VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS

Kopā, tautas balsojumā, noteiktas 100 dziesmas, kas mūžam nesīs Latvijas Simtgades vārdu mūzikas un visas Valsts vēsturē.

Tautas balsojums ilga no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 15. maijam. Šajā posmā par simtgades dziesmām kopskaitā tika saņemtas 136779 balsis.

Katru nedēļu, sākot ar 2. jūliju, tiks atklātas LVtop100 piecas dziesmas, sākot ar 100. vietu. Bet 18. novembrī atklāsim visas simt visu laiku labākās dziesmas.

TOP 100 TAUTAS IZVĒLĒTĀS DZIESMAS

Ivars Stonins
Nē, manis nav (rokoperka "Sfinksa")
(2001)
91. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Māra Zālīte

Aktieris Ivars Stonins uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves spēlēja desmit gadu, un viena no neaizmirstamākajām lomām ir Eižens Finks rokoperā „Sfinksa”. Pirmizrāde notika 2001.gada 11.oktobrī. Režisors inscenētājs – Edmunds Freibergs. Režisors – Regnārs Vaivars. Rokoperas “Sfinksa” ieraksts glabā daudzas spožas teātra virsotnes, viena no tām ir dziesma, kas dzīvo vēl ilgi pēc iestudējuma skatuves dzīves beigām – Finka fināla muzikālais monologs “Nē, manis nav”. Rokopera nav tikai gaišreģa Finka muzikālā biogrāfija, bet arī stāsts par Latviju nebeidzamo varas maiņu laikos.

Igo
Alises iela
(1997)
92. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Normunds Beļskis

Dzejolis “Alises iela” ir atrodams Normunda Beļska grāmatā “Savādā pasaule”. Dzejolis tapis deviņdesmitajos gados, kad Beļskis strādājis Iekšlietu ministrijā par preses sekretāru. Savas darbības laikā autors bija piedzīvojis vairākkārtīgu bērnu izņemšanu no nelabvēlīgām ģimenēm, šie bērni tika nogādāti patversmē Alises ielā. “Iespējams, daudzi no šiem bērniem, tikai tur nokļūstot, pirmoreiz mūžā nomazgājās, taču, lai arī kādi būtu bijuši dzīves apstākļi, viņi vienalga gaidīja, kad atnāks vecāki… To bērnu acis man urbās cauri ne tikai dienā, bet kādreiz arī sapņos. Alises iela patiesībā ir maziņa, bet manā dzejolī tā ir liela – kā visu šo bērnu skumjas, sāpes un ciešanas, ilgas pēc mātes un tēva un iekšējā nesapratne, kāpēc tā notiek tieši ar viņiem,” stāsta teksta autors.

Dons
Dieviņš
(2015)
93. dziesma

Autori: Artūrs Šingrejs / Ingus Bērziņš

Dziesma ir atrodama studijas albumā “Sibīrija”, kurš tika izdots 2015.gadā. Dziesmas ierakstā piedalījušies ģitārists Mārcis Auziņš, basists Toms Poišs un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Dons kādā intervijā ir minējis, ka dziesma ir balstīta uz latviešu aktiera Ēvalda Valtera bērnības atmiņu ainu, kas aprakstīta Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres grāmatā “Ēvalds Valters. Liepājas līkais velns”. Vectētiņš rādījis mazajam puikam migliņu virs labības lauka un teicis: “Dēliņ, noņem cepurīti, Dieviņš iet pa rudzu lauku”. Līdzsvarots, harmonisks dzīves ritējums ir dziesmas galvenais motīvs.

Zigfrīds Muktupāvels
Ticot, mīlot un gaidot
(2002)
94. dziesma

Autori: Helvijs Stengrēvics / Jānis Baltauss

Jānis Baltauss bija literāts, kurš sarakstījis daudzus darbus bērniem, bija arī bērnu un jauniešu avīzes "Mana" dibinātājs un galvenais redaktors. Dziesmu vārdi raksturo Jāņa Baltausa sirsnīgo, patiesa mīļuma pilno pasaules redzējumu. Vispopulārākā ir Zigfrīda Muktupāvela iedziedātā šis dziesmas versija, kas nu ir kļuvusi par vienu no visiemīļotākajām Ziemassvētku dziesmām. 1989. gadā komponists, aranžētājs, pianists Helvijs Stengrevics sāka sadarbību ar radio bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”, un arvien biežāk sāka dziedāt pats Helvijs.

