēja izdziedāties no sirds – dziesmas bija gan sentimentālas, gan jautras, un viena koncerta daļa tika veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubilejai, kas tika plaši atzīmēta visā Latvijā.
Šo dziesmu notis 1985. gadā pakāpeniski tika publicētas laikraksta „Padomju Jaunatne” rubrikā „Dziesmu albums”. Tā gada „Mikrofona” aptaujā dziesma „Es atnācu uguntiņu” ierindojās 17. pozīcijā.

Dakota
Kurtizāņu ugunskurs
(2002)
56. dziesma

Autori: Edvīns Zariņš

Latvijas klausītāji pieredzes bagātā mūziķa, dziedātāja un dziesmu autora Edvīna Zariņa grupu „Dakota” pirmoreiz varēja dzirdēt un pa īstam novērtēt 2002. gada sākumā, kad Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā izskanēja dziesmas „Kurtizāņu ugunskurs” pirmatskaņojums. Iepriekš lielākoties pa Lietuvu koncertējusī kantrī grupa, kurā muzicēja mūsu roka un popmūzikas veterāni, togad laida klajā savu debijas albumu „Klaidoņa pasakas”, kurā tika iekļauta arī dziesma „Kurtizāņu ugunskurs”.
Latvijā nebija pieņemts par šādām lietām (kurtizānēm) runāt, kur nu vēl dziedāt! Studijā strādājot pie „Dakotas” pirmā albuma, kādudien šim dzejolim beidzot uzradās melodija, un kopš tā laika neviens grupas koncerts nav izticis bez dziesmas „Kurtizāņu ugunskurs”.

Liepājas Brāļi
Tikai tā!
(1987)
57. dziesma

Autori: Uldis Marhilēvičs / Guntars Račs

Apvienība „Liepājas brāļi” par savu tapšanu var pateikties mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” ciltsmātei Tijai Auziņai. Tieši „Bildēs” 1987. gadā debitēja latviešu populārajā mūzikā labi pazīstamu mākslinieku ansamblis, kurā darbojās brāļi Virgas – Ainars un Dainis; Alviķi – Valdis un Andris; Fomini – Rodrigo un Ivo; Marhilēviči – Tālis un Uldis, kā arī Guntars Račs, kura brālis, tagad labi pazīstamais astrologs Andris Račs arī būtu varējis it labi piedalīties šai kolektīvā, jo jaunībā spēlēja ģitāru. Patiesībā pirmā uzstāšanās 1987. gadā bija iecerēta kā nevainīgs joks – vienreizējs projekts ar domu apvienot dažādās grupās spēlējošos brāļus – kopš bērnu dienām savstarpēji labi pazīstamus bijušos un esošos liepājniekus. Toreiz „Bildēs” „Liepājas brāļi” atskaņoja priekšnesumam īpaši radīto jaundarbu - himnu „Tikai tā!”, kā arī pa dziesmai no savu oriģinālo ansambļu repertuāra – to vidū bija „Līvu”, „Zvaigznītes”, „Credo”, „Remix”, „Neptūna”, „Inversijas”, „Salves” dziesmas atbilstoši savai iepriekšējai muzikālajai pieredzei. Tā kā Tija Auziņa arī turpmākajās „Bildēs” regulāri aicināja „Liepājas brāļus” uz kopāsanākšanu un klausītājiem apvienība ļoti gāja pie sirds, mūziķi pakāpeniski arvien paplašināja repertuāru un koncertē joprojām. Debijas dziesma „Tikai tā!” ir slavenākais un populārākais skaņdarbs, kas saistīts ar „Liepājas brāļu” vārdu –1988. gada „Mikrofona” aptaujā tas ieguva 4. vietu un kļuva par festivāla „Bildes” oficiālo himnu.

Ingus Ulmanis
Aijā, žūžū, lāča bērni
58. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

„Aijā, žūžū, lāča bērni”… Šo šūpuļdziesmu dziedājušas mūsu māmiņas un vecvecmāmiņas, pārliekušās pār mazuļa gultiņu, kā arī bērni pie eglītes.
Kad nodibinoties Latvijas valstij, tapa pirmās latviskās skolu mācību programmas, „Aijā, žūžū, lāča bērni” minēta arī kā rotaļa ar dziedāšanu, izvedama skolu fiziskās audzināšanas stundās. Plašu izplatību dziesma piedzīvoja arī pēc tās publicēšanas pamatskolniekiem domātajā Artūra Salaka sastādītajā „Vadonī mazajiem dziedātājiem” 1921. gadā. Fabrika „Bellacord Ellectro” tautasdziesmu Viktora Stota priekšnesumā izdeva skaņuplatē, tapuši daudzas tās apdares gan koriem, gan solistiem, gan instrumentāliem sastāviem. Tās radījuši vairāki latviešu skaņraži no Jāzepa Vītola līdz Raimondam Paulam. Kad 2000. gadā mūzikas izdevniecība „Upe” sērijā „Latviešu tautas mūzikas kolekcija” laida klajā tautasdziesmu izlasi „Šūpuļdziesmas”, skaņdarbus tai atlasīja Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels no „Iļģiem”. „Aijā, žūžū, lāča bērni” toreiz iedziedāja Ingus Ulmanis. 2013. gadā vācu mūzikas izdevniecība „Carus” diskā un grāmatā laidusi klajā pasaules skaistāko šūpuļdziesmu izlasi „Lullabies of the World”, kurā iekļauta arī latviešu šūpuļdziesma „Aijā, žūžū”.

Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Viktors Lapčenoks, Ojārs Grinbergs
Teic, kur zeme tā
(1971)
59. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

1971. gadā jau ceturto reizi pēc kārtas par „Mikrofona” aptaujas uzvarētāju kļuva komponists Raimonds Pauls. Vairāk nekā 12 tūkstošus klausītāju balsu saņēma divu izcilu vokālu duetu apvienojums „Teic, kur zeme tā”. Par zemi skaistāko, kur smilgas zied un akmens dzied – par dzimto Latviju savu dzejoli uzrakstīja Alfreds Krūklis, kas Raimonda Paula melodijām vārdus sacerēja kopš 1956. gada.
1971. gadā pirmoreiz „Mikrofona” aptaujas laureātu godināšana notika ārpus Radionama sienām, plašā sarīkojumā republikas Arodbiedrību padomes kultūras nama (Mazās Ģildes) pārpildītajā zālē, kur dziedoņi un komponisti varēja baudīt estrādes cienītāju pateicību. Iespējams, tieši tovakar valdošās nacionālās jūsmas iespaidā nākamajā gadā „Mikrofona” aptauju aizliedza rīkot. Ne tikai klausītāji, arī pats dzejnieks Krūklis augstu novērtēja šo darbu – kad 1973. gadā izdots viņa populārāko kora un estrādes dziesmu vārdu krājums, tā nosaukumam tika izraudzīta tieši šī dziesma – „Teic, kur zeme tā”. Daudzi gan dziesmu iemīļojuši tikai, pateicoties filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”…

Igo
Atgriešanās (rokopera "Lāčplēsis")
(1988)
60. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Māra Zālīte

Par vienu no Latvijas dziesmotās revolūcijas simboliem 1988. gadā kļuva Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums. Rokoperas pirmā izrāde notika 25. jūnijā pie Burtnieku ezera, bet pirmais skaļi reklamētais uzvedums ar četrtūkstoš skatītājiem notika Latvijas valstij zīmīgā datumā - 1988. gada 23. augustā Rīgas Sporta manēžā. Izrādē bija iesaistīti apmēram 200 personas, to vidū koris „Daugaviņa” un folkloras kopas „Skandinieki” un „Iļģi”. Valda Lūriņa režisētajā uzvedumā galvenās lomas atveidoja redzamākie Latvijas roka un popdziedātāji – Igo, Zigfrīds Muktupāvels, Maija Lūsēna, Imants Vanzovičs, Niks Matvejevs, Aivars Brīze, pavadījumu atskaņoja apvienotā grupu „Opus” un „Remix” komanda komponista vadībā. Vairāki rokoperas fragmenti kļuva populāri ārpus uzveduma ietvariem, to vidū fragments „Atgriešanās”, kas skan rokoperas 2. daļā, Lāčplēsim dodoties meklēt Ziemeļmeitu un modinot akmenī pārvērstos ļaudis, pēc kā varonis atgriežas dzimtenē, lai cīņu pret varmākām turpinātu tur. Toreizējais Lāčplēša lomas atveidotājs, dziedātājs Igo turpmāk šo fragmentu nereti atskaņojis savos solo un grupas „Remix” koncertos, tas skanējis valstiskas nozīmes sarīkojumos kā patriotisma zīme, ieguvis arvien jaunas izpildījuma versijas.

Prāta Vētra
Ar Dievu, meitenes
(1998)
61. dziesma

Autori: Valts Pūce / Pēteris Brūveris

Kad Dailes teātrī 1998. gadā tika iestudēta kārtējā versija par Jaroslava Hašeka izcilo romānu „Krietnais kareivis Šveiks”, par tās veiksmes atslēgām kļuva ne tikai lieliskais aktieru ansamblis, bet arī mūzika un viesmākslinieki – grupa „Prāta vētra”. Tās dalībniekiem šī sadarbība ar komponistu Valtu Pūci bija jaunums – pirmais solis ārpus ierastajiem rāmjiem, jo iepriekš tika atskaņots tikai pašu sacerēts repertuārs. Ikvienā izrādē „Prāta vētra” bija uz skatuves, un šis izvērtās par ārkārtīgi interesantu un intensīvu posmu grupas vēsturē. Kopumā katram „Prāta vētras” mūziķim tika darināti deviņi skatuves tērpi – viņi bija dzelzceļnieki, arestanti, arī ielasmeitas, un toreiz puišiem nācās pat dejot augstpapēžu kurpēs. „Ar Dievu, meitenes”, protams, bija viens no skaļākajiem „Šveika” hitiem, un mūžzaļš izrādījies arī dziesmas „Seksuāli čiekuri” popularitātes ceļš.
Aktiermeistarībā jelgavnieki varēja pamācīties no galveno lomu atveidotājiem Artūra Skrastiņa, Harija Spanovska un Gundara Āboliņa. Izrādes „Šveiks” dziesmas tika izdotas kasetē un diskā, kas Latvijas izklaides industrijā bija vēl nebijis notikums, tāpat kā izrādei veltītais plakāts un pat reklāmas krekliņš. Savukārt „Prāta vētras” puišiem jaunums bija stingrā disciplīna, ko prasīja vairāk nekā 100 izrāžu saspringtais grafiks, un reiz Jānis Jubalts esot nokavējis 1. cēlienu. Piedevām, pateicoties līdzdalībai Dailes teātra repertuāra izrādē, par „Prāta vētru” uzzināja arī vecāka gadagājuma ļaudis un cita publika, kas ansambļa koncertus neapmeklēja, tādējādi tika paplašināta grupas kopējā auditorija.

Kora izpildījumā
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme
62. dziesma

Autori: Nezināms / Tirzmaliete

Tirzmalietes, īstajā vārdā Minnas Dzelzkalns dzejolis publicēts 1903. gadā žurnālā „Austrums”, taču nevienam nav zināms, kurš bijis cilvēks, kas tam pielāgojis plaši pazīstamo melodiju, kas izplatījusies un skan 7 valodās un 15 valstīs. Spilgtākais un populārākais šīs melodijas variants ir krievu valodā, 19. gadsimta 30. gados radusies romance „Накинув плащ, с гитарой под полою” ar grāfa Vladimira Sologuba (1813-1882) dzejoļa „Серенада” vārsmām. Tā bijusi ļoti iecienīta studentu aprindās, un vēl tagad it bieži tiek atskaņota koncertos. Dažos 19. gs. dziesmu krājumos kā autors tiek norādīts čehu izcelsmes komponists Eduards Napravņiks, bet patiesībā melodijas izcelsme ir daudz senāka. Poļiem tā ir garīgā dziesma „Panience na dobranoc”, kur kā Mūzikas un teksta autore minēta Nācariešu klostera māsa Magdalēna. Bet varbūt melodija pēc savas sākotnējās izcelsmes ir ukraiņu tautasdziesma? Pagaidām nav skaidras un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu.
Latvijā dziesma „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” atkārtoti populāra kļuva Atmodas gados, izskanot koncertos un tautas sadziedāšanās reizēs kā uzticības zvērests dzimtenei.

Turaidas Roze
Apvij rokas
(1985)
63. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Laima Līvena

1985. gadā dibinātā grupa „Turaidas roze” bija komponista Imanta Kalniņa atgriešanās rokmūzikā, turklāt ar pašu skaņradi pie taustiņinstrumentiem. Ansambļa pirmajā koncertprogrammā, kas bija veltīta mīlestības tēmai, ietilpa arī 6 dziesmu cikls ar Laimas Līvenas vārdiem. Dziesmu „Apvij rokas” tolaik dziedāja Indra Karlsone, pirmā sastāva soliste. Kad par „Turaidas rozes” vadošo dziedātāju kļuva Olga Rajecka, dziesma tika pamatīgi pārveidota un ieguva jaunu skanējumu. Tā bija nopietna un filozofiska mūzika, kārtējoreiz apliecinot Kalniņa spilgto talantu. Dziesma „Apvij rokas” kopš tiem laikiem uzskatāma par tandēma - Rajecka + Kalniņš – suģestējošāko un neaizmirstamāko simbolu.
„Apvij rokas” tika iestudēta arī projekta „Tango” ietvaros jau pēc „Turaidas rozes” izjukšanas. Mūziķu apvienību 1990. gadā izveidoja Arnis Mednis, un Olgas un „Tango” priekšnesumā Kalniņa melodija ieguva jau krietni „sintētiskāku” aranžējumu. Dziesmā toreiz ieskanējās arī Raimonda Macata spēlētais čella solo. Ar šo versiju tad arī tapa romantiskais un tēlainais režisora Igora Lingas videoklips „Apvij rokas”, kurā iemūžināts pat neparastais, par Ņurbuli iesauktais dzejnieks Aivars Neibarts.
Šogad 2018. gadā dziesma ieguva pavisam jaunu elpu, jo to savā aranžijā ierakstīja un iedziedāja grupas “Instrumenti” dvēsele Jānis Šipkēvics.

Līvi
Saldus saule
(1984)
64. dziesma

Autori: Ēriks Ķiģelis / Māris Čaklais

Dzejnieks Māris Čaklais dzimis Saldū, 1958. gadā absolvējis pilsētas vidusskolu. Kādam citam saldeniekam – slavenajam dziesmu autoram, ģitāristam un „līvam” Ērikam Ķiģelim tolaik tikai 3 gadiņi. Abi novadnieki 80. gadu sākumā cieši sadraudzējās. Dzejnieks mūziķim veltījis arī šādas rindiņas: „Ir galds, un ir galdinieks/ ir malds, un ir maldinieks/ Bet ir, ir, dzīvo un mīt/ Saldū salds saldinieks.”
1977. gada septembrī toreizējā kompartijas izdevumā, laikrakstā „Cīņa” publicēts Čaklā dzejolis „Saldus saule”, kurā izskanēja poētisks cildinājums Latvijas mazpilsētas dāsnajai gaismas devējai, apcerot arī Kalnsētas kokus. Zīmīgi, ka Kalnsētas estrādē jau kopš 1986. gada tiek rīkots Ķiģeļa piemiņai veltīts rokmūzikas festivāls „Saldus saule”.
Ar Čaklā dzeju Ēriks sacerēja vairāk nekā 20 dziesmu. 1984. gada laikraksta „Padomju Jaunatne” mūzikas lappusē „Diskoklubs” publicētas dziesmas „Saldus saule” notis, tikmēr citas, nenopietnākas Ķiģeļa dziesmas ar Čaklā vārdiem togad izskanēja dzejnieka autorvakaros Liepājā un Rīgā, televīzijas pārraidē un savdabīgajā, bērniem domātajā videofilmā „Aprīļa pilieni”. 1986. gadā dziesma izdota „Līvu” pirmajā lielajā skaņuplatē „Iedomu pilsēta”, bet 1997. gadā „Saldus saule” iemūžināta „Līvu” albumā „Bailes par ziņģēm” jau ar Aivara Brīzes vadošo balsi.