Labvēlīgais Tips
Alumīnija cūka
(1995)
95. dziesma

Autori: Labvēlīgais tips / Labvēlīgais tips

"Alumīnija cūka" ir latviešu grupas “Labvēlīgais tips” debijas albums, izdots 1995. gada 1. aprīlī. “Labvēlīgais tips” ir viena no mūzikas un dziesmu tekstu ziņā humoristiskākajām Latvijas grupām, un albuma tituldziesma "Alumīnija cūka" tapa kā parodija latviešu rokgrupai “Dzelzs vilks”, kas tajā laikā sāka iemantot popularitāti. 1995. gada “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā” albums tika atzīts par gada labāko pop & rock & dance albumu. Šis ieraksts iespējams ir pats, pats piratizētākais jeb visvairāk nelegāli pavairotais ieraksts latviešu mūzikas vēsturē.

Instrumenti
Zemeslodes
(2009)
96. dziesma

Autori: Instrumenti / Instrumenti

“Zemeslodes” ir viens no pirmajiem grupas “Instrumenti” singliem un viennozīmīgi viena no populārākajām grupas dziesmām. Dziesma ir atrodama 2011.gada “Instrumentu” debijas albumā “Tru”. Dziesma ir ieguvusi 2010.gada Mūzikas gada ierakstu gada balvu kā labākā 2010.gada dziesma. Lai arī dziesmas lirika vēsta par nesatikšanos, šī ir iecīnīta pirmā kāzu deja jaunlaulātajiem.

Renārs Kaupers, Nianse
Joka pēc alfabēts
(2010)
97. dziesma

Autori: Renārs Kaupers / Indra Sproģe

Idejas, zīmējumu un teksta autore grāmatai, dziesmai un animācijas filmai “Joka pēc alfabēts” ir māksliniece Indra Sproģe, bet mūziku sacerējis un kopā ar bērnu vokālo grupu "Nianse" iedziedājis Renārs Kaupers. Burtu rotaļa “Joka pēc alfabēts”, kas sevī ietver klausāmu, skatāmu un taustāmu materiālu, dienasgaismu ieraudzīja 2010. gada nogalē. Šis komplekts ļauj bērniem vieglā un interesantā veidā apgūt alfabētu, izmantojot visas maņas un daudzus bērnus jau pārliecinājis, ka alfabēta mācīšanās var būt jautra un radoša.

Borowa MC, A. Andrejeva, A. Dvarionas
Iededzies par Latviju
(2008)
98. dziesma

Autori: Ingars Gusāns / Aigars Runčis

Šai dziesmai šogad aprit 10 gadi. Dziesma ir tapusi 2008. gadā kā veltījums Latvijas 90. dzimšanas dienai. Dziesma ir tituldziesma jauniešu projektam ”Latvija. Nākamie 90”. Projekta autors Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš vērsās pie grupas “Borowa MC” dalībnieka Aigara Runčis ar lūgumu uzrakstīt savam projektam tituldziesmu. Intervijā laikrakstam “Diena” Aigars Runčis stāsta, ka dziesmas teksts tapa iedvesmojoties no tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas, kurā viņš aicināja savas valsts labā izdarīt ko nelielu un sirsnīgu, tādā veidā sarūpējot dāvanu gan sev, gan Latvijai.

Aija Kukule
Dāvāja Māriņa
(1981)
99. dziesma

Autori: Raimonds Pauls / Leons Briedis

Dziesma “Dāvāja Māriņa” Aijas Kukules un Līgas Kreicbergas izpildījumā uzvarēja 1981.gada dziesmu konkursā “Mikrofona aptauja”. Dzejnieks Leons Briedis kādā intervijā stāsta, ka  “Dāvāja Māriņa” ir vienīgā dziesma, kurai dzeju savulaik rakstījis, nezinot melodiju. Viena no zināmākajām dziesmas “Dāvāja Māriņa” versijām ir Allas Pugačovas izpildītā ‘"Миллион алых роз" (latv.v. Miljons sārtu rožu), kuras vārdu autors ir krievu dzejnieks Andrejs Vozņesenskis. Savukārt Japānā par hitu dziesmu padarījusi japāņu estrādes dziedātāja Tokiko Kato.

Zodiaks
Taisnība
(1989)
100. dziesma

Autori: Jānis Lūsēns / Edvarts Treimanis-Zvārgulis

Atmodas un valsts neatkarības atgūšanas laiku notikumos liela nozīme bija dziesmām, kas vienoja, saviļņoja un deva ticību. Par vienu no Atmodas himnām kļuva grupas “Zodiaks” dziesma “Taisnība”. Dziesmas pamatā ir 20.gadsimta sākuma dzejnieka Edvarda Treimaņa- Zvārguļa dzejolis, mūziku komponējis Jānis Lūsēns. Dziesmu izpilda Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. 1989. gadā “Mikrofona aptaujā” dziesma “Taisnība” ieguva 2. vietu.

Tev ir atlikušas 25 balsis