Edgars Liepiņš
Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc
(1979)
65. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Imants Ziedonis

Pēc panākumiem Hugo Diega ampluā, dziedošais aktieris Edgars Liepiņš iestudēja vairākas dziesmu programmas sadarbībā ar komponistiem Mārtiņu Braunu un Juri Kulakovu, taču augstākais viņa popularitātes vilnis, protams, saistīts ar Raimonda Paula dziesmu programmu „Trīs runči”. Tā tika ieskaņota 1979. gadā, ierakstot līdzdarbojoties arī ansamblim „Mūžīgais unisons” un Latvijas radio kora vīru grupai, kas piebalsoja ar replikām, aplausiem un izsaucieniem. Šī bija iecerēta kā īsti latvisku ziņģu programma, kas gan pēc cenzūras aizlieguma netika izdota skaņuplatē, kaut tāda bija sākotnējā iecere. Tad ar skaņu ierakstu studijas „Melodija” vadītāja Aleksandra Grīvas starpniecību Paula dziesmu ieraksts tika nogādāts uz Zviedriju, un drīz vien Edgara Liepiņa ieskaņojumi skaņuplati klajā laida trimdas tautiešu izdevniecība KGB – Kultūras Glābšanas Biedrība. Dziesma „Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc” ar Imanta Ziedoņa dzeju, pretēji šīs programmas humoristisko un sadzīvisko ziņģu vairumam, atklāja Liepiņa radošās personības filozofisko pusi un rūpīgo iedziļināšanos rakstītajā vārdā. Imanta Ziedoņa dzejas rēbusi skanēja arī šīs programmas skaņdarbos „Ķiļķens un klimpa” un „Korķa dziesma”, pa Latviju izplatoties nelegālu magnētisko lenšu formā, kā arī abu slavenību kopīgajos koncertos.

Zigfrīds Muktupāvels
Kad man maziņam
(1995)
66. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Māra Zālīte

1995. gadā Dailes teātris skatītājus ielūdza uz Raimonda Paula un Māras Zālītes muzikālu poēmu „Meža gulbji”, kas bija veidota pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, iedarbīgajiem tekstiem un režisora Arņa Ozola veiksmīgajam iestudējumam „Meža gulbji” kļuva par vienu no elektrizējošākajiem uzvedumiem Latvijā deviņdesmitajos gados.
Par godu savai 60. jubilejai Maestro izveidoja mūzikla „Meža gulbji” koncertvariantu ar Niku Matvejevu, Igo, Ievu Akurateri galvenajās lomās, un Zigfrīds Muktupāvels dziedāja Jaunākā brāļa partiju, tostarp dziesmu „Kad man maziņam”. Ar šo sastāvu tika ieskaņots arī albums, dziesma aizgāja tautās un Zigfrīds izpelnījās iesauku „Vecais zābaciņš”. Nereti ar šo nosaukumu arī tiek pieteikta šī Paula un Zālītes labi pazīstamā kompozīcija, kas ir ļoti iemīļota un skan dažāda rakstura sarīkojumos – no kristībām līdz Ziemassvētku koncertiem.

Viktors Lapčenoks
Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet
(1977)
67. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Šis komponista Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera kopdarbs izpelnījies apzīmējumu dejudziesma, un sirsnīgajam valsim, kas savus pirmos cienītājus ieguva ansambļa „Modo” koncertos, deju soļus kā pirmais izraudzījās un piekārtoja leģendārais horeogrāfs un pedagogs Imants Magone. No TDA „Liesma” repertuāra „Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” aizceļoja pie citiem deju kolektīviem.
Uzruna „sanāciet” ir visai raksturīga latviešu Līgo tautasdziesmām, kurās tiek uzrunāti Jāņa bērni, un Jāņa Petera daiļradei tautiskums ir ļoti raksturīga iezīme. Lielu pacilātību dzejnieka daiļradē raisīja tautas vienotības un radošuma kulminācija Dziesmu un deju svētkos, šajā gaisotnē arī dzimis dzejolis. Tajā ieskanas gan atsauce uz tautasdziesmās apdziedāto tumšo nakti un zaļo zāli, gan deviņiem novadiem.
Dzejnieka Petera jūsmīgie vārdi uzjundīja arī dziedātprieku, melodija ir aranžēta ansambļiem un koriem, pūtēju orķestriem un citiem sastāviem. Šī frāze „sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” - kļuvusi par latvju tautas radošuma vadmotīvu un daudzu sarīkojumu devīzi.

Tumsa
Draugs
(1995)
68. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis

Pirmā dziesma pie aizputnieka, pāragri mūžībā aizgājušā dziedātāja un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa atlidojusi jau 13 gadu vecumā. Mūzikas skolā viņš gan bija pabeidzis tika dažas klases, bet par impulsu daiļradei kļuva Aizputes vidusskolā nodibinātais ģitāristu ansamblis. Freimanis sāka vingrināties ģitāras spēlē, un ar laiku instruments sāka klausīt. Vienā mirklī Mārtiņš sajuta, ka spēj sacerēt pats savas dziesmas, kas jau tolaik bija no citām jūtami atšķirīgas, ļoti personiskas. Melodijas un vārdi jaunieša galvā dzima ar apbrīnojamu vieglumu. Mārtiņš diendienā pierakstīja akordus un vārdus. „Draugs” radās, absolvējot Aizputes vidusskolu.
2000. gadā dziesma „Draugs” izdota grupas „Tumsa” albumā „Katram savu Atlantīdu”, un ar laiku tā ieguva simbolisku nozīmi, sevišķi pēc autora nāves, kad tika veidots iestudējums „Mans draugs Mārtiņš Freimanis”. Šāds nosaukums dots arī Daigas Mazvērsītes sarakstītajai grāmatai par Mārtiņa Freimaņa dzīvi un daiļradi, kur draudzībai bijusi ļoti liela loma.

Bruģis
Kaija
(1981)
69. dziesma

Autori: Aldis Šteimanis

Mūziķis un dziesmu autors Aldis Šteimanis ir liepājnieks, taču viņa daiļrade neievirzījās rokmūzikas gultnē kā daudziem viņa novadniekiem. Kopā ar vecākiem Aldis pārcēlās uz Vidzemi – lai kļūtu par šoferi un traktoristu, iestājās Jāņmuižas profesionāli tehniskajā skolā, kur iesaistījās pašdarbībā. Tad arī dzima doma – kļūt par mūziķi, un Šteimanis savu sapni īstenojis gan daudzu ansambļu sastāvā, gan sacerot dziesmas, no kurām vistālāko skanējumu guvušas „Nāk nakts” un, protams, „Kaija”.
Pirmais nopietnais Alda Šteimaņa kolektīvs bija Cēsu kultūras nama grupa „Tremolo”, taču sekoja iesaukums obligātajā karadienestā. Jauneklis nonāca Tālajos austrumos – Amūras apgabalā, kur neklājās viegli, un pēc atgriešanās mājās bija nepieciešama atpūta Īles sanatorijā. Tur atradās laba bibliotēka, tika rīkotas dejas četrreiz nedēļā, varēja izmantot klavieres un Aldim līdzi bija akustiskā ģitāra. Varbūt atmiņās par dzimto Liepāju kādudien arī atlidoja „Kaija”.
1982. gadā Šteimanis pievienojās Valmieras grupai „Kvelde”, un droši vien dziesma skanēja jau šīs grupas programmās. Vēlāk tā aizceļoja uz Cēsīm pie ansambļa „Ferrrum”, un tā dalībnieks Edmunds Vestmanis dziesmu „Kaija” jau 90. gados kopā ar savu nākamo grupu „Bruģis” padarīja par visiem zināmu hitu, izdodot debijas albumā (1995).

Jauns Mēness
Piekūns skrien debesīs
(1991)
70. dziesma

Autori: Ainars Mielavs, Gints Sola, Māris Muktupāvels / Ainars Mielavs

Savu jauno stilu Ainara Mielava rokgrupa „Jauns Mēness” pieteica jau ar dziesmu „Pārcēlājs” 1990. gadā, un līdz ar sastāva izmaiņām iedziļināšanās latviešu tautas mūzikā turpinājās arī skaņdarbā „Piekūns skrien debesīs”. Tas kļuva par togad izdotā, pārliecinošā un spožā grupas albuma „Aizlaid šaubas negaisam līdz” firmas zīmi. Dziesmas „Piekūns skrien debesīs” noskaņas sasaucās ar toreizējo Latvijas atmodu, 1991. gadā „Mikrofona” aptaujā tā tika atzīta par 3. populārāko dziesmu Latvijā.
Dziesma izskanēja arī 1991. gada starptautiskajā Sopotas popmūzikas festivālā Polijā, kur tika izcīnīta galvenā balva. „Piekūnam” grupa „Jauns Mēness” var pateikties arī par uzvaru Bregencas festivālā Austrijā, kur mūziķi iepazinās ar MTV pārstāvjiem, kam tika nosūtīts dziesmas videoklips. Tā autori Andris Freidenfelds un Juris Garjāns joprojām var lepoties ar savu dziļi saturisko, emocionālo veikumu, kas MTV tika izrādīts skaidrā latviešu valodā. Pēc šādiem panākumiem Mielava vadītajai komandai dzima doma par pasaules iekarošanu – sekoja piedalīšanās Maskavas konkursā „Pakāpieni ceļā uz Parnasu”, koncerti ASV un ieraksti angļu valodā. Tolaik ievērojamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis „Jauns Mēness” daiļradei veltīja žanra apzīmējumu – „baltu roks”, pēc analoģijas ar pasaulē labi pazīstamo ķeltu roku.

Dažādi izpildītāji / izpildījumi
Auga, auga rūžeņa
71. dziesma

Autori: Latviešu tautas dziesma

Tautasdziesma „Auga, auga rūžeņa” ir viena no populārākajām un visvairāk aranžētajām latgaliešu tautasdziesmām. Vārds „rūžeņa” uztverams kā Jaunavas Marijas simbols, un Dievmātes kults paredz svētbildes izrotāšanu ar ziediem, īpaši svarīgu lomu atvēlot tieši rozēm. Arī rožukronis pazīstams katram katolim. Rūžeņa ir arī vienkārši jaunas sievietes tēls. Fiksēts arī kāds nostāsts par Rēzeknes pili, kurā minēts Rūžeņas kā skaistas sievietes tēls. Arī Kazimira Buiņicka vēsturiskajā romānā „Priestera Jordāna atmiņas” viens no galvenajiem tēliem ir veidots kā jaunavas ideāls Roze, kuras kristītais vārds ir Rozālija – viņa pazīstama arī kā Aulejis Roze. Protams, rozes tēls kā sievietes ideāls pazīstams ne tikai kristīgajās, bet arī pagāniskajās tradīcijās, un tautas dziesmā par rūžeņu izmantots dārza motīvs, kur aug rozes kopā ar magonēm, simbolizējot drīzo meitas iešanu tautās.

Prāta Vētra
Tavas mājas manā azotē
(1997)
72. dziesma

Autori: Renārs Kaupers

1997. gada nogalē klajā nāca dziesma „Tavas mājas manā azotē” un kļuva par nacionālā mēroga grāvēju. Angliski to sauc breaktrough – „izlaušanās”. „Tavas mājas manā azotē” Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā tika pasludināta ne tikai par 1997. gada Radiohitu, bet arī gada Labāko pop&rok dziesmu. Šo pašu melodiju grupa izmantoja, lai 1998. gadā ieskaņotu savu pirmo singlu angļu valodā – „Under My Wings”. Tas tika iekļauts Baltijas valstu radio apritē, skanēja arī citviet, tostarp, dzīvajā priekšnesumā Karlshamnas festivālā Zviedrijā, kur 1998. gadā „Prāta Vētra” izcīnīja Grand Prix. Toreiz Zviedrijas žurnālisti dziedātāju Renāru Kauperu paguva nodēvēt par „jaunu Džimu Morisonu”, paredzot „Prāta Vētrai” spožus starptautiskus panākumus.

Prāta Vētra
Lidmašīnas
(1995)
73. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Prāta Vētra

Savu jautro un puicisko singlu „Lidmašīnas” grupa „Prāta Vētra” izdeva 1995. gada septembrī, un „Lidmašīnu” kasetīte sasniedza tirāžas rekordu Latvijā – tika pārdoti apmēram 7 tūkstoši eksemplāru. Skaņdarbs, kurā klātesoša ir Raimonda Paula dziesmas „Par pēdējo lapu” tēma, kļuva ļoti populārs dažādu paaudžu auditorijā. Toziem ansamblis devās „Lidmašīnu” koncerttūrē pa visu Latviju, pasludinot, ka pasākuma mērķis ir izpirkt Maskavā arestēto valsts akciju sabiedrības „Latvijas aviolīnijas” lidmašīnu. Dziesma „Lidmašīnas” tika iekļauta grupas „Prāta Vētra” 1996. gada albumā „Veronika”, kas kļuva ārkārtīgi populārs padsmitnieku vidū. „Lidmašīnas” dzīvo un skan, atgādinot par laiku, kad ne tikai „Prāta Vētras” puiši, bet visa Latvijas mūzikas industrija bija jauna un entuziasma pārpilna.

Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu
(1970)
74. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Dziesma ar šo melodiju izdota Raimonda Paula 1970. gada skaņuplatē, tikai tur tās nosaukums ir „Kam ziedi, mežābele”. Kā vēsta leģenda, šis ir tas retais gadījums, kad padomju cenzūra savās spīlēs satvēra arī Maestro Paulu un neļāva līdz klausītājam nonākt Alfrēda Krūkļa sacerētajam dzejolim „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”. Ierēdņi tekstā saklausīja tolaik aktuālās internacionalizācijas jeb pārkrievošanas tendences kritiku, un Krūklis bija spiests sacerēt citus vārdus. Jau Atmodas gaisotnē Paula dziesmas pirmo, oriģinālo versiju 1988. gadā studijā beidzot ieskaņoja tā brīža lielākās estrādes zvaigznes, kuru skaitā bija ne tikai populārie dueti – Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs un Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, bet arī tolaik sevi spilgti pieteikušie jaunākas paaudzes dziedātāji – Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko, pavadījumu atskaņojot grupas „Remix”.

Zigfrīds Račiņš
Mežrozīte
(1967)
75. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Alfrēds Krūklis

Pirmoreiz dziesmas “Mežrozīte” notis publicētas 1967. gada jūnijā laikrakstā „Padomju Jaunatne”, kurā komponists Raimonds Pauls to pieteicis kā savu jaunāko sacerējumu. Jau tolaik Maestro nereti vispirms sacerēja melodiju, tad lūdza savu vārdu teikt dzejniekiem, un tā noticis arī šoreiz. Dzejnieks Krūklis pamatoti lepojās ar savu sacerējumu, un par šīs lieliskās dziesmas pirmo izpildītāju kļuva profesionāls instrumentālatslēdznieks, kas brīvajos brīžos dziedāja – Zigfrīds Račiņš! Kopā ar Ringolda Ores vadīto Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri tapa ieskaņojums, kas arī pašā pirmajā radiopārraides „Mikrofons” aptaujā 1968. gadā kļuva par vispopulārāko dziesmu Latvijā.

Iļģi
Acis veras, aizveras
(2001)
76. dziesma

Autori: Iļģi / Rainis

20. jubilejas gadā postfolkloras grupa „Iļģi” radīja folkrokoperas versiju par Raiņa lugu „Spēlēju, dancoju”. Luga publicēta īsi pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1919. gadā, tā saskanēja ar latviešu tā brīža vēlmēm pēc neatkarīgas Latvijas valsts. „Iļģu” mūzikā senās baltu melodijās sakņotajās tēmās līdzās tautas mūzikas instrumentiem ieskanējās ne vien elektriskā ģitāra, bet arī sampleri, sintezatori, orķestrācijas. Galvenās lomas dziedāja grupas basists Gatis Gaujenieks (Tots) un Rūta Muktupāvela (Lelde). Fragments „Acis veras, aizveras” ataino Leldes cīņu par dzīvību, un instrumentācija ieturēta orientāla misticisma stilā. Albumā folkrokopera „Spēlēju, dancoju” izdota 2002. gadā. 2005. gadā IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar „Iļģu” skaņu partitūru un Agra Daņiļēviča horeogrāfiju dzima vērienīgs deju iestudējums ar 1000 dejotāju līdzdalību. Radīta arī animācijas filma „Spēlēju, dancoju”.

Dons
Ja tu man esi
(2006)
77. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Andra Manfelde

Kaspara Dimitera „krusta skolnieces” Andras Manfeldes autobiogrāfiskais darbs „Adata” atainoja patiesus un traģiskus jaunietes dzīves notikumus, un izauga par skatuves darbu. Šī muzikālā drāma „Adata” Nacionālajā teātrī tika izrādīta 62 reizes. 2006./2007. gada sezonā tā bija vispieprasītākā izrāde, saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par Gada labāko mūziku. Galvenās lomās atveidoja Egils Melbārdis vai Dons un Zane Dombrovska vai Ieva Kerēvica – pēdējiem trim šī bija debija muzikālajā teātrī. Abas jaunās dziedātājas tika nominētas Spēlmaņu nakts balvai kā Gada spilgtākās debitantes. Kaut gan izrādes kontekstā dziesmai ir traģisks saturs, jo tā skan, atvadoties no galvenās varones Kristas, tā ir dziedāta dažnedažādās situācijās, tostarp kāzās un kā veltījuma dziesma.

Kora izpildījumā
Dod, Dieviņi
(2008)
78. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Nora Ikstena

Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarba „Dod, Dieviņi” pirmatskaņojums Sv. Pētera baznīcā izvērtās par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem 2008. gada 11. starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā. Pēc libreta autores teiktā, darba ideja bija - mūzikā un balsīs izstāstīt stāstu par spēcīgo pagānisko vilkmi, kāda caur četrām dabas stihijām joprojām mīt katrā no mums, un par mūsu ticību Dievam kā līdziniekam un draugam. Četrdaļīgā skaņdarba stāsta pamatā bija autentiski lībiešu, kuršu, prūšu, latgaļu teksti, rādot tautas veidošanos cauri laikiem, darba sākotnējais nosaukums „Pagānu derība” vēlāk nomainīts uz „Dod, Dieviņi”. Pirmo izpildītāju vidū toreiz bija orķestris „Sinfonieta Rīga”, dūdu un bungu grupa „Auļi”, dziedātāji Biruta Ozoliņa, Julgī Stalte, Sergejs Jēgers, kā arī koris „Latvija” ar diriģentu Māri Sirmo. Toreiz vērienīgais skaņdarbs kļuva par festivāla spilgtāko notikumu. Likumsakarīgi, ka ar Māra Sirmā līdzdalību dziesma „Dod, Dieviņi” tika iekļauta XXV Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncerta „Līgo” programmā (2013). Turpmāk šī vienkāršā, skaistā lūgšana ar latvisko kodu bieži atskaņota patriotiskas noskaņas koncertos.

Ainars Mielavs, Kaspars Putniņš, Andris Alviķis
Div’ dūjiņas
79. dziesma

Autori: Latviešu tautasdziesma

„Div' dūjiņas gaisā skrēja, abas skrēja dūdodamas”, – šādi mūsu senči apdziedāja bāleliņu aiziešanu karā laikos, kad Latvijai nebija savas valsts, bet karā sauca sveši kungi un bija skaidrs, ka vairums savā sētā neatgriezīsies. Šo tautasdziesmu skandēja mūsu karavīri Latvijas brīvības cīņās, abos pasaules karos. Dziesma skanēja jau II Vispārīgajos dziesmu svētkos (1880) Dāvida Cimzes apdarē jauktajam korim. Sākot ar 20. gs. 90. gadu nogali mūzikas izdevniecība „Upe” laida klajā virkni latviešu tautasdziesmu albumus, tos apvienojot sērijā „Latviešu tautas mūzikas kolekcija”. Dziesma „Div' dūjiņas” tika iekļauta albumā „Skaistākās dziesmas” (2000). Toreiz atlase tika veidota, vadoties no melodiskuma un poētisma principa. Minēto dziesmu a capella iedziedāja Ainars Mielavs, Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš un vairāku mūzikas grupu dalībnieks Andris Alviķis.

Kora izpildījumā
Lec, Saulīte!
(2014)
80. dziesma

Autori: Raimonds Tiguls / Rasa Bugavičūte-Pēce

2014. gada 21. un 22. jūnijā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukums tika pārvērsts par Jāņu kalnu, bet publika izvietojās Dziesmu svētku kopkora vietās, lai noskatītos jauno, vērienīgo deju uzvedumu „Lec, saulīte!” Uzvedums tika veidots, lai tā gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā godam svinētu Vasaras saulgriežus un ikvienam skatītājam radītu īpašu, maģiska rituāla klātbūtnes sajūtu. Deju uzvedumam, kas palūkojās uz Jāņu svinēšanas tradīciju no mūsdienu skatupunkta, mūziku sacerēja komponists Raimonds Tiguls, deju horeogrāfi bija Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, bet tekstus un scenāriju veidoja Rasa Bugavičūte-Pēce. Viņa sacerējusi vārdus arī dziesmai „Lec, saulīte”, kuras melodija skaņradim dzimusi ātri un viegli. Saulgriežu stāstu toreiz izdejoja vairāki tūkstoši dejotāju no Rīgas un Latvijas labākajiem deju kolektīviem, uzvedumā piedalījās kori, solisti, „Lec, saulīte!” orķestris un bungu un dūdu grupa „Auļi”. Dziesma, kurā ievīta arī tautasdziesmas „Pūt, vējiņi’ tēma, iepatikās gan koristiem, gan dejotājiem – viņi iemācījās „Lec, saulīte”, lai varētu piedalīties kopīgajā dziedāšanā šajā Jāņu nakts mistērijā. Dziesma ātri kļuva populāra un vēlāk skanējusi dažādos koncertos, arī XXVI Vispārējos Dziesmu svētkos (2018).

Igo
Kvazimodo ārija no operas "Parīzes dievmātes katedrāle"
(1997)
81. dziesma

Autori: Zigmārs Liepiņš / Kaspars Dimiters

Opera „Parīzes dievmātes katedrāle” tapusi, sadarbojoties komponistam Zigmaram Liepiņam un dziesminiekam un dzejniekam Kasparam Dimiteram, kas radīja operas libretu un dziesmu vārdus. Par galveno operas hitu kļuvis Kvazimodo dziedājums, kam ir divas versijas - pirmā veltīta katedrāles zvaniem, otrā - daiļajai Esmeraldai. Neparasti bija arī tādēļ, ka Kvazimodo lomu atveidoja no opermākslas visai tāli dziedoņi – Igo un Niks Matvejevs. Šis muzikāli skatuviskais darbs guva lielus panākumus, un tika izrādīts 96 reizes.

Tumsa
Dzīve kā košums
(2004)
82. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

Kad 2004. gada pavasarī tika paziņots par grupas „Tumsa” piektā studijas albuma „1 000 000 it nekā” izdošanu maija sākumā, par tā stila vēstnesi kļuva dziesma „Dzīve kā košums”. Tas bija Mārtiņa Freimaņa tā laika lozungs, aicinājums visu uztvert ar vieglumu. Albuma koncepcija īsumā atainoja paša Mārtiņa ceļu no košuma pilnās dzīves līdz rezignācijai un vientulībai. No albuma „1 000 000 it nekā” vairākas dziesmas dzīvo un skan joprojām. To vidū „Kad Ēģiptē sniegs”, „Zvaigžņu kabarē” un „Dzīve kā košums”, kuras virsraksts kļuvis par simbolu Freimaņa īsajam laikam uz šīs zemes. Arī par nosaukumu traģiski agri mirušā mūziķa piemiņas koncertam un sekojošajam tā izdevumam albumā (2011).

Tumsa
Pēc mums (Vēl ilgi zeme skums)
(2002)
83. dziesma

Autori: Mārtiņš Freimanis / Mārtiņš Freimanis

„Šis albums ir pilnībā veltīts mīlestībai,” par 2002. gada grupas „Tumsa” jauno dziesmu duci albumā „Spēlējot debesis” toreiz izteicās Mārtiņš Freimanis. Viņaprāt, šo disku varētu klausīties kā filmu bez attēla, jo katra dziesma papildina viena otru un veido kopīgu sižetu. Ieraksts tapa producenta Edija Gņedovska vadībā. Kā apgalvoja Freimanis, albumā nebija nevienas dziesmas, kurā nebūtu pieminētas debesis. Izņēmums nebija arī dziesma „Pēc mums (vēl ilgi zeme skums)”, kurā autors apdzied izmisumu, sniegu, eņģeļus un nakti, it kā zinādams, ka uz šīs zemes ilgi neaizkavēsies. Pēc viņa domām, debesu spēlēšana līdzinājās paslēpēm, no otras puses – rotaļa ar debesīm bija apzīmējums mīlestībai, un katrā no savām dziesmām Mārtiņš Freimanis ielika daļu savas reālās dzīves. Arī pravietojumus, jo pēc viņa „vēl ilgi zeme skums”.

Līvi, Remix, Credo
Liedagā
(1986)
84. dziesma

Autori: Imants Kalniņš / Jēkabs Rūsiņš

Komponists Imants Kalniņš pēc Latvijas valsts konservatorijas beigšanas kļuva par liepājnieku, kur aktīvi komponēja dziesmas, teātra mūziku un citus skaņdarbus. Ar dziesmas „Liedagā” vārdu autoru, žurnālistu Jēkabu Rūsiņu, skaņradis iepazinies nejauši - abi dzīvojuši vienā mājā un vienudien satikušies malkas šķūnītī. Sākuši runāt, vārds pa vārdam, līdz noskaidrojuši, ar ko katrs nodarbojas. Komponista rokās nonācis Rūsiņa dzejolis „Liedagā”, un 60. gadu beigās dzima dziesma. Tā samērā liriska valša formā nonāca ansambļa „Santa” repertuārā, šajā Liepājas grupā muzicēja arī brāļi Zakovici. Dziesma pamazām tika pieņemta par liepājnieku neoficiālo himnu. Likumsakarīgi, ka 1986. gadā TV raidījums Videoritmi noorganizēja dziesmas ieskaņojumu un videoklipu, tajā apvienojot tobrīd Liepājas populārākos dziedātājus un mūziķus no grupām „Līvi”, „Credo”, „Remix”. Toreiz dziedāja Igo, Aivars Brīze, Ingrīda Pavītola, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Jānis Grodums, Aivars Hermanis u.c.

Līvi
Dieva dēls
(1999)
85. dziesma

Autori: Ainars Virga / Guntars Račs

1999. gada novembrī tika izdots albums “Dziesma 2000”, kurā tika apkopotas kompānijas „MicRec” sadarbībā ar Radio SWH rīkotā jaundarbu konkursa 10 fināla dziesmas, kā arī iekļauts Ziemassvētku singlsLīvu” dziesma „Dieva dēls”. To dziedāja skarbās balss īpašnieks Jānis Grodums, kura pirmais Vislatvijas grāvējs bija paša sacerētā „Bailes par ziņģi”, dziedot Aivara Neibarta vārdiem „Ai, Dieva dotajiem viss tāpat vella dots…” Grodums daudziem asociējās ar pusdievu, pusnelabo.

Viktors Lapčenoks
Kurzeme
(1972)
86. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Jānis Peters

Būdams rīdzinieks, dziesmu “Kurzeme” kopš 1972. gada Viktors Lapčenoks dzied vai ikvienā savā koncertā. Dziesma “Kurzeme” pirmoreiz atskaņota dzejnieka Jāņa Petera autorvakarā 1972. gada vasarā Rīgas klubā “Rītausma”. Pusi šī vakara aizpildīja Raimonda Paula dziesmas ar kurzemnieka, Priekulē dzimušā un Liepājā uzaugušā, Petera dzeju, ko izpildīja Maestro tobrīd jaundibinātā grupa ar pagaidu nosaukumu “Studija”, kas vēlāk pārtapa ansamblī “Modo”. Pēc vēl dažiem šādiem dzejas vakariem, līdz ar ierakstu, kas radio kļuva par vienu no pieprasītākajām melodijām, dziesma “Kurzeme” iesakņojās Latvijā uz palikšanu. Dziesma izdota Raimonda Paula 1972. gadā izdotajā autorskaņuplatē līdzās ciklam ar Dainas Avotiņas dzeju un dziesmu ciklam “Trīs seni Latvijas čigānu motīvi”, apliecinot dziedoņa Viktora Lapčenoka spožo vokālo formu.

Reiks
#ParLatviju
(2016)
87. dziesma

Autori: Reiks / Reiks, Valdis Rūja

Rīgas hiphopa izpildītājs Reiks, sācis darboties mūzikā ar projektu “Olas”, tad kļuvis par dalībnieku apvienībā “Kreisais Krasts”, 2016. gada Lāčplēša dienā nodeva klausītāju uzmanībai patriotisku dziesmu un video #ParLatviju. Tas bija viņa veltījums valsts neatkarības proklamēšanas 98. gadadienai, un skaņdarbs tūdaļ iekaroja lielu popularitāti. Dziesmas veiksmes pamatā ir arī kāda muzikāla Latvijas vēstures liecība, proti, Vitālija Čakša komponētās dziesmas “Daugava” citāts piedziedājumā – visai spilgta un lipīga melodija. Čakšs 20. gs. 80. gadu vidū bija bundzinieks kolhoza “Nākotne” grupā “Varavīksne”, kuras repertuāram arī sacerēja patriotisko dziesmu “Daugava” ar Valda Rūjas dzeju. Kompozīcija bija savam laikam ļoti drosmīga un atbilda tobrīd valdošajam Atmodas garam. Par grupu Varavīksne, kas dibināta 1974. gadā, palicis daudz skaistu muzikālu atmiņu, tikmēr pats Vitālijs Čakšs pašlaik ir Dobeles pūtēju orķestra diriģents un ar savu kolektīvu izcīnīja 3. vietu 2018. gada Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotajā pūtēju orķestru konkursā.

Pērkons
Balāde par gulbi
(1983)
88. dziesma

Autori: Juris Kulakovs / Māris Melgalvis

Jura Kulakova sacerētā “Balāde par gulbi” tapa, kad dzejnieks Māris Melgalvs komponistam uzdāvināja savu dzejoļu krājumu “Meldijās iešana”, un par pirmo Pērkona oficiālo koncertu kļuva tieši Melgalva autorvakars. Toreizējais grupas stils prasīja no dziedātājas Ievas Akurateres seksuālās atbrīvotības tēlu, un Gulbja mūzikas trauksmes ietekmē koncertos viņa meta pa gaisu melnu jaciņu un palika uz skatuves tikai melnā krūšturī tērpta. LPSR dabas aizsardzības biedrībai veltītā “Balāde par gulbi” skanēja arī 1983. gada janvāra koncertos, pēc kuriem Pērkons izpelnījās pirmo uzstāšanās aizliegumu. Toreiz tika norādīts arī uz programmas zemo ideoloģisko līmeni, nepieņemamo grupas dalībnieku izskatu un neciešamu publikas uzvedību.

Prāta Vētra
Īssavienojums
(2000)
89. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Renārs Kaupers

Ideja dziesmas “My Star” tekstam Renāram Kauperam tapa, viesojoties starptautiskajā mūzikas gadatirgū “Midem” Kannās. Skaņdarbs ieskaņots leģendām apvītajā “Jakobs Studios” Londonas pievārtē sadarbībā ar kādreizējo a-ha producentu Toniju Mensfīldu. Kopdarbs izrādījās tik veiksmīgs, ka kompānija EMI dziesmu vēlāk izdeva visā Eiropā, pat Lielbritānijā. Dziesma “My Star” guva nozīmīgus panākums dažādās ārzemju radiostaciju dziesmu tabulās. Protams, veiksmīgajam skaņdarbam atradās vārdi latviešu valodā, un, apvienojot datus par dziesmas “My Star”/ “Īssavienojums” atskaņojumiem angliski un latviski, tā tika atzīta par 2000. gada radiohitu Latvijā! Šī ir viena no retajām dziesmām, kas guva popularitāti singla formātā un izdota vienīgi Prāta Vētras Labāko dziesmu izlasē (2000).

Kora izpildījumā
Mūsu zeme (Daugav' abas malas)
90. dziesma

Autori: Jānis Norvils / Rainis

Vairāku nozīmīgu patriotisko dziesmu autors Jānis Norvilis (1906-1994) uzaudzis Madonā, no kurienes sev līdzi uz mūžu paņēmis atmiņas par Latvijas birztalu košo zaļumu un auglīgajiem laukiem. Kopš studiju gadiem šis komponists, ērģelnieks un diriģents interesējies par mūsu senatni, folkloru, darbojies kā dievturu kora vadītājs. Šie iespaidi ieplūduši Norviļa solo un kora dziesmās, tautasdziesmu apdarēs, viņa radītās melodijas ir ļoti tuvas tautasdziesmu intonācijām un garam, tādēļ vairāki Jāņa Norviļa sacerējumi – “Daugaviņa puto balti”, “Svēts mantojums” un “Mūsu zeme (Daugav' abas malas)” uz palikšanu iegājuši tautas ikdienā un ir daudz dziedāti. Būtībā Norvilis ir vienīgais no saviem laikabiedriem, komponistiem, kas spējis radīt latviskajai gara pasaulei tuvas masu dziesmas šī vārda vislabākajā nozīmē.

Ivars Stonins
Nē, manis nav (rokopera "Sfinksa")
(2001)
91. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Māra Zālīte

Aktieris Ivars Stonins uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves spēlēja desmit gadu, un viena no neaizmirstamākajām lomām ir Eižens Finks rokoperā „Sfinksa”. Pirmizrāde notika 2001.gada 11.oktobrī. Režisors inscenētājs – Edmunds Freibergs. Režisors – Regnārs Vaivars. Rokoperas “Sfinksa” ieraksts glabā daudzas spožas teātra virsotnes, viena no tām ir dziesma, kas dzīvo vēl ilgi pēc iestudējuma skatuves dzīves beigām – Finka fināla muzikālais monologs “Nē, manis nav”. Rokopera nav tikai gaišreģa Finka muzikālā biogrāfija, bet arī stāsts par Latviju nebeidzamo varas maiņu laikos.

Igo
Alises iela
(1997)
92. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Normunds Beļskis

Dzejolis “Alises iela” ir atrodams Normunda Beļska grāmatā “Savādā pasaule”. Dzejolis tapis deviņdesmitajos gados, kad Beļskis strādājis Iekšlietu ministrijā par preses sekretāru. Savas darbības laikā autors bija piedzīvojis vairākkārtīgu bērnu izņemšanu no nelabvēlīgām ģimenēm, šie bērni tika nogādāti patversmē Alises ielā. “Iespējams, daudzi no šiem bērniem, tikai tur nokļūstot, pirmoreiz mūžā nomazgājās, taču, lai arī kādi būtu bijuši dzīves apstākļi, viņi vienalga gaidīja, kad atnāks vecāki… To bērnu acis man urbās cauri ne tikai dienā, bet kādreiz arī sapņos. Alises iela patiesībā ir maziņa, bet manā dzejolī tā ir liela – kā visu šo bērnu skumjas, sāpes un ciešanas, ilgas pēc mātes un tēva un iekšējā nesapratne, kāpēc tā notiek tieši ar viņiem,” stāsta teksta autors.

Dons
Dieviņš
(2015)
93. dziesma

Autori: Artūrs Šingrejs / Ingus Bērziņš

Dziesma ir atrodama studijas albumā “Sibīrija”, kurš tika izdots 2015.gadā. Dziesmas ierakstā piedalījušies ģitārists Mārcis Auziņš, basists Toms Poišs un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Dons kādā intervijā ir minējis, ka dziesma ir balstīta uz latviešu aktiera Ēvalda Valtera bērnības atmiņu ainu, kas aprakstīta Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres grāmatā “Ēvalds Valters. Liepājas līkais velns”. Vectētiņš rādījis mazajam puikam migliņu virs labības lauka un teicis: “Dēliņ, noņem cepurīti, Dieviņš iet pa rudzu lauku”. Līdzsvarots, harmonisks dzīves ritējums ir dziesmas galvenais motīvs.

Zigfrīds Muktupāvels
Ticot, mīlot un gaidot
(1989)
94. dziesma

Autori: Helvijs Stengrēvics / Jānis Baltauss

Jānis Baltauss bija literāts, kurš sarakstījis daudzus darbus bērniem, bija arī bērnu un jauniešu avīzes "Mana" dibinātājs un galvenais redaktors. Dziesmu vārdi raksturo Jāņa Baltausa sirsnīgo, patiesa mīļuma pilno pasaules redzējumu. Vispopulārākā ir Zigfrīda Muktupāvela iedziedātā šis dziesmas versija, kas nu ir kļuvusi par vienu no visiemīļotākajām Ziemassvētku dziesmām. 1989. gadā komponists, aranžētājs, pianists Helvijs Stengrevics sāka sadarbību ar radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”, un arvien biežāk sāka dziedāt Helvijs pats. Kad viņa dziesma “Ticot, mīlot un gaidot” iekļuva “Mikrofona aptaujas” galvgalī, noslēguma koncertā tā skanēja paša autora, Helvija Stengrevica priekšnesumā, jo dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels ar ansambli “Zodiaks” bija devies uz Ameriku.

Labvēlīgais Tips
Alumīnija cūka
(1995)
95. dziesma

Autori: Labvēlīgais tips / Labvēlīgais tips

"Alumīnija cūka" ir latviešu grupas “Labvēlīgais tips” debijas albums, izdots 1995. gada 1. aprīlī. “Labvēlīgais tips” ir viena no mūzikas un dziesmu tekstu ziņā humoristiskākajām Latvijas grupām, un albuma tituldziesma "Alumīnija cūka" tapa kā parodija latviešu rokgrupai “Dzelzs vilks”, kas tajā laikā sāka iemantot popularitāti. 1995. gada “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā” albums tika atzīts par gada labāko pop & rock & dance albumu. Šis ieraksts iespējams ir pats, pats piratizētākais jeb visvairāk nelegāli pavairotais ieraksts latviešu mūzikas vēsturē.

Instrumenti
Zemeslodes
(2009)
96. dziesma

Autori: Reinis Sējāns / Jānis Šipkēvics

Dziesmu „Zemeslodes” Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna projekts „Instrumenti” klausītājiem kā vienu no pirmajiem singliem uzdāvināja 2009. gada Ziemassvētkos. Šis vienlaikus bija pieteikums „electro indiepop” žanra grupas debijas albumam “Tru” (2011). Ieskaņojums tapa “Greenhouse Studios” Reikjavīkā, Īslandē, kur mūziķi strādāja kopā ar producentiem un aranžētājiem, kas iepriekš piedalījušies vairāku Bjorkas, Sigur Rós un CocoRosie albumu tapšanā. Jau 2010. gadā dziesma ieguva Gada labākās dziesmas titulu Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā, bet 2011. gadā albums „Tru” tika novērtēts kā Gada labākais albums. Dziesma ar lieliem panākumiem skanēja „Instrumentu” koncertos, 2014. gadā Pasaules koru olimpiādes zvaigžņu koncertā, Rīgas Doma kora skolas jubilejas sarīkojumā, kā arī tapusi jauna dziesmas versija ar pianistu Vestardu Šimku.

Renārs Kaupers, "Nianse"
Joka pēc alfabēts
(2010)
97. dziesma

Autori: Renārs Kaupers

Unikālais projekts „Joka pēc alfabēts” 2010. gadā tapa, sadarbojoties māksliniecei Indrai Sproģei, mūziķim Renāram Kauperam, apgādam „Zvaigzne ABC” un filmu studijai „RIJA”, lai alfabēta mācīšanās kļūtu interesanta un aizraujoša. Vispirms tapa Sproģes grāmata ar autores ilustrācijām kopā ar plakātu un ieteikumiem vieglai un jautrai alfabēta apgūšanai. Pēc Sproģes scenārija tapa animācijas filma, kurā apaļais ābols un zaļā žurka priecājas par it kā netīšām salikto alfabētu. „Joka pēc alfabēts” bija režisora Reiņa Kalnaeļļa otrā animācijas filma, kuras tituldziesmu sacerēja un kopā ar bērnu vokālo ansambli „Nianse” iedziedāja Renārs Kaupers. Animācijas filma, dziesma un grāmata lieliski papildināja cits citu, ļaujot bērniem alfabēta stāstu uztvert ar visām maņām. Dziesmai „Joka pēc alfabēts” tika radīta arī angļu valodas versija „Awesome Beetle's Colors”.

Borowa MC, A. Andrejeva, A. Dvarionas
Iededzies par Latviju
(2008)
98. dziesma

Autori: Ingars Gusāns / Aigars Runčis

Dziesma 2008. gadā tapa pēc Latvijas Institūta toreizējā direktora Ojāra Kalniņa aicinājuma uzrakstīt dziesmu jauniešu projektam „Latvija. Nākamie 90”. Toreiz no 515 iesūtītajiem pieteikumiem, par godu Latvijas valsts 90. jubilejai, tika atlasīti 90 pretendenti, kuri dienu pirms valsts dzimšanas dienas uz Nacionālā teātra skatuves no jauna proklamēja Latviju. Vietā, kur 1918. gada 18. novembrī dzima Latvijas valsts, klātesot Valsts prezidentam Valdim Zatleram, tika vēstīts par mūsu valsti pēc 10 gadiem – bērni un jaunieši izteica savus sapņus par Latviju tās 100 gadu jubilejā. Dziesmu „Iededzies par Latviju” tās autori iecerēja kā dāvanu savai valstij tās svētkos. Skaņdarbā savienojas latgaliešu un latviešu valoda, ieraksts tapa „Borowa Mc” sadarbojoties ar Aiju Andrejevu un Arti Dvarionas. Radio SWH Top 20 dziesma 2008. gada nogalē sasniedza augsto 3. vietu, klausītājiem sajūtot, ka skaņdarbs radies no visas sirds!

Aija Kukule
Dāvāja Māriņa
(1981)
99. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Ar dzejnieku Leonu Briedi komponists Raimonds Pauls sadarbojies kopš 20. gs. 70. gadu nogales, kopā radītas 150 dziesmas. Paulam vārdus gatavajām melodijām allaž gribējās saņemt ātri. „Dāvāja Māriņa” uzrakstījās kādā vēlā vakarā, kad dzejnieks pārnāca mājās pārguris, sieva uzlika galdā vakariņas, bet pēkšņi piezvanīja komponists – „Tūdaļ pat sēdies un raksti vārdus!” Nikns kā pūķis, Briedis ķērās pie darba un jau pēc pusstundas savu garadarbu pa telefonu nodiktēja Maestro. Dziesmas panākumi dzejniekam bija milzīgs pārsteigums. 1981. gadā „Dāvāja Māriņa” uzvarēja radiopārraides „Mikrofons” rīkotajā aptaujā – to dziedāja Aija Kukule kopā ar Latvijas radio bērnu vokālā ansambļa „Dzeguzīte” dalībnieci Līgu Kreicbergu. Tiesa, Leona Brieža vārdus Kukule izdziedāja nedaudz atšķirīgi – „meitiņa” vietā – „meitenei laimīti”! Šī dziesma, pareizāk sakot, melodija kļuvusi par Raimonda Paula, domājams, visu laiku vispopulārāko sacerējumu. Krievu valodā tā ieguva nosaukumu „Miljons sārtu rožu” un estrādes karalieni Allu Pugačovu izpildītājas lomā. Dziesma tulkota daudzās valodās, sasniedzot pat Japānu, kur tā ir ļoti populāra karaoke zālēs.

Zodiaks
Taisnība
(1989)
100. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Edvarts Treimanis-Zvārgulis

Komponists Jānis Lūsēns kopš mazotnes ļoti cienījis gan latviešu klasisko mūziku, gan klasisko dzeju, kuras krājumu netrūka paša mājās. Pretēji kolēģiem, kas meklēja dzejniekus, lai radītu vārdus jau gatavām melodijām, Lūsēns dzeju uztvēra kā lielisku iedvesmas avotu. Uzejot kādu skanīgu dzejoli, viņš to atlika malā, lai kādudien rastu tam melodiju. Dziesmotās revolūcijas laika skaņdarbiem lieliski piemēroti bija latviešu valstiskuma rītausmas dzejnieku darbi, to vidū arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzejoļi. Dzejnieks bija Otrās Atmodas līdzdalībnieks 20. gadsimta sākumā, viens no gadsimtu mijas populārākajiem literātiem. Lūsēna daiļrades latviskajam rokrakstam raksturīgas spilgtas melodijas un orķestrāli aranžējumi, kas tika īstenoti arī grupas „Zodiaks” repertuārā. 1989. gadā „Zodiaks” izcīnīja Galveno balvu festivālā „Liepājas dzintars”, kur vareni izskanēja arī uz cīņu aicinošā dziesma „Taisnība”. Tā Maijas Lūsēnas un Zigfrīda Muktupāvela dueta emocionālajā priekšnesumā sasniedza 2. vietu 1989. gada „Mikrofona” aptaujā.

Tev ir atlikušas 25 balsis